Galvenie » Raksti » Tolteku mācība » Tolteki, Kastaņeda

Kareivja meistarības četri instrumenti I daļa (T.Marezs)



KAREIVIS DZĪVO SASKAŅĀ AR PAŠDISCIPLĪNAS STRATĒĢIJU. VIŅAM IR RŪPĪGI JĀIZVĒRTĒ KATRAS SAVAS DARBĪBAS, DOMAS UN JŪTAS NOZĪMĪGUMU. KAREIVIS NEVAR VELTĪGI TĒRĒT LAIKU UN PERSONĪGO SPĒKU UZ LIETĀM, KAS NAV NOZĪMĪGAS PRIEKŠ VIŅAS SŪTĪBAS.

   Mēs jau iepriekš izskaidrojām tādu tehniku, kā pārskatīšanas un nedarīšanas pamatus.Tagad nepieciešams papildināt šīs tehnikas ar divām citām, bet tiešāk ar – personīgās vēstures dzēšanu un sapņošanas mākslu. Šīs četras tehnikas harmoniski papildina viena otru, un, bez šaubām, ir katra kareivja sagatavošanās paši svarīgākie aspekti, jo tie veido to galveno pamatu, uz kā tiek veidota kareivja dzīve. Visas citas koncepcijas un mācības daļas, lai cik svarīgas arī nebūtu, ir cieši saistītas ar šīm četrām pamat-tehnikām un ir no tām atkarīgas. Var sacīt, nepārspīlējot, ka šīs četras tehnikas ir visas tolteku mācības kodols, un, ja skolnieks tās neapgūs un nepienācīgi izmantos savā ikdienas dzīvē, viņš cietīs neveiksmi savos mēģinājumos apgūt Kareivja Ceļu.
   Katra no šīm četrām pamat-tehnikām pilnīgi pamatoti attiecas uz vienu no četrām ceturtdaļām – ar šo koncepciju mēs saskarsimies vēlāk – pagaidām pietiks pateikt, ka viss izpaustajā visumā, ieskaitot vīriešus un sievietes, attiecas uz vienu no četrām ceturtdaļām. Lai cik neticama neizskatītos šī koncepcija no pirmā skatījuma, tomēr tas skar visas organiskas un neorganiskas dzīvības formas; un nozīmīgā pakāpē tieši pateicoties šī fakta zināšanai, tolteki sasniedza panākumus daudzu noslēpumu atklājumos, par kuriem vēl aizvien atsitas zinātnieki.
   Bez tam, tā kā cilvēks ir visuma miniatūra kopija, tad katram indivīdam ir ne tikai sava personīga ceturtdaļa uz kuru viņš attiecas, bet arī trīs citu ceturtdaļu potenciāls, kas viņā atspoguļojas, kad viņu izskata kā vienotu būtni. Citiem vārdiem sakot, neskatoties uz to, ka kāda sieviete var būt austrumu sieviete, un tāpēc viņā pārsvarā izpaužas austrumu iezīmes, tomēr viņai arī piemīt apslēptas sliecības, kas atbilst trim citām ceturtdaļām.

KAREIVIS LIELISKI ZIN KATRU NO SAVAS IEKŠĒJĀS BŪTNES PUSĒM, TAI SKAITĀ ARĪ SAVAS APSLĒPTĀS SLIECĪBAS, UN, JO ĪPAŠI – SAVU APSLĒPTO POTENCIĀLU. LAI IEGŪTU ŠĪS ZINĀŠANAS, KAREIVIS IZMANTO APKĀRTĒJO PASAULI KĀ SPOGULI, JO TĀDS SPOGULIS PARĀDA VISU.

   Šis četru ceturtdaļu princips tiek pielietots arī četrās pamat-tehnikās: pārskatīšana attiecas uz Austrumiem, ne-darīšana – uz Ziemeļiem, savas personīgās vēstures dzēšana – uz Rietumiem un sapņošana – uz Dienvidiem. Ir svarīgi saprast, ka četras ceturtdaļas ir četras eksistences vai esamības iezīmes, un tāpēc nevajadzētu tās saprast virspusēji. Iezīmes, kas izstrādājas cilvēkā četru pamat-tehniku praktiskas pielietošanas rezultātā, ir zināmas kā kareivja četri meistarības instrumenti. Šie instrumenti ir ārkārtīgi svarīgi kareivja dzīvē, un tāpēc mums ir skaidri jāsaprot, kas tie tādi reāli ir.

