Galvenie » Raksti » Tolteku mācība » Tolteki, Kastaņeda

Karotāju-Tolteku un viņu zināšanu izcelsme II daļa (T.Marezs)


   

   Viena no Seno Redzošo visdārgākajām kļūdām izrādījās nesapratne par to, ka zināšanām jābūt praktiskām un virzītām uz to izmantošanu fiziskajā plānā. Dēļ augstprātības un apmātības ar spēku, viņu manipulāciju metodes ar apziņu kļuva arvien sarežģītākas un nepraktiskākas. Bez tam, Senie Redzošie bija pārāk slinki, lai sakārtotu savas milzīgās un ātri augošās zināšanas. Ar laiku tas noveda pie tā, ka aiz kokiem vairs nevarēja redzēt mežu. Augstprātība asināja spēku, un, lai arī Senajiem Redzošajiem bija neizmērojamas zināšanas, taču to haotiskums neļāva no tām izdabūt kādu praktisku labumu.
   Neskatoties uz to, ka šodien mēs neveicinām Seno Redzošo maldus, mums tomēr viņiem ir jāpateicas, jo tieši viņi atklāja dažus patiešām pārsteidzošus faktus, kas skar apziņu un bez kā Tolteku tradīcija daudz zaudētu.
   Uzdevums, ar ko saskārās Jaunie Redzošie, sastāvēja no kārtības ieviešanas tradīcijas informācijas daudzumā, un sava milzīgā mantojuma pārvērtēšanā. Uz savas pieredzes Jaunie Redzošie varēja pārliecināties par to, ka Senie Redzošie patiešām nogāja no ceļa, bet tā kā viņu zināšanas bija ārkārtīgi apjomīgas un galēji haotiskas, Jaunie Redzošie nevarēja uzreiz atdalīt vērtīgo no nesvarīgā. Vienīgais, ko viņiem atlika darīt, bija apšaubīt visu un sākt klasificēt viņiem pieejamo zināšanu apjomus. Tas paredzēja haosa beigas un ilgi gaidītās kārtības sākumu, kas atnesa apskaidrības sajūtu.
   Jaunie Redzošie atmeta daudzas teorijas, kas bija Seno Redzošo zināšanu kodols, un devās sava milzīgā mantojuma praktisku ceļu meklējumos. Rezultātā viņiem izdevās novest lielu zināšanu daļu pie dažām fundamentālām koncepcijām, kas atviegloja to izmantošanu praksē.
   Pirmā koncepcija skar to, ko Senie Redzošie nosauca par Ērgli. Mēģinājumos atminēt eksistences nodomu, Senie Redzošie patiešām spēja redzēt visas dzīvības avotu, kas racionālajā saprātā tika interpretēts, atgādināja melnbaltu ērgli. Un Senie Redzošie metaforiski nosauca to par Ērgli.
   Ērgļa redzēšana maksāja daudziem Senajiem Redzošajiem saprātu vai dzīvību. Tomēr no redzētā viņiem izdevās veikt secinājumu, ka eksistences nodoms ir apziņas īpašību paaugstināšana. Tas bija patiešām nenovērtējams atklājums, un tieši tas kļuva par pamatu visam, ko Tolteki zin un praktizē šodien. Senie Redzošie spēja redzēt, kā Ērglis apvelta ar apziņu visas būtnes dzimšanas brīdī un kā paņem to atpakaļ nāves mirklī, bagātinoties ar zināšanām, kas tika iegūtas dzīves laikā. Senie Redzošie to saprata tā: Ērglis uzbaro apziņu, un tādējādi vienīgais eksistences nodoms ir apziņas apgriezienu uzturēšana, lai varētu tikt izpausts viss apslēptais potenciāls.
   Svarīgi ir saprast, ka nav Ērgļa kā tāda, un, ka šis neizzināmais dzīvības avots nav nekas vizuāls. Tomēr pat redzošais ir pakļauts racionālā saprāta nosacījumiem, kurš pēc savas dabas ir tendēts interpretēt visu. Šādas interpretācijas rezultātā arī tiek uztverts Ērgļa vizuālais veidols.
   Izpaustais visums - pēc būtības bezgalība, kas atrodas aiz mūsu laika un izplatījuma saprašanas, tās mērogus un sarežģītību nav iespējams izzināt vārda un zemes koncepciju rāmjos. Tas nav Dievs, jo Dievs galu galā ir daļa no tā, ko mēs zinām. Baznīcas, reliģiju kalpotāji un pat citi cilvēki patstāvīgi cenšas aprakstīt mums Dievu, un tāpēc Dievs ir kļuvis par kaut ko, kas eksistē vārdu sfērā, uzskatu apvidū. Bet aiz vārdiem, aiz aprakstiem plešas neaprakstāmais, neizzināmais Nekas, ko mēs varam nosaukt tikai par Neizsakāmo.
   Un tā bija vēl viena Seno Redzošo kļūda. Savā augstprātībā viņi nekad neatzina, ka milzīga izpaustā visuma daļa ir absolūti neizskaidrojama un neizzināma mūsu cilvēcisko nosacījumu rāmjos. Jaunie Redzošie izlaboja šo kļūdu, nosakot un klasificējot trīs atsevišķus apziņas līmeņus.
   Pirmo, no šiem trīs līmeņiem, viņi nosauca par izzināto (iepazīto), tas sastāv no visa, ko cilvēks ir spējīgs pamanīt parastā apziņas stāvoklī. Otro līmeni sauc par neizzināto (neiepazīto), un tas patiešām ir apjomīgs un noslēpumains apvidus, kas var kļūt un patiešām kļūst izzināts redzošajam, tādā mērā, cik pakāpeniski viņš iegūst spēju to redzēt. Trešo līmeni sauc par neizzināmo, tas ir tas apziņas līmenis, ko cilvēks nespēj sasniegt, kamēr ir cilvēks. Ieiet neizzināmajā - nozīmē zaudēt cilvēcisko dabu. Tieši tā daudzi Senie Redzošie zaudēja saprātu.
   Daudzas Seno Redzošo paaudzes ievāca milzīgu skaitu faktus par apziņu, bet viņi nekad tos neizkārtoja sakārtotā struktūrā. Sākot kārtot šos faktus, Jaunie Redzošie atklāja ļoti svarīgu koncepciju kopumu, ko vēlāk nosauca par Apziņas Patiesībām. Pamatojoties uz šīm patiesībām, Jaunie Redzošie izkārtoja visu savu sapratni. Un līdz šai dienai šīs koncepcijas ir Tolteku mācības kodols.
   Apziņas Patiesību lielākās daļas pamatā atrodas uztveres akta sapratne. Jaunie Redzošie atklāja, ka uztveres noslēpums kopumā var tikt adekvāti izpausts caur šādām deviņām koncepcijām.
 
