Galvenie » Raksti » Tolteku mācība » Tolteki, Kastaņeda

Četri dabiskie ienaidnieki II daļa - Skaidrība (T.Marezs)


   
 

   Tagad mēs pāriesim pie otrā no četriem dabiskajiem ienaidniekiem, bet tiešāk – pie skaidrības. Skaidrība – ir pats visviltīgākais ienaidnieks, ar ko mums ir darīšana, dēļ tā iemesla, ka tā iznīcina bailes.

BAILES VAR JŪS PĀRŅEMT TIKAI TAD, KAD JUMS PIETRŪKST SKAIDRĪBAS. PILNĪGAS SKAIDRĪBAS GAISMĀ BAILES IZZŪD, KĀ MIGLA ZEM SAULES.

   Neskatoties uz to, ka skaidrība ir nepieciešama īpašība ejot Kareivja Ceļu, tā var mūs ievest maldos, ja jūs nesaprotiet tās vērtību pareizi. Skolnieks ir spējīgs uzvarēt bailes tikai pietiekamas skaidrības iegūšanas ceļā, kas vajadzīga, lai varētu pielietot nedarīšanas tehniku. Tomēr ļoti drīz viņš atklāj, ka patiesībā šis sabiedrotais ir viltīgs ienaidnieks, kurš var būt nenovērtējams palīgs, ja to rūpīgi kontrolē, vai arī var kļūt par nāvīgu ienaidnieku. Bez bailēm skolnieks atslābinās un nomierinās, un tādā stāvoklī viņš bieži skatās uz savu jauno ienaidnieku – skaidrību – ar lieku pacietību un pat mīlestību. Tieši šī iemesla dēļ skaidrība ir viltīgs ienaidnieks, jo cilvēks, sasniedzot skaidrību, patstāvīgi izjūt miera sajūtu un iekšēju komfortu, un ar lielu apmierinājumu izmanto skaidrību kā uzticamu padomdevēju.

ATBRĪVOJOTIES NO BAILĒM, SKOLNIEKS SASNIEDZ ABSOLŪTAS SKAIDRĪBAS STĀVOKLI, KĀ STĀVOKLĪ VISS TOP SKAIDRI REDZAMS. ŠAJĀ UZMANĪBĀ SKOLNIEKS REDZ SKAIDRI SAVU DZĪVI UN AR MILZĪGU PRECIZITĀTI NOSAKA CEĻU, PA KURU VAJADZĒTU IET. ŠĪ NO JAUNA IEGŪTĀ SPĒJA SKAIDRI ATŠĶIRT SAVAS DZĪVES MĒRĶI DABĪGI ATMODINA SKOLNIEKĀ PERSONĪGĀS NEUZVARAMĪBAS SAJŪTU, UN, JA VIŅŠ NEIEVĒROS, KA IR IESTĀJIES CĪŅĀ PRET SKAIDRĪBU, TAD SKAIDRĪBA SAKAUS VIŅU TAJĀ MIRKLĪ, KAD VIŅŠ JAU IEPRIEKŠ IZJŪT PANĀKUMUS.

   Atbrīvojoties no bailēm, skolnieks vienmēr iegūst patīkamu atvieglojumu. Tomēr šāds stāvoklis var izrādīties visai ievainojams, ja skolnieks palaidīs garām neparedzamos spēka untumus. Parasts cilvēks ļoti reti, kad atbrīvojas no bailēm, tāpēc viņam reti nākas cīnīties ar tādu ienaidnieku kā skaidrība. Kad skolnieks iegūst spēju skaidri redzēt savas dzīves nozīmi, viņam vienmēr parādās kārdinājums uzskatīt, ka viņš tagad saprot visu patiesību. Atbrīvojoties no iztukšojošās baiļu ietekmes un sajūtoties drošsirdīgs, skolnieks uzpildās ar jaunu vibrējošu enerģiju, kas atmodina viņā kaisli attiecībā uz izaicinājumiem. Zem skaidrības ietekmes cilvēks vienmēr ir gatavs mesties kaujā un cīnīties ar jebko.
   Tomēr cilvēki, kas ir nokļuvuši zem skaidrības ietekmes, nekad neapstājas, lai apdomātu savu darbību iespējamās sekas, bet, otrādi, jebkādā situācijā reaģē impulsīvi. Tādiem cilvēkiem drošsirdība nomaina gudrību, bet steiga izspiež spēju atšķirt gudri, un viņus pārsvarā vada muļķīga impulsivitāte. Tādi cilvēki kļūst par azarta spēlmaņiem šī vārda pilnā nozīmē – tomēr tas, kurš spēlē azartspēles ar spēku, ātri atklāj, ka spēku neviens nekad nevar uzveikt – bet parasti atklāj to par vēlu. Azartspēles ar spēku – ir muļķīgas spēles, un katrs, kurš nodarbojas ar līdzīgu muļķību, beidz ar to, ka zaudē visu.