STRĀDĀJOT AR SPOGUĻIEM, IR NEPIECIEŠAMS VEIKT VISAS SAVAS DZĪVES PĀRSKATĪŠANU, SĀKOT NO ŠĪ BRĪŽA – LĪDZ PAT DZIMŠANAS BRĪDIM. TĀDA PĀRSKATĪŠANA PRASA GODĪGUMU, KAS TIEK SASNIEGTS TIKAI AR BEZ-ŽĒLASTĪBAS AKTA PALĪDZĪBU. BEZ-ŽĒLASTĪBAI IR JĀSĀKAS AR BEZ-ŽĒLASTĪBU PAŠAM PRET SEVI. TIKAI TAD, KAD ŽĒLASTĪBU PRET SEVI NOMAINA BEZ-ŽĒLASTĪBA, JŪS VARIET SASNIEGT SKAIDRĪBU, KAS IR VAJADZĪGA, LAI ATŠĶIRTU GUDRI. 

   Pārskatīšanas tehnikas praktiskas pielietošanas rezultātā izstrādājas skaidrība vai tāda iezīme, ko, laikam jau, vislabāk ir aprakstīt kā spēju novērtēt katru situāciju savā dzīvē precīzi atbilstoši tās patiesajam nozīmīgumam. Pēc savas dabas skaidrība ir bez emocijām, jo tikai gan pozitīvu, gan negatīvu emociju neesamības rezultātā, cilvēks ir spējīgs atšķirt skaidri jebkādā situācijā. Skaidrības sasniegšana – ir bez-žēlastības akts, kurā cilvēks neļauj savām personīgām jūtām aizēnot viņam esošo problēmu.
   Tas ne pavisam nenozīmē, ka kareivis ir bezsirdīga būtne; tieši otrādi, kareivis mīl apkārtējo pasauli tik spēcīgi, ka nevar rīkoties aizspriedumaini ne pret vienu būtni. Ja kareivis ieņemtu kādu no pusēm jebkādā situācijā, tad viņam būtu jāatzīst, ka priekš viņa viena būtne ir svarīgāka par otru. Neviens īsts kareivis vienkārši nevar to atzīt, jo kareivim, kurš uztur visa dzīvā savstarpējo saistību, viss ir vienādi svarīgs, lai būtu tas atoms, augs, dzīvnieks, cilvēks vai pārdabiska būtne. Tas attiecas uz visām situācijām, neskatoties uz to, vai kareivis piedalās cīņā starp būtnēm, kuras nav viņam pazīstamas, vai arī cīņā, kurā viena puse viņam ir tuvāka par otru. Pat, ja šī ir kauja starp pašu kareivi un citu būtni, kareivis neizpaudīs ne žēlastību pret sevi, ne pret savu pretinieku.
   Sekojoši, kareivis attiecas pret visu savā dzīvē ar vienādu cieņu un tāpēc neļaus savām personīgām jūtām mudināt viņu rīkoties netaisni, izejot no aizspriedumiem. Tas nozīmē, ka kareivis, kurš darbojas no skaidrības pozīcijas netaisni nepiesegs ne mīļoto cilvēku, ne pats sevi, un neizvērtēs cita cilvēka rīcību kā tieši negatīvu, pirms nenovērtēs godīgi šo darbību patieso nozīmīgumu. Pēc savas dabas un saskaņā ar viņam sniegto, kā toltekam, svēto uzticēšanos, kareivjiem ir jāpieturas pie patiesības un tāpēc viņš nevar rīkoties nekādā cita veidā, kā tikai no skaidrības pozīcijas.
   Lai šo pilnībā saprastu, izskatīsim piemēru par jaunu sievieti, kuru nosauksim par Lindu. Lindai patstāvīgi radās nepatikšanas attiecībās ar vīriešiem, bet viņa nekad nav sapratusi, kāpēc tā notiek, kamēr nesāka pielietot pārskatīšanas tehniku. Pārskatīšanas laikā Linda nonāca pie sapratnes, ka visas viņas nepatikšanas attiecībās ar vīriešiem ir dēļ viņas privātīpašnieciskuma instinkta. Mēģinot saprast, dēļ kā viņa ir tāda privātīpašnieciska, Linda sāka atcerēties daudz ko no savas bērnības, un, nodarbojoties ar savas bērnības pārskatīšanu, viņa sāka pakāpeniski atjaunot atmiņā notikumus, kā rezultātā izpaudās viņas greizsirdība.