1. Visums sastāv no enerģētisko lauku bezgalīga skaita, kas atgādina gaismas diegus.
 
2. Šie diegveida enerģētiskie lauki iziet no neizmērojama izmēra avota, ko metaforiski dēvē par Ērgli. Tādus enerģētiskos laukus sauc par Ērgļa eminācijām.
 
3. Cilvēciskās būtnes arī sastāv no šādiem bezgalīga skaita diegveidīgiem enerģētiskiem laukiem, kuri izpaužas lielas, spīdīgas olas formā. Tās augstums ir cilvēka ķermeņa augstumā ar izstieptām rokām virs galvas, platums - roku vēziena platumā. Šo olu sauc par cilvēka kokonu.
 
4. Tikai neliela enerģētisko lauku grupa iekšpus kokona vienlaicīgi tiek izgaismota ar mirdzošu gaismas punktu kokona virspusē.
 
5. Uztvere rodas, kad enerģētisko lauku spīdums, ko apgaismo gaismas punkts, izplatās uz attiecīgiem enerģētiskiem laukiem ārpus kokona. Šo gaismas punktu sauc par punktu, kur notiek uztveres savākšana, vai saīsinot, savākšanas punktu.
 
6. Savākšanas punktu var nobīdīt uz jebkuru citu vietu kokona virspusē vai pat ārpusē. Tā kā savākšanas punkts apgaismo jebkurus enerģētiskos laukus, ar ko saskaras, tad jaunie enerģētiskie lauki, kas tiek apspīdēti savākšanas punkta nobīdes rezultātā, tādējādi sastāda, jaunu uztveri. Šo jauno uztveres līmeni sauc par redzējumu.
 
7. Kad savākšanas punkts nobīdās pietiekami tālu, cilvēks uztver pilnīgi citu pasauli, kura ir tikpat reāla, kā tā pasaule, ko mēs uztveram ierasti.
 
8. Visu visumu caurstrāvo noslēpumains spēks, ko sauc par nodomu. Šis spēks izsauc uztveri, jo tieši nodoms, pirmkārt, veic enerģētisko lauku uztveri, un, otrkārt, nosaka tādas noskaņošanās apzināšanos.
 
9. Kareivju mērķis noslēdzas visu cilvēkam pieejamo uztveru izdzīvošanā. Tā arī ir tā saucamā Totāla Apzināšanās, kas nozīmē savādāku nomiršanas veidu.
 
