Galvenie » Raksti » Tolteku mācība » Tolteki, Kastaņeda

Spēka medības. I Daļa. (T.Marezs)

LĀCIS
 

Ja tu neesi pietiekami spēcīgs, lai cīnītos, tev nāksies samierināties ar verga dzīvi. Bet mednieks ir brīva būtne, kura nepieņem verdzību, tāpēc viņam nav nekādas citas izvēles kā cīņa. Ja viņam ir lemts sastapties ar savu bojāeju cīņā, tad viņš vismaz nomirs kā brīva būtne, nevis kā vergs.
 
Spēka Medības
 
PAR LABĀKAJIEM MEDNIEKIEM NEKĻŪST TIE, KURIEM IR DABISKA TIEKSME UZ MEDĪBĀM, BET TIE, KURI IR SPIESTI ILGI UN SMAGI CĪNĪTIES, LAI IEMĀCĪTOS ŠĪ AMATA VISUS PAŅĒMIENUS.
 
   Pirms mēs pāriesim pie spēka medību koncepcijas izpētes, mums vajag dot izskaidrojumu mūsu oponentam. Un tātad, pilnīgi dabiski ir uzdot jautājumu:''Kas tad ir spēks?'' Dot izskaidrojumu spēkam, tai pat laikā nesapiņķerējoties vārdos, nebūt nav vienkārši. Apziņas patiesības stāsta, ka spēks ir enerģijas noskaņošanās, tas ir, spēks, kurš tiek atbrīvots, kad tiek noskaņoti enerģētiskie lauki iekšpus kokona ar attiecīgiem enerģētiskiem laukiem ārpus kokona. Tādas noskaņošanās rezultāts ir uztvere. Tātad, var arī teikt, ka spēks ir uztveres produkts.
   Tādi ir divi tradicionālie spēka skaidrojumi, bet paši par sevi tie mums maz pastāsta par to, kā vajag saprast spēku praksē. Mēs neesam spējīgi redzēt spēku tāpat kā nevaram redzēt uztveri, taču mēs varam vērot abu efektus.
   Spēka efekts, iespējams, vislabāk tiek aprakstīts ar tā saucamo dzīvotspēju, vai, citiem vārdiem sakot, enerģiju. Ja, vērojot saullēktu, Jūs jūtiet iedvesmu, tad šis entuziasms arī ir spēka efekts, vai uztveres efekts. Iedvesma un dzīvotspēja paši par sevi nav spēks, bet drīzāk ir spēka efekts, vai precīzāk, personīgā spēka efekts.
   No šiem skaidrojumiem top acīmredzams, ka pie savākšanas punkta stingras fiksācijas vienā stāvoklī, uztvere arī fiksējas. Tas nozīmē, ka mēs visu uztveram vienas noteiktas atskaites sistēmas rāmjos, ko sauc par pasaules skatījumu. Tāds pasaules skatījums nevar izmainīties, kamēr neizkustēsies savākšanas punkts, jo pieeja pie enerģētiskiem laukiem aiz savākšanas punkta robežām nav iespējama, kā nav iespējama arī pieejamo enerģētisko lauku pārkārtošana.
   No tā top skaidrs, ka uztvere pa tiešo tiek noteikta, pirmkārt, pēc savākšanas punkta stāvokļa un, otrkārt, pēc pieejamo enerģētisko lauku faktiskas izvietošanas. Lai izvairītos no iespējamā apjukuma nākotnē ir nepieciešams labi ielāgot šo momentu.
   Ir jāsaprot arī tas, ka cilvēka uztveres savākšanas punkts izskatās kā spilgtas gaismas pusfēra, apmēram tenisa bumbas lielumā. Pieejami ir enerģētiskie lauki, ko apgaismo šī pusfēra, kad tā tos cauriet. Tādi enerģētiskie lauki izskatās kā gaismas stari, kas nav biezāki par kokvilnas šķiedru, un tieši tāpēc redzošie tos pielīdzina gaismas diegiem. Tie ir tik smalki, ka burtiski tūkstošs enerģētisko lauku iet caur savākšanas punktu, saskaņojoties ar attiecīgiem enerģētiskiem laukiem ārpus kokona.
   Tomēr noskaņošanās nenotiek stingrā kārtībā: A-A, B-B, C-C, ir iespējama arī jebkura cita saskaņa, piemēram, A-B, B-C. Enerģētiskie lauki ārpus kokona ir identiski laukiem iekšpus tā, bet iespējamais pārkārtošanās daudzums ir bezgalīgs. Kas tieši nosaka noskaņošanos un kādā veidā tā notiek, paliek par noslēpumu pat visspēcīgākajiem redzošajiem. Pietiekami būs pateikt, ka, pēc visa spriežot, tā notiek ar kāda noslēpumaina nodoma starpniecību.
   Lai tālāk izskaidrotu šo koncepciju mums vajag noteikt divus terminus, un tieši: savākšanas punkta kustība un savākšanas punkta pārvietošana vai nobīdīšana. Lai arī starp Toltekiem eksistē zināmas domstarpības šo terminu noteikšanā, tomēr tās ir tik nenozīmīgas, ka to var neņemt vērā. Šīs grāmatas mērķim es piedāvāju tradicionālo apzīmējumu.
   Savākšanas punkta kustība nozīmē savākšanas punkta griešanos tā normālā stāvoklī, kas izsauc citādu enerģētisko lauku izvietojumu. Tas ļoti atgādina radiouztvērēja viļņa uzskaņošanu, lai uzlabotu noteiktas radiostacijas signāla saņemšanu. Savākšanas punkta pārvietošana notiek tad, kad tas maina savu atrašanās vietu, lai noskaņotos uz citu enerģētisko lauku grupu. Tāda nobīdīšana var notikt jebkurā vietā kokona virspusē vai iekšpus tā.