   Linda spēja skaidri atcerēties, ka jau kopš agras bērnības viņa patstāvīgi sacentās ar savu mazo brāli par tēva uzmanību. Viņai bija tikai 11 mēneši, kad piedzima brālis, bet viņas tēvs vienmēr ir gribējis dēlu, un jau kopš agriem gadiem, Linda sāka just, ka ir sliktāka par savu brāli. Šī nepilnvērtības sajūta un nepieciešamība sacensties par tēva uzmanību ļoti ātri noveda pie cietsirdīgiem kautiņiem starp Lindu un viņas brāli. Bet tā kā Linda bija par viņu vecāka un jutās apdalīta ar tēva uzmanību, tad pārsvarā viņa uzsāka šos kautiņus. Rezultātā Lindu patstāvīgi sodīja, un, lai arī viņa pati rīkoja kautiņus ar savu brāli, tomēr uzskatīja par pilnīgu netaisnību to, ka par bezgalīgajiem kautiņiem sodīja vienmēr viņu.
   Neprotot izteikt tēvam patiesos motīvus, kāpēc viņa mocīja brāli, Linda sāka just rūgtu apvainojumu uz brāli un vienlaicīgi augošu neuzticību tēvam. Jūtot, ka tēvs viņu nesaprot, un, ka viņš acīmredzami vairāk rūpējas par brāli, Linda pakāpeniski attālinājās no tēva, lai arī dziļi sirdī viņa vēl aizvien alka viņa uzmanību. Lindas tēvs zināmā mērā apzinājās viņas svārstības un bieži centās labot stāvokli, cenšoties viņu lutināt. Bet Linda skatījās uz šiem mēģinājumiem kā uz vainas atzīšanu, un tāpēc sāka skatīties uz visām darbībām attiecībā uz viņu ar aizdomām un nicinājumu.
   Ap to laiku, kad viņa kļuva par pusaudzi, viņa savas neapmierinātības rezultātā, ieguva spēcīgu instrumentu cīņā pret brāli un arī pret tēvu. Nezinot, kā vēl pievērst tēva uzmanību, kas bija viņai tik nepieciešama, Linda izstrādāja spēju pievērst sev uzmanību ar to, ka kļuva visā labākā, lai ko arī nedarītu. Tas lika ne tikai viņas tēvam viņu patstāvīgi lielīt, bet arī deva Lindai brīnišķīgu iespēju nokaunināt brāli. Linda centās lieliski mācīties skolā, bija lieliska sporta laukumā, bija paraug-bērns mājās un ciemos, īsāk sakot, viņa bija vienmēr un visur labāka par savu brāli.
   Kad Linda saprata, ka viņas paņēmiens lieliski strādā, viņa to sāka izmantot, lai atriebtos tēvam un brālim par visu to netaisnību, ko kā viņai likās, viņai nodarīja. Turklāt Linda spēlēja smalku un tai pašā laikā nežēlīgu spēli, jo, lai arī viņa darīja visu, lai gūtu tēva atzinību, viņa to gūstot ieviesa mērus, lai tēvs justos vainīgs vienā vai citā veidā. Visbiežāk viņa to panāca, liekot tēvam saprast, ka, lai arī viņa novērtē tēva uzslavas, tomēr tās ir veltīgas, jo viņai taču nav tādas privilēģijas būt par vīrieti vīriešu pasaulē, un viņas panākumus diez vai novērtēs citi vīrieši, izņemot tēvu. Viņas izdomātos smalkos veidos Linda pastāvīgi lika tēvam saprast, ka, lai arī viņa ir labāka par savu brāli, tomēr ir nolemta vienmuļai dzīvei, jo ir sieviete.
   Lindas traģiskā spēle noslēdzās tajā, ka lieliski spēlējot savu lomu ilga laika garumā, viņa beigu beigās sāka pati ticēt, ka tā ir taisnība. Rezultātā, kļūstot pieaugusi, viņa jutās vīriešu neatzīta it visā, lai ko arī darītu. Dziļi sirdī Linda vēl joprojām alka uzmanību, jo īpaši no vīriešu puses, tomēr, kad viņa šo uzmanību saņēma, tad uzreiz sāka justies sliktāka par viņiem, jo ir sieviete. Bez tam, Linda attiecās pret vīriešiem ar lielām aizdomām, un, lai kad negūtu vīriešu atzinību, tad uzreiz izdarīja secinājumus, ka viņa saņēma šo atzinumu aiz žēluma. Šī doma padarīja Lindu niknu, un viņa gāza uz šo vīrieti visas savas dusmas, tā vai savādāk liekot sajusties viņam vainīgam par to, ka ir vīrietis. Kopumā, nemaz nav brīnums, ka Lindai izdevās sarūgtināt katru viņas dzīves vīrieti un, ka visas viņas romantiskās attiecības pārvērtās haosā.