   Saviem redzējumiem Senie Redzošie izmantoja halucinogēnus, kas ļāva nobīdīt savākšanas punktu, tomēr, pēc Jauno Redzošo viedokļa, tāds veids ir tikpat nepraktisks kā rituāli. Vairāk, kā jebkas cits, bija vajadzīgas praktiskas savākšanas punkta kustināšanas metodes, un, lai atrastu šīs metodes, Jaunie Redzošie sāka pētīt savākšanas punktu caur redzēšanu, lai arī priekš tā, viņi tomēr bija spiesti izmantot narkotiskas vielas. Tāda pētniecība deva brīnišķīgus rezultātus, jo tika atklātas ne tikai nepieciešamās tehnikas, kas ļāva bīdīt savākšanas punktu, bet arī tika atklāts gribas noslēpums.
   Senie Redzošie zināja par šo noslēpumaino spēku, ar ko viņu priekšteči atlanti prata apieties ar neticamu vieglumu. Caur novērojumiem viņi arī zināja, ka šis spēks eksistē viscaur dabā un izpaustajā visumā. Senie Redzošie to nosauca vienkārši par spēku, bet tā arī nespēja to saprast un iegūt.
   Jaunie Redzošie atklāja, ka šis mistiskais spēks patiesībā ir noskaņošanās enerģija, tas ir spēks, kas tiek atbrīvots noskaņojot enerģētiskos laukus iekšpus kokona ar enerģētiskajiem laukiem ārpus kokona. Jaunie Redzošie nosauca to par gribu un definēja kā ''nepārtrauktu enerģijas plūsmu, kas var tikt virzīta ar redzošā nodomu''.
   Jaunie Redzošie arī atklāja, ka griba ir spēks, kas piespiež mūs uzvesties vienā vai citā veidā uztveres momentā. Tieši tāpēc šis spēks nosaka mūsu pasaules uztveri. Tāpat griba nostiprina savākšanas punktu noteiktā vietā. Šajā vietā ir svarīgi saprast, ka, lai arī eksistē zināms ierobežots apvidus, kurā vienmēr var atklāt savākšanas punktu, tā tiešu stāvokli nosaka ieradumi un atkārtotas darbības. Acīmredzami, ka ieradumi variējas no cilvēka pie cilvēka, un tāpēc nav iespējams atrast divus cilvēkus, kuriem savākšanas punkts atrodas vienā un tajā pašā vietā.
   Savākšanas punkts cilvēkam parasti atrodas kokona virspusē, apmēram pretī punktam starp lāpstiņām. Normāls bērns mācās vispirms atrast pašu piemērotāko stāvokli priekš savākšanas punkta, bet pēc tam nostiprina to savā vietā caur atkārtošanu. Sākumā šī atkārtošana pamatojas uz vecāko atzinību, vēlāk tas tiek uzturēts ar ierasto iekšējo dialogu. Šodien Tolteki zin, ka cilvēks var noturēt savu pasaules ainavu, tikai patstāvīgi apliecinot to pašam sev caur iekšējo dialogu. Tas nozīmē, ka pasaule vienmēr liekas tāda, kādu cilvēks pats sev to apraksta.
   Bet vissvarīgākais Tolteku zināšanu postulāts šodien ir tas, ka tikko iekšējais dialogs ir apturēts, savākšanas punkta fiksācija pazūd. Tāpēc pat spontāni cilvēks var izjust uztveres izmainītos stāvokļus. Šis postulāts arī ir tā atslēga, ko tik cītīgi meklēja Senie Redzošie. Ja vien viņi apjaustu, ka vienīgā rituālu vērtība slēpjas viņu spējā bīdīt savākšanas punktu, šī atslēga viņiem būtu kabatā, bet ar to kopā arī gribas vai spēka noslēpums
   Šis atklājums transformēja Tolteku zināšanas un atļāva Jaunajiem Redzošajiem sakoriktēt savu priekšteču kļūdas.
   Lai iegūtu iespēju bīdīt savākšanas punktu, Jaunie Redzošie izstrādāja pamata tehnikas, kas balstās uz deviņām Apziņas Patiesībām. Pirmo tehniku viņi nosauca par Stalkinga Mākslu, otro - Sapņošanas Mākslu, trešo - Nodoma Meistarību. No šīm trīs tehnikām tika izdalītas trīs darbības sfēras, kur katrā skolniekam jāiegūst augsts meistarības līmenis, pirms viņš varēs kļūt par Tolteku. Šīs trīs darbības sfēras ir sekojošas: Stalkinga MākslaApzinātības Meistarība un Nodoma Meistarība. Šajā shēmā Sapņošanas Māksla tiek iekļauta Apzinātības Meistarībā un tiek izmantota kā instruments, kas ļauj bīdīt savākšanas punktu un sasniegt uztveres izmainītus stāvokļus. 
   Trīs darbības sfēras tradicionāli sauc par trīs mīklām, ar kurām kareivim nāksies saskarties un tās atminēt uz Spēka Ceļa. Stalkinga Mākslu sauc par sirds mīklu. Tas tiek aprakstīts kā apgrūtinājums, ko izjūt kareivis, apzinoties, pirmkārt, ka pasaule liekas tāda, bet ne citāda, tikai pateicoties mūsu uztverei, un, otrkārt, ka cita pasaules uztvere ir spējīga saknē izmainīt mūsu līdz šim nesatricināmo pasaules ainavu. Apzinātības Meistarību sauc par saprāta mīklu. Tā ir biedējoša bezgalība, kuru uztver kareivis, redzot cilvēciskās apziņas mērogus un neaptveramību. Nodoma Meistarība ir cilvēka gara mīkla. Tas ir visaugstākais paradoks, kas noslēdzas cilvēka spējā projicēt savas darbības - fiziskas, emocionālas un mentālas - aiz normālas cilvēka sapratnes robežām.
 