  Tieši enerģētisko lauku izvietošana noteiktā stāvoklī atbild, pirmkārt, par pasaules skatījumu un, otrkārt, par cilvēka spējām uz saskarsmi. Ja mēs satiksimies ar kādu, kurš izmanto tādu pašu lauku izvietojumu, ko mēs, tad to savstarpējais izvietojums būs A-A, B-B utt. Ar tādu cilvēku mums būs lieliska savstarpējā sapratne un nebūs nekādu grūtību saskarsmē. Bet ja, no otras puses, cilvēkam būs diametrāli pretējs enerģētisko lauku izvietojums attiecībā uz mūsu pašu - saskarsme būs briesmīga. Attiecībās ar tādu cilvēku mēs patstāvīgi atdursimies uz pretdarbību, bet sasvstarpējā sapratne liksies samērā bezcerīga.
   Būtība ir tajā, ka, kamēr mēs neiegūsim spēju nobīdīt savākšanas punktu, mūsu uztvere un pasaules skatījums paliks stingri nofiksēts. Tieši šī fiksācija arī izsauc ieradumu rašanos un nosaka darbību atkārtošanos - fizisku, emocionālu vai mentālu. Tomēr ne mazāk patiess ir arī pretējs apgalvojums, jo pati par sevi atkārtošana nostiprina savākšanas punktu vēl stingrāk, izsaucot monotoniju un garlaicību. Bet tiklīdz garlaicība iekļūst mūsu uztverē, apziņas līmenis dramatiski krītas, jo uztvere, kas atkārtojas drīzumā nonāk zemapziņas līmenī. Lūk arī rodas kļūdains aplis, kurā mēs kļūstam arvien mazāk un mazāk apzināti, tai laikā, kad mūsu uztvere kļūst arvien atkārtojošāka un skumdinošāka. 
   Šajā aspektā ir interesanti paskatīties uz pieaugušajiem un bērniem. Bērniem savākšanas punkts paliek dabiskā veidā plūstošs līdz tam brīdim, kamēr viņus nepiespiež ar sociālās nosacītības palīdzību to nostiprināt. Bērni ir spējīgi pietiekami spontāni virzīt savu savākšanas punktu. Pateicoties šādam kustīgumam bērnu uztvere nemitīgi mainās, kas nodrošina ne tikai uztveres jauninājumus, bet arī dzīvotspējas un entuziasma pārpilnību.
   Lai nobīdītu savākšanas punktu ir nepieciešams personīgais spēks. Lai kustinātu vai nobīdītu savākšanas punktu mums ir vajadzīga enerģija, tieši tāpat kā tā ir nepieciešama visam, ko mēs darām. Patiesībā, pat priekš tā, lai noturētu savākšanas punktu nostiprinātu vienā vietā, ir nepieciešama būtisks personīgā spēka apjoms. 
   Acīmredzot, ja savākšanas punkts ir nofiksēts un līdzīgā veidā nofiksēts ir arī mūsu pasaules skatījums, personīgā spēka daudzums būs proporcionāls mūsu apziņas līmenim, jo personīgais spēks ir uztveres produkts. Uztvere, savukārt, ir tieši proporcionāla apziņas līmenim. Tāpēc, ja mēs atrodamies pusmiega stāvoklī dēļ ''mūžīgās garlaicības'', mēs nevarēsim arī labi reģistrēt uztveri.
   Nereģistrētās uztveres trūkums nebūt nenozīmē, ka personīgais spēks nereģenerējas, drīzāk to patērē tās ierastās un atkārtojošās fiziskās, emocionālās un mentālās darbības, kuras arī notur savākšanas punkta fiksāciju.
   Bet, ja nav personiskā spēka pārpalikuma, lai izkustinātu savākšanas punktu, tad kur mums ņemt papildus spēku? Risinājums ir visnotaļ vienkāršs, tomēr izskaidrot to ir daudz vieglāk, nekā pielietot praksē. 
   Ja visu mūsu personisko spēku patērē ieradumi, tad, acīmredzami, vajag atteikties no visām liekajām darbībām. Vēl jo vairāk, mums ir jāatmasko savs pasaules skatījums, jo tieši tā stingrība saglabā ieradumus un tādējādi notur savākšanas punktu. Sākumā vienīgais ceļš, lai to paveiktu iet caur augstu apzinātības līmeni, kas izpaužas patstāvīgā vērīgumā. Tikai palielinot apzinātību par visu notiekošo mūsu dzīvē, mēs varam sākt atšķirt to, kas patiešām ir svarīgi, un to, kas taisnīgi var tikt izvērtēts kā liekais un nevajadzīgais.
   Kareivji vienmēr pievērš uzmanību ikdienas dzīves sīkumiem. Jo visi šie no pirmā skatiena maznozīmīgie sīkumi summā arī sastāda mūsu uzvedību, kā arī parāda mums mūsu pasaules skatījumu.
   Ar to strādājot, ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka vēloties būt pilnīgi apzinātam, mēs patiesībā nodomājam uztveri. Tāds ir nepieciešamais un atslēgas nosacījums, lai sekotu Kareivja Ceļam. Apziņas Patiesības stāsta, ka tieši nodoms nosaka mūsu uztveri. Šobrīd mēs necentīsimies paskaidrot nodomu, pietiekami būs pateikt, ka jo spēcīgāk mēs nodomājam būt apzināti, jo spilgtāka ir mūsu uztvere, un jo vairāk ģenerējas personīgais spēks.
 