   Tomēr Linda tai pat laikā guva milzīgu labumu no šīm neveiksmēm savā dzīvē, jo viņa iemācījās cīnīties par savām tiesībām un lieliski darīja visu, lai ko arī neuzsāktu. Tādā mērā kādā attīstījās Lindas dzīve, viņa ieguva nesatricināmu pārliecību par savām spējām un iemācījās saglabāt izturību jebkādā situācijā. Pilnībā patstāvīga un ļoti neatkarīga, Linda kļuva par bargu pretinieku jebkurā cīņā, īpaši tajās, kad cīnījās ar vīriešiem. Apveltīta ar ķērienu un izlēmību, vienmēr būt labākā, Linda ātri uzkāpa savas advokāta karjeras virsotnē. Pateicoties savām spožajām spējām un līdz dzēlīgumam asajai mēlei, viņu cienīja pat tiesneši, kuri piedalījās tajās prāvās, kur šī jaunā sieviete pildīja aizstāvja lomu.
   Ap to laiku Linda sasniedza izcilu veiksmi savā dzīvē, bet, lai arī viņu cienīja gan vīrieši, gan sievietes, pati viņa nevarēja noticēt, ka gūst to atzinību, ko kā viņa juta, patiešām ir pelnījusi. Rezultātā Linda jutās vēl vairāk netaisnīgi apbižota, un viņas asā mēle kļuva vēl asāka, kamēr, viņa beidzot nesaprata, ka, ja neizmainīs kaut ko sevī, tad drīz paliks pavisam bez draugiem. Tikai pēc šī momenta Linda bija gatava nopietni aizdomāties par savu dzīvi kopumā un pārvērtēt visu bez žēlastības, godīgā skaidrības gaismā.
   Ar savas dzīves pārskatīšanas palīdzību līdz pat šim brīdim, Linda sāka saprast, ka patiesībā Linda nekad nav bijusi upuris. Tagad viņa varēja skaidri redzēt, ka viss viņas dzīvē, tai skaitā arī viņas uztvere par tēvu, kurš bezprātīgi mīl viņas brāli, bija vajadzīgs priekš tā, lai atmodinātu viņu sasniegt dzīvē tādu veiksmi, ko nespēja sasniegt viņas brālis. Negaidīti visa situācija noskaidrojās, un Linda ieraudzīja ne tikai to, dēļ kā parādījās viņas greizsirdība, bet arī to, kāpēc viņai vienmēr izdevās pazemot katru vīrieti, kurš izteica viņai komplimentu. Beigu beigās Linda spēja saprast, ka tikai viņas pašas prāta stāvoklis piespieda viņu just, ka viņa nedabūja atzinību, ko viņa tik spēcīgi alka.
   Bet pats atskurbinošākais viņas pārskatīšanas rezultāts kļuva apzināšanās ka pat, ja viņa jutās kā netaisni apvainots upuris, tad tieši viņa pati, un neviens cits, izveidoja no sevis upuri. Pēkšņi rūgtums un dusmas, kas piepildīja viņu daudzus gadus, izzuda, atstājot viņu ar iekšējā miera sajūtu, ko viņa nekad necerēja izjust. Pirmo reizi savā dzīvē, redzot skaidri savu bērnību, Linda tagad juta tikai dziļu pateicību attiecībā uz tēvu un brāli. Vairāk neskatoties uz viņiem kā uz pāridarītājiem, Linda saprata, ka sava tēva un brāļa darbību rezultātā attiecībā uz viņu un viņas personīgās cīņas rezultātā pret savu šo darbību uztveri, viņa ieguva dārgākās spēka veltes.
   Saistībā ar to ir pilnībā jāsaprot, ka, kad skaidrība ļauj mums redzēt situāciju vai notikumu skaidrā gaismā, mūs vienmēr satriec visa dzīvā savstarpējās saistības, savstarpējas atkarības un mijiedarbības skaistums. Gadījumā ar Lindu, viņa tagad ir spējīga redzēt, ka viņas tēva un brāļa darbības, palīdzēja viņai iegūt lielus panākumus dzīvē, un viņa arī var redzēt, ka viņas pašas darbības palīdzēja arī tēvam un brālim. Lai arī te nav nepieciešamības aprakstīt, kādu labumu deva Lindas darbības viņas tēvam un brālim, tomēr ir vērts to pieminēt, lai norādītu uz visa dzīvā mijiedarbību un savstarpējo saistību.