   Jaunie Redzošie arī attīstīja koncepciju, ko jau agrāk atklāja Senie Redzošie, un, kas skāra divus cilvēka apzinātības tipus - labās puses un kreisās puses. Labā puse ir domājošā, loģiskā, racionālā cilvēka saprāta puse. Labajā pusē visas zināšanas plūst lineāri un secīgi. Kreisā puse ir jūtošā, cilvēka saprāta iracionālā puse un darbojas pilnībā neatkarīgi no jebkādas secīgas loģiskās vai lineārās domāšanas šablonu plūsmas. Vienas un otras puses būtību vislabāk var saprast ar piemēru.
   Telefona zvans, un māte, paceļot klausuli, uzzina, ka ar viņas dēlu ir noticis nelaimes gadījums. Labajā pusē viņa izjutīs apmēram sekojošo.
   Iezvanījās telefons un māte paceļ klausuli, ne par ko nenojausdama. Ziņa par nelaimes gadījumu no sākuma viņu šokē un biedē, viņa uztraucas par savu dēlu. Viņas galvā viens pēc otra rodas jautājumi:''Vai viņš ir savainojies?'', ''Kur viņš šobrīd ir?'', ''Kas tieši notika?'', ''Vai viņš ir slimnīcā?''. Lai arī vienkāršotā veidā, bet tomēr tieši tāda ir tipiska loģiska reakcija, kur viena doma izsauc nākamo. Bet, ja māte spētu ievērot, kas notiek kreisajā apzinātības pusē, viņas pieredze būtu pilnīgi savādāka, un šis piemērs izskatītos šāds. No rīta, kad dēls vēl bija mājās, māte sajuta kaut kādu smagumu, un šī sajūta bija saistīta ar dēla drošību. Un, lai arī objektīva iemesla uztraukumam nebija, viņa nespēja atmest šo sajūtu. Pēc tam, pēkšņi, pusdienlaikā, viņa sajustu satraucošu signālu. Šajā pašā mirklī viņa sajustu dēla klātbūtni un sajustu viņa sāpes. Pat nepakļaujot aizdomām savas sajūtas, viņa instinktīvi virzītos uz telefona pusi, domājot, kā viņai ātrāk sazvanīt dēlu vai kādu, kas varētu izkliedēt viņas uztraukumu. Vēl nepaspējot pieiet pie telefona, viņa izdzirdētu zvanu. Paceļot klausuli, viņa izjustu aukstus drebuļus, kas pārskrien pāri mugurkaulam: viņa skaidri zināja, ka tūlīt izdzirdēs par nelaimes gadījumu, kas notika ar viņas dēlu. Bet tai pašā laikā, viņa kaut kādā veidā zināja, ka viņš nav savainots tik nopietni, drīzāk atrodas vienkārši šoka stāvoklī.
   No šī piemēra ir skaidri redzams, kāda ir atšķirība starp labo un kreiso pusi. Labās puses gadījumā tiek novērota racionāla reakcija uz konkrētu notikumu, šī reakcija izsauc loģiski sekojošu domu ķēdi. Kreisajā pusē ir tikai iracionālas sajūtas, tām nav nekā kopīga ne ar loģiku, ne ar konkrētiem faktiem. Izskatot šo koncepciju, ir svarīgi saprast, ka termini ''labā puse'' un ''kreisā puse'' attiecas uz cilvēka mirdzošo kokonu, nevis uz smadzenes puslodēm un to funkcijām.
   Senie Redzošie kreisās puses apziņu sauca par paaugstinātu apziņu, bet tā kā loģiskās domāšanas izslēgšana paaugstina skaidrību, viņi ieveda savus skolniekus šajā stāvoklī, lai viņi varētu iegūt maģijas izzināšanai nepieciešamo koncentrācijas līmeni. Par šīs apmācības metodes attaisnojumu kalpo fakts, ka skolniekam ir ārkārtīgi grūti atcerēties to, kas viņam tika nodots paaugstinātas apziņas stāvoklī. Tādas atmiņas problēmas rada sava veida šķēršļu joslu, ko vajag skolniekam pārvarēt, lai tiktu iegūta spēja izmantot iegūtās zināšanas. Ļoti bieži šis proces aizņem ilgus gadus un pieprasa iztukšojošu cīņu. Un ap to laiku, kad skolnieks atceras visu, viņš jau ir pilnībā nodevies mācībai.
   Šodien Tolteki savādāk attiecas pret šo jautājumu, jo šodien jau ir zināms, ka cilvēks vienmēr mācās divos līmeņos vienlaicīgi. Tomēr izzinātā apmācība un atcerēšanās, tāpat kā viss pārējais dzīvē, prasa enerģiju. Un problēma ir tajā, ka lielākai daļai cilvēku vienkārši nepiemīt pietiekami daudz enerģijas, lai piereģistrētu savu pieredzi, kas ir iegūta kā kreisajā, tā labajā pusē.
   Dažreiz cilvēka enerģijas līmenis ir tik zems, ka viņš pat nespēj atcerēties, ko viņš ir iemācījies caur labo pusi, nemaz nerunājot par kreiso. Mūsu apziņas specifika ir tāda, ka labā puse vienmēr dominē pār kreiso. Visa pieejamā enerģija vispirms tiek izmantota, pirmkārt, reģistrācijai, bet, otrkārt, lai atcerētos pieredzi, kas iegūta labajā pusē. Un tikai pāri palikušo enerģiju izmanto kreisā puse.
   Apmācības sistēmā, kas tiek izmantota šodien, skolniekus ļoti reti ieved paaugstinātas apziņas stāvoklī tikai tāpēc, ka pārāk dārgs ir laiks, kas nepieciešams pēc tam, lai atcerētos. No pašas pirmās sagatavošanās dienas skolniekiem tiek doti norādījumi, kas viņiem ļauj dabiskā un spontānā veidā pāriet uz paaugstinātu apziņu. Lai arī sākumā šādas pāriešanas ir acumirklīgas, drīz vien skolnieks sāk gūt prasmi šajā mākslā. Attiecīgi kā aug skolnieka spējas ieiet paaugstinātas apziņas stāvoklī, tā aug arī viņam doto instrukciju sarežģītība un dziļums. 
   Jaunajai metodei ir divas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, skolnieks jau no paša sākuma mācās tikt galā ar personīgo apziņu, bet, otrkārt, netiek zaudēts laiks uz ilglaicīgo atcerēšanos.
   Tāds ir īss Jauno Redzošo pieejas uzmetums, ko viņi izstrādāja to zināšanu pamatā, kas tika mantotas no Tolteku tradīcijas. Jauno Redzošo darbs sāka tik tikko nest savus pirmos augļus, kad Kristīgā Baznīca sāka novirzīt visus savus pūliņus, lai iznīcinātu pagānismu.
 