NAV MAĢIJAS - IR TIKAI NODOMS.
 
VISS, KO MUĻĶI UZSKATA PAR MAĢIJU, IR TIKAI MANIPULĀCIJA AR NODOMU, TĀPĒC MAGS IR TIKAI NODOMA MEISTARS.
 
   Tiekšanās svarīgums būt pilnīgi apzinātam ar to neaprobežojas, šajā atslēgas aktā ir apslēpts daudz kas vairāk. Cenšoties no visiem spēkiem uztvert, mēs patiesībā trenējam savu nodomu. Tieši tāpēc, ka nodoma spēks spēlē galveno lomu uztverē, tad, acīmredzami, šis pats spēks netieši atbild par savākšanas punkta stāvokli. Tāpēc, uzturot savu pasaules skatījumu, mēs patiesībā izmantojam nodoma spēku, lai noturētu savākšanas punktu noteiktā vietā. 
   No visa augstāk teiktā tagad ir jābūt skaidram, kāpēc ir tik ļoti svarīgi atmaskot savu pasaules skatījumu. Lai veiksmīgi tiktu galā ar šo uzdevumu, mums ir jābūt pilnīgi apzinātiem attiecībā uz savas ikdienas dzīves vissīkākajām detaļām, jo tas ļaus mums saprast, kāds ir mūsu pasaules skatījums un ko tieši mēs darām, lai to uzturētu. Kā tikko mēs skaidri redzēsim savu pasaules skatījumu un to, kā mēs to uzturam, tā atmaskošana ar ne-darīšanas tehniku kļūs par samērā vienkāršu padarīšanu.
 
   Un tā, mēs plūstoši esam nonākuši pie spēka medību koncepcijas. Vispirms nepieciešams tikt skaidrībā, kas tas īsti ir. Spēka medības ir veidu meklēšana, kas palielinātu mūsu personīgā spēka līmeni, lai varētu sasniegt savākšanas punkta plūstamību. 
   Strādājot ar šo koncepciju, ir svarīgi saprast, ka visi mēs esam iedzimti sliņķi. Daudz vieglāk ir sapņot par spēku un spriedelēt par tā iegūšanu, nekā aktīvi to vajāt. Bet, lai iegūtu spēku mums ir jārīkojas - mums ir jāmedī spēks un jādara tas prasmīgi. 
 