SKAIDRĪBU VIENMĒR IR ĻOTI GRŪTI SASNIEGT. TOMĒR, SASNIEDZOT SKAIDRĪBU, JŪS NEDRĪKSTAT TAI ĻAUT VAĻU. TIEŠI OTRĀDI, JUMS PRET TO IR JĀIZSTRĀDĀ PAREIZA ATTIEKSME. JA SKOLNIEKS PIEĻAUS KĻŪDU, NOKĻŪSTOT ZEM SKAIDRĪBAS IETEKMES, VIŅŠ NEKAD NEIEMĀCĪSIES ATŠĶIRT GUDRI, BET UZSKATĪS, KA, JA JAU VIŅŠ PIEŅEM LĒMUMUS SKAIDRĪBAS GAISMĀ, TAD TIE IR NEKĻŪDĪGI. PĀRŅEMTS AR PAŠA SVARĪGUMA SAJŪTU UN TICOT, KA TAGAD VIŅAM VISS IR ATVĒRTS, SKOLNIEKS NEAPZINĀTI SĀK SAŠĶOBĪT PATIESĪBU, IZTĒLOJOTIES TO TĀDU, KĀDAI TAI IR JĀBŪT PĒC VIŅA DOMĀM, TĀ VIETĀ, LAI REDZĒTU TO TĀDU, KĀDA TĀ IR PATIESĪBĀ. REZULTĀTĀ SKOLNIEKS KĻŪST PAR SAVA PERSONĪGĀ NEKĻŪDĪGUMA UPURI.