   Vajāšanas pašas par sevi nebija diezko priecīgi notikumi, bet, lai vai kā, tās deva Jaunajiem Redzošajiem iespēju noslīpēt savas no jauna atklātās zināšanas. Kļūdas un neprasmīgas tehnikas noveda pie spīdzināšanas un nāves, no vajātāju puses. Tos, kuri mācījās lēni vai, kuri bija nepietiekami prasmīgi, nāve panāca ātri. Tas bija pats dižākais bezkompromisa periods Tolteku vēsturē. Lai arī nežēlīgie spēles noteikumi palīdzēja kareivjiem noslīpēt savu meistarību, tomēr vajāšanas sekas bija tik iztukšojošas, ka piespieda Toltekus pieņemt tālejošus lēmumus.
   Nākamo gadsimtu garumā Tolteku līderi pa visu pasauli, cenšoties izdzīvot, bija spiesti sadalīties. Tādējādi agru vai vēlu katrs līderis atdalīja savu kareivju grupu no citām grupām. Tas bija radikāls gājiens, kas noveda ne tikai pie dažādu līniju rašanās, bet arī noteica, pirmo reizi Tolteku vēsturē, zināšanu izolētu attīstību.
   Tāds lēmums un tā sekas tika atpazīti kā Neatkarīgas Attīstības Doktrīna. Šīs doktrīnas efektu var novērot arī šobrīd, jo pat šodien Tolteku grupas eksistē vientulīgi, tālumā no svešām acīm. Izņemot telepātisku saikni, kas eksistē starp Tolteku līderiem, citas saiknes starp grupām nav. Tomēr šīs saiknes daba ir tik smalka, ka telepātiskā kontakta puses nevar noteikt viens otra personību vai atrašanās vietu.
 