MEDNIEKS IR ĀRKĀRTĪGI DISCIPLINĒTS CILVĒKS, JO SPĒKA MEDĪBU NOTEIKUMI NEPIEĻAUJ APŽĒLOŠANU.
 
   Mednieks ir pietiekami gudrs, lai necerētu, ka medījums pats ieleks viņa katlā. Tāpēc mednieks dzīvo disciplinētu dzīvi, tas ir, pilnībā ziedo sevi medībām. Mednieks medībās ir disciplinēts šī vārda patiesajā nozīmē, un tāpēc novirza visus savus pūliņus, lai izzinātu visu, ko vien var uzzināt par medībām.
 
MEDNIEKS PILNĪBĀ DZĪVO AR MEDĪBĀM - TIKAI TĀ VIŅŠ VAR SASNIEGT VEIKSMI.
 
   Kā tika apgalvots jau agrāk, spēka medībām mums ir nepieciešams atrasties pilnā apzinātībā. Tas nozīmē, ka nepieciešams dzīvot ar apzinātību. Mednieks, kurš ir apzināts tikai laiku pa laikam, nekad nekļūs par labu mednieku. Drīz vien viņš kļūs par daudz spēcīgāka zvēra medījumu, nekā viņš ir pats. Tomēr tiem, kuri ir pieraduši atrasties pusmiega stāvoklī patstāvīga apzinātība nav no vieglajiem uzdevumiem. Tāpēc ir nepieciešams nopietni izmainīt savu dzīvi, pirms mēs tiesīgi varam tikt saukti par medniekiem.
 
CILVĒKAM VIENMĒR NAV VIEGLI PA ĪSTAM IZMAINĪT SEVI UN SAVU DZĪVI - VIŅŠ MAINĀS TIKAI TAD, KAD IR SPIESTS TO DARĪT ZEM APSTĀKĻU SPIEDIENA.
 
DAŽREIZ NOTIEK TĀ, KA PAT TAD, KAD CILVĒKS IR SPIESTS MAINĪTIES, VIŅŠ MUĻĶĪGĀ VEIDĀ ATSAKĀS TO DARĪT, KAMĒR NESPĒS IERAUDZĪT IZMAIŅU PRIEKŠROCĪBAS.
 
   Par nožēlu, katru reizi, kad cilvēku kaut kas virza uz pārmaiņām paša dzīvē, var bieži dzirdēt vecas atrunas:''Man problēmu nav! Bet, ja tu redzētu manu sievu! Zvēru, viņai problēmas ir liku likām! Ja jūs piespiestu viņu mainīties, viss būtu brīnišķīgi''. Šādi izteicieni ir tipiski parastam cilvēkam, un nav svarīgi, vai viņš žēlojas par savu sievu, radiniekiem, priekšnieku, darbu vai par dzīvi kopumā. Parasti šādu uzvedību sauc par apvainojumu spēli, atbildības pārlikšanu vai izlocīšanos
   Tā vietā, lai apvainotu apkārtējos, labs mednieks uzņemas atbildību par paša dzīvi, un ienes tajā tās pārmaiņas, kas ir nepieciešamas dotajā momentā.
 
LABS MEDNIEKS MAINA SAVUS IERADUMUS IKREIZ, KAD TAS IR NEPIECIEŠAMS.
 
ĪSTAS IZMAIŅAS VIENMĒR IR KATASTROFISKAS PĒC SAVAS BŪTĪBAS, UN TĀS VIENMĒR IZSAUC DARBĪBAS, KAS ŠĶIET VIENKĀRŠAS UN NENOZĪMĪGAS. MEDNIEKI UZMANĪGI VIENMĒR SEKO LĪDZI ŠĪM DARBĪBĀM, KĀ SAVĀM, TĀ SAVA MEDĪBU OBJEKTA, TĀPĒC ŠO DARBĪBU REZULTĀTI NEPĀRSTEIDZ VIŅU NESAGATAVOTU.
 