   Redzot dzīves savstarpējo saistību, mēs nevaram izvairīties no prāta stāvokļa, ko sauc par piedošanu. Lindas gadījumā tas nozīmē, ka viņa tagad ir spējīga ne tikai piedot tēvam un brālim, bet arī pati sev. Vainas sajūta - ir viena no iztukšojošākām negatīvām emocijām, kas var izpostīt un patiešām bieži izposta personības dzīvi. Bet, kad cilvēks nonāk pie skaidras visa dzīvā savstarpējas saistības sapratnes, viņš ir spējīgs sev piedot savas pagātnes rīcību. Tas nenozīmē, ka mēs var izvairīties no atbildības par savu rīcību, bet tas nozīmē, ka skaidrības gaismā mēs varam iegūt un patiešām iegūstam iekšēju mieru, zinot, ka, lai kādas nebūtu mūsu darbības pagātnē, katra tajā iesaistītā personība, ieskaitot mūs pašus, gūst taisnīgu atmaksu ar tā spēka starpniecību, ko sauc par Saglabāšanas Likumu.
   Mēs nevaram izvairīties no savas rīcības sekām, un mēs nevaram izmantot Saglabāšanas Likumu kā attaisnojumu, lai veiktu tās darbības, ko, kā mēs zinām, ir nepareizas, bet, zinot par šo likumu, mēs vismaz varam samierināties ar to, ka esam šīs darbības veikuši pagātnē. Kas izdarīts, izdarīts, - pagātni neizmainīsi. Mēs varam dziļi nožēlot to, ko esam izdarījuši, un patiesi lūgt piedošanu, bet, pat, ja mums ir piedevuši, mēs joprojām nevaram izmainīt pagātni. Jebkurš dzīves aspekts daudzējādā ziņā ir līdzīgs tīram dimantam, kas, reiz ieplaisājis, uz mūžiem saglabās šo plaisu. Piedošana neizdzēsīs plaisu, bet tā palīdzēs visiem tiem, kurus tas skar, dzīvot kopā ar ieplaisājušu dimantu, un, pat ar laiku no jauna to noslīpēt tādā veidā, lai pazustu plaisa, un rezultātā dimantam radīsies jaunas šķeltnes, kādas nevarēja būt iepriekš.
   Tagad būtu jābūt skaidram, ka ir ļoti liela atšķirība starp patiesu piedošanu un nožēlojamām atvainošanām, ko piedāvā tie cilvēki, kuri vienkārši tiecas atbrīvoties no atbildības par savu rīcību. Patiesu piedošanu nevar dāvāt personība, pret kuru jūs rīkojāties netaisni, tieši otrādi, tā ir apslēpta sirds lieta un intelektuāls akts, pamatots uz skaidrību. Tam jābūt ļoti skaidram Lindas piemērā, jo ne Lindas tēvs, ne brālis neizsauca Lindā šo prāta stāvokli, ko sauc par piedošanu, bet to izdarīja viņa pati. Kad Linda spēja redzēt sava tēva un brāļa darbības patiesā gaismā, tad viņai faktiski nebija ko piedot, kā tikai pašai savu rīcību. Citiem vārdiem sakot, vienīgā piedošana, kas bija vajadzīga Lindai, - piedot sev par savu rīcību attiecībā uz tēvu un brāli, kā arī pret sevi pašu. Linda to spēja izdarīt visa dzīvā savstarpējās saistības apzinātības gaismā.
   Tāds ir pārskatīšanas rezultāts. Rezultātā vienmēr ir atskurbinoša skaidrība. Kad personība iegūst skaidrību, tad noteikti sākas šīs personības pārtapšanas process, jo viņa tagad var skaidri redzēt, cik nepamatots ir viņas skatījums uz pasauli. Lindas gadījumā, viņai vēl priekšā gaida milzīgs darbs, pirms viņa varēs pilnīgi pamatoti teikt, ka ir atbrīvojusies no savas pagātnes. Lai atbrīvotos no iesakņojošiem ieradumiem, ir vajadzīga pacietība un laiks, un to panākt var tikai caur ne-darīšanas praksi. Sekojoši, Lindai ir jārekonstruē visas savas emocionālās atbalsis uz dzīvi - sākot ar nelaimīgas saniknotas sievietes emocionālām atbalsīm līdz cilvēka emocionālām atbalsīm, kurš beidzot ir samierinājies ar savu pagātni. Tagad Lindai ir arī jāiemācās no jauna kā kontaktēties ar vīriešiem, un viņa ar to tiks galā tikai ne-darīšanas tehnikas pielietošanas ceļā.