   Tagad vajag izskaidrot vēl vienu Tolteku zināšanu aspektu, lai aptvertu Tolteku tradīcijas vēsturisko attīstību kopumā. Jaunajai apmācības metodei, kas tiek izmantota šodien, piemīt vēl viena svarīga papildus priekšrocība: tā ir piemērota skolnieku sagatavošanai, kuri atbilst tā saucamajam ''jaunajam tipam'', kas iemiesojas mūsu laikā. Es minu šo faktu tikai, lai apmierinātu lasītāju ziņkārību, jo tas vispār neskar lielāko daļu skolnieku.
   Cilvēki, kas atbilst šim ''jaunajam tipam'', šodien tiek satikti ārkārtīgi reti. Viņi ir Tolteki, kuri ir izgājuši iepriekšējās dzīvēs ļoti specializētu sagatavošanos, un spēkam, kas viņiem piemīt, ir pilnīgi cita daba. Tādus Toltekus sauc par Trešās Uzmanības Kareivjiem.
   Lai izvairītos no jucekļa tālāk, nepieciešams izskaidrot vienu momentu. Var likties, ka visi Tolteki ir vienādi, bet tas nav gluži pareizi. Tolteki, atkarībā no sava sagatavošanās līmeņa, tiek iedalīti trīs kategorijās. Šīs kategorijas sauc par galmiem. Pirmais, ārējais galms, sastāv no Pirmās Uzmanības Kareivjiem; otrs, iekšējais galms, no Otrās Uzmanības Kareivjiem; trešais - Vissvētākais (Svētākais no Svētākajiem) - no Trešās Uzmanības Kareivjiem.
   Šos trīs galmus nevajag jaukt ar kareivja trīs attīstības stadijām, ko attiecīgi sauc par medniekukareivi un zināšanu cilvēku. Stingri sakot, šīs trīs stadijas ir saistītas ar galmiem tikai daļēji. Tādējādi, attiecīgi izejot caur šīm trīs stadijām, skolnieks vispirms kļūst par Pirmās Uzmanības Tolteku, un tikai pēc tam pāriet uz Otro Uzmanību, bet pēc tam arī uz Trešo.
   Parasti šādu sagatavošanos nav iespējams iziet vienas dzīves laikā. Tāpēc Tolteki visā pasaulē virzās savā attīstībā pakāpeniski, lai arī vienmēr ir bijuši tādi, kuri virzījušies ātrāk par citiem. Šie indivīdi nenovēršami kļuva par līderiem pat Tolteku starpā. Piemēram, Senie Redzošie pārsvarā bija Pirmās Uzmanības Kareivji, bet starp viņiem esošie līderi bija Otrās Uzmanības Kareivji, kuri arī noteica tālākās attīstības virzienu. Jaunie Redzošie patiesībā bija Otrās Uzmanības Kareivji, bet līderi viņu starpā bija tie, kuri sāka apgūt Trešo Uzmanību.
   Labāk tikt skaidrībā ar šīm trīs kategorijām, vai galmiem, palīdzēs visu skolnieku sagatavošanās stadiju izskatīšana kopumā.
   Katrs skolnieks sāk savu apmācību normālā apziņā, ko sauc par Pirmo Uzmanību, jo šīs mācības līmenis ir pieejams jebkuram cilvēkam. Šis līmenis, burtiski - parasta cilvēka no ielas, un tas ietver sevī gan teoriju, gan praktisku pamata koncepciju pielietošanu, saistītu ar personiskā spēka iegūšanu.
   Tāda sagatavošanās aptver Tolteku tradīcijas visus aspektus, kas ir zināmi kā mācība labajai pusei. Apgūt to ir salīdzinoši viegli, jo tā ir domāta racionālajam saprātam. Šīs mācības nodaļu arī sauc par Mednieka Ceļu. Šīs nodaļas instrukciju apgūšana kopā ar prasmi izsaukt savākšanas punkta kustēšanos dod skolniekam tiesības saukties par Pirmās Uzmanības Kareivi.
   Paralēli ar šādu sagatavošanos tiek izzināta mācības nodaļa, kas tiek veltīta paaugstinātas apziņas stāvoklim, vai, citiem vārdiem sakot, Otrai Uzmanībai. Strādājot ar šo nodaļu, skolnieks ir spiests patstāvīgi nobīdīt savu savākšanas punktu uz kreisās puses apziņu un pārskatīt - šajā stāvoklī izzināto - parastā apziņā. 
   Šajā darba etapā skolnieks apgūst stalkingasapņošanas unodoma koncepcijas. Šāda sagatavošanās aptver visas zināšanas, zināmas kā Kareivja Ceļš, un kopumā sagatavo skolnieku daudz dziļākam darbam.
   Veiksmīga virzīšanās pa Mednieka Ceļu un Kareivja Ceļu sniedz zināšanas, kuras taisnīgi nodrošina to ieguvējam Otrās Uzmanības Kareivja titulu. Ja vēl klāt pie šīs darba sfēras kareivis ir arī spējīgs patvaļīgi redzēt, tad viņu uzskata par Tolteku, un kā jau mēs atceramies, šis termins nozīmē - redzošais vai zināšanu cilvēks
   No šī mirkļa kareivim vairs nav nepieciešamas instrukcijas kā tādas, jo viss atveras viņa iekšējās redzes spēkam. Tomēr, lai arī Tolteka statusa piešķiršana šajā kareivja attīstības etapā arī tika plaši pielietota pagātnē no Jauno Redzošo puses, tāda prakse patiesībā nav korekta. Saskaņā ar tradīciju, šo statusu var piešķirt redzošajam, kurš ir uzņēmies atbildību par savu cilvēku vadīšanu. 
   Sasniedzot tādu attīstības pakāpi, kareivis jau pats kļūst par meistaru, un tāpēc nākamais viņa sagatavošanās etaps nesatur instrukcijas šī vārda ierastajā izpratnē. Pareizāk būtu teikt, ka viņš iegūst pamācības, kas ved viņu uz spēka un atbildības pilnīgu atvēršanu - visuma maģiskās būtības neatņemamām īpašībām. 
   Šajā etapā Toltekiem ir darīšana ar zināšanām, kas galvenokārt skar uztveres izmainītus stāvokļus un to izmantošanu, kā arī darbus citās pasaulēs un savstarpējo mijiedarbību ar šo pasauļu iemītniekiem. Bez tam, tieši šajā etapā kareivji mācās izpildīt savas funkcijas Tolteku grupā un iegūst instrukcijas atkarībā no grupas nodoma un nozīmes, kam pieder.
   Ja sākotnējās sagatavošanās laikā kareivis strādā pārsvarā ar savas individualitātes attīstību, tad nākamajos etapos viņam ir jāsaskaras ar grupas pūliņu koncepciju. Tās pamatā atrodas saprātīga sadarbība, lai parādītu cilvēcei ceļu, kā arī cilvēka atbildība pret citām dzīvības formām, kas mīt uz šīs planētas. Šīs nodaļas apgūšana arī nozīmē Tolteka Ceļu. Tā ir Tolteka Ceļa virsotne, un tās sasniegšana noved kareivi pie krustcelēm, ko sauc par Pēdējo Izvēli.
   Pēdējā Izvēle noslēdzas nepieciešamībā izvēlēties vienu no diviem ceļiem, kas paveras Toltekiem, kuri ir sasnieguši šo punktu sava spēka attīstībā. Vienu no ceļiem sauc par Brīvības Ceļu, otru par Augsto Piedzīvojuma Ceļu. Otrs ceļš ir ļoti liels kārdinājums kareivjiem, jo tas ir spilgts un magnētisks ceļš, kas piedāvā saviem sekotājiem žilbinošu, apdullinošu spēku. Tomēr tas neved kareivjus uz brīvību.
   Augstā Piedzīvojuma Ceļa sekotāji attīsta Otro Uzmanību līdz tā potenciāla robežām, kas ļauj viņiem izmantot neorganisko būtņu palīdzību, transformēt cilvēka ķermeni un pat aizkavēt novecošanas procesu, sasniedzot tādējādi nosacītu nemirstību. 
   No otras puses, tie kareivji, kuri izbēg Otrās Uzmanības apsēstību, un izvēlas novērsties no šiem briesmīgajiem spēkiem, turpina savus meklējumus. Ar laiku viņi sasniedz jaunu apziņas līmeni, ko sauc par Trešo Uzmanību. Šie kareivji iet pa Brīvības Ceļu, un ir zināmi kā Trešās Uzmanības Kareivji.
   Trešās Uzmanības Kareivji vienmēr paliek ar savu grupu un turpina pētniecisko darbu, ko ir grūti aprakstīt ar vārdiem, jo tas ietver sevī mentālo šablonu projicēšanu un manipulāciju ar apziņu un uztveri aiz cilvēka izzināšanas normālām robežām. Šo darbu var aprakstīt tikai kā grupveida orientācijas darbību, bet ne šī vārda ierastajā nozīmē. Pietiks pateikt, ka, lai arī Trešās Uzmanības Kareivji savā darbā ļoti ilgu laiku balstījās uz ideju, ka viņu spēks nedod viņiem tiesības iejaukties lietās, kur iejaukties nevajag, tomēr viņi vienmēr labprāt uzņēmās To uzdevumus, ko dēvēja par Rases Glabātājiem. 
 