   Nevajag sevi muļķot ar ticību, ka savu dzīvi var izmainīt pakāpeniski. Tādas izmaiņas nav īstas izmaiņas, bet tikai mūsu izgudrotas metodes, lai atjaunotu vecos ieradumus. Pateicoties šādām darbībām mēs varam justies labāk, izlikties, ka esam izmainījuši savas pieejas.
   Vienīgās izmaiņas dabā, kuras var nosaukt par pakāpeniskām - ir novecošanas process, bet tas ir piemērojams tikai fiziskā un materiālā formā. Stūrgalvīgs cilvēks nekļūst mazāk stūrgalvīgs ar vecumu, viņš tikai tāds izskatās dēļ tā, ka viņa ķermenis ir palicis vājāks un viņam ir mazāk enerģijas, lai strīdētos. Ja jūs viegli aizskarsiet šādu večuku, jūs ļoti ātri pamanīsiet, kā augšāmceļas viņa vecie ieradumi. Visas īstas izmaiņas, pat dabā, ir negaidītas, un nes aiz sevis nopietnas sekas.
 
TIKAI TAD, KAD MĒS AR SKAIDRU PRĀTU MAINĀM SEVI UN SAVU DZĪVI, MĒS GŪSTAM VĒLAMOS REZULTĀTUS. 
 
  Tāpat ir svarīgi saprast, ka efektīvas ir tikai skaidras izmaiņas, tas ir - tikai tās, kas tiek veiktas apzināti un ar nolūku. Dažreiz cilvēks iniciē izmaiņas zem kādas vētrainas emocionālas satricinājuma ietekmes. Tomēr lielākā daļā gadījumu tādas izmaiņas pietiekami ātri zaudē savu spēku. Piemēram, kāds var izmainīties spēcīga šoka, slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā, tomēr ar laiku šoka efekts samazinās, un drīzumā cilvēks atgriežas ierastajās sliedēs.
 
LAI GŪTU PANĀKUMUS UZ ZINĀŠANU CEĻA, IR VAJADZĪGAS VISAPTVEROŠAS IZMAIŅAS. JUMS IR PILNĪBĀ JĀIZMAINA SAVA TONĀLA SALA. 
 
CILVĒKS PĒC SAVAS BŪTĪBAS IR TĪRS GARS, KO SAUC PAR NAGVĀLU, BET PIEDZIMSTOT VIŅŠ IZMANTO FIZISKĀ IEMIESOJUMA FORMU, KO SAUC PAR TONĀLU.
 
TONĀLS - IR CILVĒKA PERSONĪBA. TONĀLS IR LĪDZĪGS FIZISKAI SALAI, KAS ATRODAS TĪRA GARA BEZGALĪGĀ OKEĀNĀ - NAGVĀLĀ. UZ ŠĪS SALAS IR VISS, KAS IR VAJADZĪGS IEMIESOTAJAI PERSONĪBAI PRIEKŠ TĀ, LAI DZĪVOTU FIZISKU EKSISTENCI.
 
   Tonāla sala aptver visu, ko mēs esam pieraduši uzskatīt kā daļu no sevis - tieši vai netieši. Tonāls ir fiziskais ķermenis, emocionālā struktūra un saprāts. Mūsu domas, mūsu jūtas, mūsu darbības fiziskajā plānā - tas viss ir daļa no tonāla. Ja es esmu nabags, tad tas mans tonāls ir nabags, jo nagvāls, gars, vienkārši nevar būt nabags. Tieši tāpat, ja es esmu slims, tad slims ir mans tonāls. Ja es esmu nikns, tad nikns ir mans tonāls. Ja man trūkst personīgā spēka, tad tas ir mana tonāla trūkums. Īsāk sakot, tonāls ir mirdzošais kokons ar visiem enerģētiskajiem laukiem iekšpus tā. 
   Pēc būtības runājot, ja mēs varam nosaukt vai aprakstīt kaut ko, tad tā vai citādi tā ir tonāla salas daļa. Tas ir patiesi gan attiecībā uz cilvēku, gan visumu, jo tonāls ir izpausmes stāvoklis visā viņa bezgalīgajā daudzveidībā - fiziskā, emocionālā, mentālā un pat tajā, ko mēs dēvējam par garīgo. Nagvāls, no otras puses, ir tīrs gars vai tīra esamība, tas ir - neizpausts gars. Tonāls ir Kaut Kas, bet tai pat laikā nagvāls - Nekas.Lasīt turpinājumu

 
Kategorija: Tolteki, Kastaņeda | Pievienoja: Sanistra (05.04.16)
Skatījumu skaits: 375 | Atslēgvārdi: savākšanas punkts, spēka medības, tonāls, nagvāls, spēks, uztvere, pasaules redzējums, tonāla sala, nodoms
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]