  KAREIVJA IZTURĪBA UN MEISTARĪBA - IR SINONĪMI. LAI IEGŪTU IZTURĪBU, JUMS IR JĀPIELIETO NE-DARĪŠANAS TEHNIKU SAVĀ IKDIENAS DZĪVĒ. KATRA KAUJA - IR VINGRINĀJUMS NE-DARĪŠANĀ. 

   Nedarīšanas tehnikas pielietošanas rezultātā izstrādājas īpašība, ko vispilnīgāk var izteikt tikai ar terminu izturība. Termins ''izturība'' tolteku terminoloģijā nozīmē iekšēju pārliecību, kas iegūta dzīves pieredzes un zināšanu rezultātā, uz kā pamatojoties cilvēks darbojas ar stingrību un pilnībā pārliecinošu pārliecību. Izturība ir cieši saistīta ar skaidrību, jo izturību var iegūt tikai tad, kad kareivis rīkojas no tādas pozīcijas, kurā viņa prātā nav šaubu. Lai iegūtu tādu skaidrību, kareivim ir jābūt absolūti godīgam un neaizspriedumainam, vērtējot jebkādu situāciju, un tāpēc viņš var uzsākt savas darbības ar pilnīgu pārliecību par to, ka viņa lēmumi un darbības ir brīvi no aizspriedumiem.
   Atgriezīsimies pie piemēra par Lindu. Tā kā Linda ieraudzīja savu bērnību tās patiesajā gaismā, viņa tagad zin, ka jutās neatzīta tikai dēļ savas uztveres, un tagad viņa var sevi pienācīgi novērtēt dzīves sasniegumos. Citiem vārdiem sakot, tagad Linda var darboties, nejūtoties, kā iepriekš, netaisnīgi apvainota, bet ar pārliecību, kas pamatojas uz zināšanām, ka viņa ir viena no labākajiem advokātiem, un kā patstāvīgs un neatkarīgs cilvēks, viņa ir spējīga saglabāt izturību jebkurā situācijā. 
   Rezultātā pirmo reizi savā dzīvē Linda spēja atzīt pašas vērtību, izdarīt to, ko viņa patstāvīgi prasīja no citiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgs moments, un lai arī mums ar to jau bija saistība pirmajā grāmatā, lasītājs spēs saprast šo koncepciju dziļāk, ja mēs to atkārtosim šeit.
   Tas, ko cilvēki parasti saprot kā pārliecību par sevi, nebūt nav īsta pārliecība, bet drīzāk tas, par ko tolteki runā kā par atkarību no apkārtējo atzinības. Tas, ka Linda patstāvīgi mēģināja panākt no apkārtējiem savas vērtības atzinību, parāda, ka viņai nebija pārliecības par sevi - šī vārda patiesajā nozīmē. Ja viņa būtu par sevi pārliecināta, tad viņai nebūtu nozīmes, vai viņa tiks atzīta, vai arī nē, jo pārliecība par sevi nozīmē iekšējas pārliecības esamību. Patiesībā Linda ieguva milzīgu apkārtējo atzinību, bet tā kā šaubījās par tās patiesumu, tad neticēja šai atzinībai. Tas, protams, nozīmē, ka Linda neatzina personīgo vērtību, jo pretējā gadījumā viņa zinātu bez jelkādām šaubām, ka patiesībā ir nopelnījusi šo atzinību.
   Tagad, kad Linda spēja atzīt savu vērtību, viņa var darboties ar pārliecību, bet pagaidām ne ar pārliecinātību (nesatricināma pārliecība). Jūs variet būt droši, ka variet kaut ko izdarīt, bet tomēr jūs par to variet pārliecināties tikai vienā veidā - paveikt šo uzdevumu. Tomēr, lielākoties, vienīgā reālā atšķirība starp pārliecību un pārliecinātību, ir pārliecības pakāpē. Sākumā, atkarībā no indivīda, šī atšķirība var būt būtiska, bet patstāvīga praktiska darba rezultātā tā samazinās, kamēr beigu beigās pārliecība un pārliecinātība nekļūst par vienu un to pašu. 