   Kad skolnieks pirmo reizi sasniedz skaidrību, par viņa sagatavošanās milzīgu problēmu kļūst augstprātība. Ja viņš apmācās caur skolotāju, kurš sniedz norādījumus, tad šajā stadijā skolnieks kļūst pietiekami drošsirdīgs, lai mestu izaicinājumu skolotājam, apšaubot viņa kompetenci un redzējumu. Kļūdaini pieņemot savu skaidrību par spēju redzēt visu tādu, kāds tas ir patiesībā, skolnieks nesaprot, ka viņa redzējums pagaidām vēl ir ārkārtīgi ierobežots savā aptveramībā un tāpēc viņu maldina. Ja skolnieks negrib atzīt, ka ir saticies ar otro savu dabisko ienaidnieku - skaidrību, viņš kļūst ārkārtīgi pašpārliecināts un vīzdegunīgs, piepildīts ar savu svarīguma sajūtu, bet tāds prāta stāvoklis, savukārt, ved viņu pie viņa manevrēšanas spējas pazaudēšanas mainīgos apstākļos. 
   Būtībā, skaidrība - ir racionālā prāta funkcija. Tas ir savākšanas punkta pārbīdīšanas prasmes produkts, lai uzskaņotu dažādus tās enerģētisko lauku pārbīdes, kas sastāda labo apzinātības pusi. Atcerēsimies par jau senāk runāto savākšanas punktu, - ka parastam cilvēkam savākšanas punkts ir nostiprināts, un tāpēc viņam ir tikai viena noteikta uztveres uzskaņošana, kas ir viņa skatījums uz pasauli. Sekojoši, kad skolnieks iegūst spēju pārbīdīt savu savākšanas punktu, lai radītu dažādus uztveres stāvokļus, tas automātiski rada viņā spēka sajūtu un personīgo nekļūdīgumu, īpaši tādēļ, ka būtībā, šī spēja ir spēka ierobežots veids. Tāpēc ar tādiem cilvēkiem ir bezjēdzīgi strīdēties. Tagad, spējot uzskaņot jebkādu skatījumu uz pasauli, kas viņiem ir piemērots dotajā mirklī, viņi var atvairīt pretinieka argumentus jebkurā vārdu sadursmē. 
   Nevajag jaukt racionālā prāta loģiku ar skaidrību, jo pamatojumi, kas ir balstīti uz racionālā prāta loģiku, ir parasta cilvēka, ar nofiksētu savākšanas punktu, veltīgs mēģinājums, saprast kaut ko, kas iziet aiz viņa skatījuma uz pasauli. Bet skaidrība ir spēja pārvietot savākšanas punktu labās apzinātības puses ietvaros, lai saprastu kaut ko tā personīgā kontekstā. Acīmredzami, ka tas padara skaidrību par nenovērtējamu spēju, bet, neskatoties uz to, tā ir labās apzinātības puses ierobežota. 
   Par to nekad nevajag aizmirst, jo kareivim ir ne tikai jāprot brīvi pārvietot savu savākšanas punktu labās apzinātības puses robežās, bet jāpārvieto arī uz kreiso pusi. Tikai tad viņam piemīt visaptverošs redzējums, kas ļauj viņam atšķirt gudri, bez jebkāda pasaules skatījuma ierobežojuma un traucējumiem. Jebkāds skatījums uz pasauli, lai cik tas labs nebūtu, paliek ierobežots, ja cilvēks nespēj darboties neatkarīgi no tā. Šajā ziņā skaidrība ir pats īstākais ierobežojums, tāpēc ka tā ir racionālā prāta īpašība un kā tādu to ierobežo labās apzinātības puse. Citiem vārdiem sakot, skaidrība neietver negaidīto vai iracionālo.
   Nokļūt zem skaidrības ietekmes ir ļoti bīstami, jo skaidrības gaismā pazūd ne tikai bailes, bet arī žēlastība. Saistībā ar to, saprotiet, ka kareivis nenododas žēlošanai, tomēr žēlastība notur, kaut vai daļēji, parastu cilvēku rīcību. Tomēr cilvēki, kuri ir sasnieguši skaidrību, bieži kļūst ļoti nežēlīgi. Šādi cilvēki ir spējīgi saredzēt žēlastības bezjēdzīgumu, bet viņiem nav visaptveroša redzējuma, un nekas nenotur viņu darbības. Bet, lai arī kareivis ir ne-žēlīga būtne, viņam piemīt visaptverošs skatījums, un tāpēc viņš nekad neļaus savai ne-žēlībai iziet aiz kopējā likuma robežām un nepārkāps visa dzīvā savstarpējo saistību. Bez-žēlastība un skaidrība - ir kareivja neatņemami instrumenti, tieši tāpat kā zāģis un kalts - ir nepieciešami instrumenti namdarim. Bet tas fakts, ka viņam ir šie instrumenti, nedod viņam tiesības ļaunprātīgi tos izmantot attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, tieši tāpat kā namdarim nav tiesību nozāģēt kādam roku vai sist ar kalti kādam pa seju.
   Cita skaidrības bīstamas lamatas ir jau minētā cilvēku tieksme, kuri ir sasnieguši skaidrību, uzskatīt, ka skaidrība viņiem atklāj visu patiesību. Šī tieksme parādās no tādu cilvēku atkal iegūtās spējas uzskaņoties jebkādos enerģētiskos laukos, labajā apzinātības pusē. Neatzīstot to, ka lielākā daļa no cilvēka iekšējā visuma, tāpat kā ārējā, atrodas aiz cilvēka saprašanas robežas, kas pamatojas uz racionālā prāta loģiku, šie cilvēki pieļauj kļūdu, izstrādājot nodomātās abstrakcijas, kas balstās uz to, kas viņi uzskata ir dabiski secinājumi. Tāpēc tā vietā, lai izmantotu kreisās apzinātības pusi un iegūt zināšanas tiešā prakses ceļā, šie cilvēki sacenšas viens ar otru abstraktu teoriju radīšanā, kas, lai arī izskatās ļoti loģiski un saprātīgi, ieved viņus nepierādītu pierādījumu plīsumā.

SKAIDRĪBA NAV NE PATIESS REDZĒJUMS, NE PATIESS SPĒKS – TĀ VIENKĀRŠI PALĪDZ MUMS IEGŪT SPĒKU UN SPĒJU REDZĒT. TĀPĒC SKAIDRĪBU VAJAG IZMANTOT TIKAI KĀ INSTRUMENTU, UN, JA SKOLNIEKS TO TĀDĒJĀDI IZMANTOS, TAD AR LAIKU VIŅŠ NONĀKS PIE SAPRATNES, KA SKAIDRĪBA NAV NEKAS CITS, KĀ VIŅA PRĀTĀ IESTRĀDĀTS MIKROSKOPS. VISS TAS, KO MĒS IZSKATĀM ZEM ŠĪ MIKROSKOPA, KĻŪST REDZAMS VISSĪKĀKĀS DETAĻĀS. TOMĒR FOKUSĒJOTIES UZ TO, KO MĒS TURAM ZEM SKAIDRĪBAS GAISMAS, MUMS NEIZBĒGAMI IR JĀIZSLĒDZ NO SAVA REDZESLOKA VIENOTO LIELUMU. SKAIDRS, KA KAREIVIS NEVAR RĪKOTIES BALSTOTIES UZ IEROBEŽOJOŠU REDZĒJUMU UN CER IZDZĪVOT ZEM ŠIEM NIKNAJIEM SPĒKA UZBRUKUMIEM. LAI IZDZĪVOTU ŠAJĀ PASAULĒ, KAREIVIM VAJAG NE TIKAI DAĻĒJO, BET ARĪ VIENOTĀ LIELUMA VISAPTVEROŠU REDZĒJUMU.