   Kā jau tika minēts, šodien pasaule ir sasniegusi savas evolūcijas krustceles. Tolteku tradīcija pārcieš to pašu krīzi, jo izaicinājums, ar ko ir saskārusies visa pasaule, ir identisks izaicinājumam, kas atrodas Tolteku priekšā. Šodien Tolteki atzīst nepieciešamību atmest Neatkarīgās Attīstības Doktrīnu, lai Tolteku evolūcija turpinātos harmonijā ar kopīgo likumu un, lai Tolteki atkal ieņemtu savu likumīgo vietu sabiedrībā. Toltekiem ir jāapvienojas un jāapvieno zināšanas un spēku priekš sava patiesā nodoma realizēšanas planetārās nozīmes atklāšanā.  
   Analoģiskā veidā, planētas miera un uzplaukuma vārdā, cilvēcei ir jāatmet savs sektantisms, rasisms un atdalīšanās, tā vietā jāpieņem kopīga politika, kas ļauj apvienot cilvēkus visā pasaulē, savākt kopā visas zināšanas, novirzot tās vispārcilvēciskas virzības kopējā gultnē.
   Tas nebūt nenozīmē, ka jāveido vienota valdība vai vienota pasaules reliģija. Bet cilvēcei vajag atzīt visa dzīvā un visu patieso zināšanu savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību. Jo cilvēce ir vienota, un patiesība ir viena. Atdala un nošķir, izsauc nesapratni un naidu tikai cilvēciskā nespēja atzīt citu atskaites sistēmu eksistences faktu, izņemot to, pie kuras dogmatiski pieķeras cilvēks. 
   Ja cilvēks apstātos uz aizdomātos uz sekundi, ka, iespējams, pasaule nav tāda, kādu to ir ieradis viņš redzēt, tad saprastu: reliģisko plūsmu un politisko ideoloģiju daudzveidība nebūt nenozīmē, ka kādam ir taisnība, kādam nav. Viņš apzinātos, ka šāda daudzveidība atspoguļo kopējās patiesības daudzpusību. Kopā ar šo apzināšanos atnāktu arī sapratne par visu robežu nepieciešamību, lai pilnībā atklātos vienotā patiesība. Un kopīgās brālības koncepcija pārstātu izskatīties tik ideālistiska un nesasniedzama.
   Tolteki vienmēr ir zinājuši, ka jebkāda sapratne ir atkarīga no izmantojamās atskaites sistēmas. Kā tikko mainās atskaites sistēma, mainās arī mūsu pasaules uztvere, bet tas nozīmē, ka arī patiesības uztvere. Galu galā, vienīgā patiesība, ko ir vērts aizstāvēt un uz ko ir vērts tiekties, ir visaptveroša uztvere, ko rada savākšanas punkta plūsmainība - plūsmainība, kas ir nepieciešama, lai tiktu sasniegta totāla apzinātība. Šīs īpašās zināšanas - ir Tolteku velte cilvēcei, jo Tolteku pieredzē slēpjas cilvēces cerība uz nākotnes pasauli un uzplaukumu. 
   Kā rāda pieredze, šādu pasauli nevar nosaukt par politisku līgumu, kas pamatojas uz tukšiem solījumiem. Ilgstošs miers var tikt veidots tikai tādā gadījumā, ja to pieņem visi kopīgi un tas ir balstīts uz vienotu sapratni par visa dzīvā savstarpējo saikni un atkarību. 
   Bez šaubām, šī koncepcija nebūt nav nekāds jaunums, un arī cilvēce prāto par vienotu brālību tūkstošiem gadu. Tomēr, kamēr cilvēks turpina dogmatiski pieķerties idejai, ka fiziskā plāna realitāte ir vienīgā eksistējošā atskaites sistēma, viņš vienmēr tieksies pārliecināt savus līdzcilvēkus pieņemt viņa uzskatus, viņa ticību, vai ideoloģiju kā vienīgo patieso.
   Kristīgā baznīca tam ir lielisks piemērs. Lai arī bija tikai viens Kristus, kurš atnesa pasaulei vienu vienīgu vēsti, šodien pasaulē eksistē tik daudz Kristīgās Baznīcas konfesiju un sektu, ka aptvert to pat nav īsti iespējams. Un vēl klāt tam, katra no tām pretendē uz vienīgās patiesības iegūšanu. Šajā ziņā pārējās pasaules reliģijas nav neko daudz labākas, un īpaši to var attiecināt uz kustību Jaunais Laikmets vai Jaunā Ēra (New Age) un ezotēriskajām skolām. Jebkurš patiesības meklētājs nokļūst zem pašu fantastiskāko paziņojumu īstas apšaudes un atsevišķām personībām, kuras bez sirdsapziņas pārmetumiem izmanto cilvēku apjukumu, kuri nezin, kur viņiem iet un kam sekot.
   Notiekošā gaismā, saistībā ar reliģiskajām organizācijām, nepavisam nepārsteidz, ka visas pasaules zinātnieki lielākā vai mazākā mērā atsvešinās no dažādām ētiski-reliģiozām ticībām. Bet arī šeit Tolteki var sniegt zinātnei nenovērtējamu palīdzību. Viņu zināšanas par cilvēka dvēseli un tās atspoguļojumiem visumā un dabā nebūt nepamatojas uz haotiskiem uzskatiem vai nepareizām pārliecībām. Ja vien ortodoksālie zinātnieki vēlētos, Tolteku zināšanas varētu izpētīt un sistematizēt arī no zinātnes redzes punkta.
   Pateiktais attiecas arī uz medicīnu, bet atkal jau var saprast, kad ortodoksālā medicīna ar neizpratni atsaucas uz mānīgiem fokusiem, kas, diemžēl, tiek ļoti bieži pasniegts kā netradicionālā medicīna. Šeit es neapgalvoju, ka netradicionālā medicīna nav pelnījusi cieņu, problēma ir tikai tajā, ka pārāk daudz neizglītotu cilvēku uzskata sevi par ārstiem.
   Ja cilvēce vēlētos pieņemt visa dzīvā savstarpējo saistību, kaut vai kā hipotēzi, kas darbojas, tad arī izglītība ciestu tik nepieciešamās pārmaiņas. Un tas ļautu nodrošināt nākamās paaudzes ar zināšanām, kas ir vajadzīgas, lai apmierinātu pienācīgā veidā tagadnes un nākotnes pasaules vajadzības.
   Šodien visai pasaulei ir jāpievērš savs skatiens uz maz izprastu pasaules bāreni, ko sauc par Dienvidamerikas Republiku. Šī dīvainā sajauktu tautu, dažādu ticību, konfliktējošu politisku ideoloģiju un sociāli- ekonomisko nesaskaņu zeme, ilgu laiku virzījās pēc taustes cilvēcisko neveiksmju un vilšanās tumsā. Bet tieši šajā tumsā tā sāka gūt cerību, kas deg idejā par vienotu saskaņu un visa dzīvā savstarpējās saistības koncepciju.
   Šajā republikā dzims absolūti jauna cilvēciskās sabiedrības kārtība, kas pamatosies uz toleranci un savstarpējo saskaņu. Tā radīsies pateicoties cilvēkiem, kuri beidzot sasniegs izpratni par katra indivīda kā daļiņas svarīgumu, kas nepieciešams veselā labklājībai. Ap 2000 gadu tieši uz Dienvidameriku skatīsies kā uz paraugu visos jautājumus, kas attiecas uz humānismu.
   Dienvidāfrika, izejot cauri galējai nošķirtības praksei, seju pret seju ir sadūrusies ar nodomu, kas piemīt brālības pasaules labās gribas idejām. Uz šādu rezultāta sasniegšanu ir novirzīti visi Rases Glabātāju pūliņi dažu nākamo desmitgadu laikā. Tāpēc tieši šajā valstī Tolteki sāks darbu uz atkalapvienošanos un savu vadošo lomas atjaunošanu pasaules domāšanā. 
 