PĀRLIECĪBA PAR SEVI NOZĪMĒ PĀRLIECINĀTĪBU PAR TO, KA JŪS ESIET SPĒJĪGI DARBOTIES PAMATOJOTIES UZ PERSONĪGĀM ZINĀŠANĀM.

   Izturība nozīmē pārliecinātību par to, ka spējiet darboties patstāvīgi, neatkarīgi no apkārtējo atzinības. Tas nozīmē, pirmkārt, ka jūsu pārliecinātība ir tik spēcīga, ka jūsu pieņemtie lēmumi ir tik pareizi, un, otrkārt, ka jūsu pārliecinātība ir tik spēcīga, ka jūs nenoraustīsieties pat tad, ja sastapsieties ar spēcīgu apkārtējo pretestību. Taisnību sakot tikai nedaudzi cilvēki spēj rīkoties tādā veidā, jo, kā likums, cilvēkiem nav vajadzīga visai liela pretestība, lai viņi sāktu par sevi šaubīties. Lielākoties tikai dogmatisks cilvēks turpinās darboties, neskatoties uz apkārtējo pretestību; bet parasti šāda cilvēka darbības pamatojas uz stūrgalvību, un ļoti reizi - uz skaidrību. 
   Lindai nedarīšanas tehnika noslēdzas tajā, lai beigtu pieprasīt atzinību no apkārtējiem, pretī sev dodot atzinību par saviem panākumiem. Viņai arī ir jāatzīst personīgo vērtību un jāpārstāj pieturēties pie absurda viedokļa, ka sievietes nekad negūs pelnīto atzinību, kā arī nevadīties no šī viedokļa. Priekš tā, kā mēs redzēsim vēlāk, Lindai vajadzēs rūpīgi novērtēt katru savu domu, sajūtu un rīcību, jo veci ieradumi laiž savas saknes visos mūsu dzīves aspektos, un mums ir jāizrauj visas šīs saknes, pirms mēs spēsim atbrīvoties  no vecajiem ieradumiem. 
   Tagad, kad Linda ir ieguvusi vajadzīgo skaidrību, viņa var pielietot nedarīšanas tehniku ar nepieciešamo pārliecību, kas ļaus viņai ne tikai rīkoties ar stingrību, bet radīs arī viņā mierīgu pārliecinātību. Ja pagātnē Linda paļāvās uz savu aso mēli, lai ar dzēlīgas kritikas palīdzību panāktu no cilvēkiem savas autoritātes atzinību, tad tagad, pielietojot nedarīšanas tehniku, Linda pārveidos sevi pilnīgi citā cilvēkā; bet ārēji var likties, ka ne viņa pati, ne viņas dzīve īpaši nav mainījusies, izņemot to, ka viņa ir kļuvusi par patīkamāku personību. Ir arī jāsaprot, ka, ja Lindai radīsies nepieciešamība, Linda, kā iepriekš, var likt lietā savu aso mēli, bet tagad, nejūtot apdraudējumu no katra vīrieša puses, viņa var kontrolēt  šo savu prasmi un pārstāt būt destruktīva savās darbībās. 
   Kad mēs rīkojamies caur stingrību un pārliecinātību, mūsu darbības apvij augstākās autoritātes aura, kas rodas no iekšējas pārliecības. Piemērā ar Lindu mēs redzam, ka tieši pateicoties rezultātam, ka viņa nonāca pie skaidrības par saviem bērnības apstākļiem, viņa ar pārliecību var virzīties uz priekšu. Tomēr nevajag aizmirst, ka šī pārliecība viņā parādījās galvenokārt tā rezultātā, kad Linda apzinājās visa dzīvā savstarpējo saistību, jo bez šīs zināšanas viņa kā iepriekš nespētu redzēt savu dzīvi patiesā gaismā. 