   Ar šo mēs arī beidzam Tolteku zināšanu vēsturiskās attīstības apskatu no aizmirstiem laikiem līdz šai dienai. Ceru, ka lasītājs ieguva kā minimums zināmu izpratni par tām dekorācijām, uz kā fona mēs izskatīsim Tolteku darbu, ejošo pa Zināšanu Ceļu.
   Noraksturot Tolteku Ceļu divos vārdos ir ļoti grūti, bet tai pat laikā var sacīt, ka savā saknē šis ceļš ir Spēka Ceļš un Brīvības Ceļš. Tas ir Spēka Ceļš, pirmkārt, tāpēc ka uz šī ceļa mēs mācāmies iegūt spēku, kas ļauj mums izpaust savu apslēpto potenciālu, bet, otrkārt, mēs mācāmies izmantot šo potenciālu, lai attīstītu sevī varenos apziņas un uztveres spēkus. Uztveres noslēpumu izzināšana palīdz mums pilnā mērā atvērt savu spēku un māca ienest pasaulē harmoniju un uzplaukumu.
   Tāpat tas ir Brīvības Ceļš, jo mēs uz tā mācāmies to, ka mums ir izvēle. Mēs varam, ja vēlēsimies, palikt par likteņa upuriem un stūrgalvīgi pieķerties savam vienīgajam pasaules skatījumam. Vai arī varam paplašināt savu apziņu, aptverot cilvēkam pieejamās visas uztveres, un tādējādi atkal savienoties ar savu likteni. Bet atkal savienojoties ar savu likteni, mēs zināmā mērā paceļamies virs tā, iegūstot zināmu brīvību.
   Tolteki māca, ka katram no mums piemīt tiesības un spēja padarīt savu pavēli par Ērgļa pavēli, jeb tāda ir Ērgļa Velte cilvēkam. Tomēr tikai retais patiešām apzinās, ka, lai pieņemtu šo patiešām nenovērtējamo velti mums ir nepieciešamas tikai zināšanas un enerģija, kas ļauj izkustināt savākšanas punktu.
   Šajā ziņā tie no mums, kuri ziedoja sevi Rases Glabātāju uzdevumu izpildīšanai, kuri palīdz attīstīties visam dzīvajam uz šīs planētas, ir gatavi vest cilvēci. Tolteki ir gatavi pasniegt visas savas zināšanas pasaulei, lai cilvēce beidzot varētu izdabūt labumu no sava likumīgā mantojuma. Pārāk ilgi Tolteki bija spiesti uzstāties kā šī mantojuma glabātāji un bija spiesti nest smago atbildības nastu par savu tautu. Pagātnē tas patiešām bija nepieciešams, bet šodien vairs nē. Cilvēce ir sasniegusi pilngadību, ir pienācis laiks uzņemties uz sevi atbildību par mierīgu un veiksmīgu kopīgo evolūcijas virzību uz šīs maģiskās planētas.
   Tolteki nospēlēs savu lomu atklājot cilvēcei šī mantojuma patieso būtību, un daudzi seni noslēpumi tiks atklāti. Šis ir tikai pirmais solis. Patiešām priekš cilvēces ir pienākusi spēka stunda. Un šai stundā tai jānoķer acumirklīgo izdevības mirkli - izdevības, ko nedrīkst palaist garām, ja mēs rēķināmies iesoļot valdījumā ar savu visuma maģiskās būtības mantojumu, mantojuma, kas pieder cilvēkam pēc viņa dievišķās piedzimšanas tiesībām. 

Lai piepildās viss saskaņā ar Dievišķo Likumu. Lai piepildās senais pareģojums.

 

Kategorija: Tolteki, Kastaņeda | Pievienoja: Sanistra (31.03.16)
Skatījumu skaits: 504 | Atslēgvārdi: Tolteku tradīcija, Tolteku izcelsme, Tolteku vēsture, Tolteku zināšanas
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]