   Iekšēja pārliecība, kas iegūta skaidrības ceļā, izstaro vidē gribu, ko nav iespējams noignorēt dēļ tā vienkāršā iemesla, ka tādas personības griba ir taisnīguma spēks rīcībā. Tā nav godkāre, kas pamatota uz paša svarīgumu, bet tā ir pati spēka būtība. Kad cilvēks pamato savus lēmumus un rīcību uz vienotiem principiem, kas atrodas visa dzīvā savstarpējās saistības pamatā, tad viņš ne tikai rīkojas saskaņā ar visuma likumu, bet praktiski pielieto šo likumu, lai atbalstītu un spēcinātu savas darbības. Šajā ziņā tikai muļķis piesaistīs pār savu galvu sekas, kas var rasties no cilvēka gribas apstrīdēšanas, kurš ir apguvis visuma likumu, jo katrs, kurš to dara, patiesībā met izaicinājumu pašam visumam.
   Tieši šī iemesla dēļ tiek sacīts, ka kareivja griba savienojas ar Ērgļa nodomu; un tieši tāpēc kareivis, kurš darbojas no stingrības pozīcijas, ir apveltīts ar pilnīgu kontroli, neko nekontrolējot. Kā likums, parasts cilvēks kontrolē citus un darbojas no varas pozīcijas, bet tikai tāpēc, ka viņam piemīt tikai rupjš spēks vai līdzekļi kā manipulēt ar apkārtējiem cilvēkiem. Bez šaubām, ka kamēr Linda nenonāca pie sapratnes par visa dzīvā savstarpējo saistību, viņa bieži pielietoja kādu no šīm metodēm, lai panāktu pārākumu pār citiem. 
   Rupja spēka pielietošana un manipulācija - ir pretīgi vardarbības akti, kas ir ārkārtīgi destruktīvi un nav savienojami ar visuma likumiem, kas nosaka harmoniju un līdzsvaru. Kareivja izturība ir rezultāts tam, ka viņš darbojas saskaņā ar visuma likumu, un tieši tāpēc viņa rīcība arī tiek atbalstīta un tiek uzturēta ar šiem pašiem likumiem. Sekojoši, kad kareivis nodod norādījumus, viņam nav nepieciešams rupjš spēks vai manipulācija, vai sīki draudi; viss, kas viņam ir jāizdara, - jāizziņo Ērgļa nodoms un ar tā procesa palīdzību, ko sauc par visa dzīvā savstarpējo saistību, vienkārši jāpiesauc palīdzēt visuma spēks
   Skaidrs, ka nav spēka milzīgāka par šo, bet tādu satriecošu spēku var izmantot tikai par labu visam dzīvajam - un nekādā gadījumā nedrīkst izmantot dēļ egoistiska ieguvuma. Kareivji, kuri cenšas to izdarīt (bet pagātnē tādu ir bijis gana), ļoti drīz atklāj, ka paši sev ir nodarījuši smagu sitienu ar briesmīgām sekām. Rīkoties pretstatā visuma likumam - tā vienkārši ir muļķība, bet apzināti, mērķtiecīgi manipulēt ar visuma likumu dēļ egoistiska izdevīguma - ir pavisam kas cits. Neizbēgama samaksa par šādu rīcību - brīvības zaudēšana šī vārda patiesajā nozīmē. Sakarā ar to vajag saprast, ka tad, kad mēs pamatojam savus lēmumus un rīcību uz skaidrību, kas pati pēc savas dabas noved pie visa dzīvā savstarpējās skaidrības sapratnes, mūsu lēmumus un rīcību uzlādē spēks, ko var pilnīgi pamatoti nosaukt par stingrību. 
  
 
         
          
   
   

           

Piezīme. Četrus kareivja meistarības atribūtus dažreiz apzīmē kā diagrammu, kas dota zemāk. Tomēr šī terminoloģija tika izmantota novecojušā apmācības metodē, ko vairs neizmanto mūsdienās; tāpēc iepriekšējā terminoloģija, lai arī ir precīza, ir kļuvusi zināmā mērā neskaidra. Šī diagramma šeit tiek dota tikai tāpēc, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem. 


       

  Turpinājums šeit


 
Kategorija: Tolteki, Kastaņeda | Pievienoja: Sanistra (05.10.17)
Skatījumu skaits: 456
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]