   Tā kā kareivis vienmēr ir nomodā, īpaši, attiecībā uz no jauna atklātā patiesās dabas un noderīguma personīgo potenciālu, viņš izvairās no tā uzskata lamatām, ka skaidrība, par ko viņš cīnījās, lai sasniegtu, var uzskatīt par tīru monētu. Lieliski zinot par to, ka visi mēs esam noslēpumainas radības, kurām vienādā veidā piemīt neierobežots potenciāls, kareivis rīkojas vērīgi. Tas ir vienīgais gudrais veids, kā apieties ar skaidrību, jo tā patiešām ir pats viltīgākais no četriem dabiskajiem ienaidniekiem. Tā kā skaidrība ir ļoti svarīgs kareivja instruments, tai ir ļoti viegli ievilināt viņu slazdā. Tomēr, pie nosacījuma, ka kareivis to pareizi pielietos, ar laiku skaidrība viņu novedīs pie patiesa spēka. Būtībā bez skaidrības kareivis pazudīs kā laiva bez stūres. Tomēr kamēr viņš neizstrādās vajadzīgo attieksmi pret skaidrību, tā, līdzīgi maldugunīm, nemainīgi vedīs viņu slazdā.
   Turēt skaidrību zem vajadzīgās kontroles var tikai vienā veidā – ieņemot attiecībā uz to sekojošu nostāju: skaidrība – tas ir ienaidnieks, un tāpēc tai nevar ticēt. Tas būtībā nozīmē, ka kareivim vienmēr ir jāapšauba skaidrības gudrība un vienmēr ir jāatceras par to, ka skaidrībā nevar ietvert iracionālo un negaidīto. Citiem vārdiem sakot, skaidrība ir lielisks instruments, kad mums ir saistība ar pagātni un tagadni, bet tā ir bezjēdzīga, ka mums ir jāņem vērā nākotne. Kareivis nezin, kas notiks nākotnē un nevar paredzēt spēka kustības, un tāpēc, pieņemot savus lēmumus, viņš nevar paļauties tikai uz skaidrību.
   Skaidrība ļauj kareivim skaidri redzēt pagātni un ar satriecošu precizitāti novērtēt tagadni, bet ar to skaidrības noderīgums beidzas. Kad kareivim vajag pieņemt lēmumu, tad viņam šis lēmums ir jābalsta ne tikai uz savām zināšanām par pagātni un tagadni, bet arī jāņem vērā neparedzamā nākotne.

PAGĀTNE IR VISU TO NOTIKUMU KOPUMS, KAS IR NOVEDUŠI MŪS PIE IZAICINĀJUMIEM, AR KO MĒS SASKARAMIES ŠAJĀ BRĪDĪ. TOMĒR ŠO IZAICINĀJUMU IZNĀKUMS SLĒPJAS NEPAREDZAMĀ NĀKOTNĒ. TĀDĒJĀDI, APZINIETIES, KA JUMS IR JĀDZĪVO MŪŽĪGĀ TAGAD, UN LAI TO PAVEIKTU, JUMS IR JĀIETVER NEGAIDĪTAIS, KAD PIEŅEMIET SAVUS LĒMUMUS.

   Mūžīgā tagad koncepciju varēs izskatīt sīkāk tikai tad, kad mēs pāriesim uz daudz augstāku mācības līmeni, bet mums tā ir jāizskata te, kaut vai ļoti īsi. Cilvēks vienmēr pieļauj kļūdu, uzskatot, ka viņa pagātne, tagadne un nākotne ir kaut kādā veidā nodalīti un tāpēc nav savstarpēji saistīti viens ar otru.
   Šim uzskatam nav jēgas, tomēr cilvēki patstāvīgi reaģē uz dzīvi tādā veidā. Kareivis nevar ļaut sev pieļaut šo kļūdu, un tāpēc izskata savu pagātni, tagadni un nākotni kā vienotu nepārtrauktību, ko sauc par mūžīgu tagad. Tādā nepārtrauktībā nav atstarpes vai novirzes no secīgas sūtības atklāšanas. Tas daudzējādā ziņā līdzinās miljons atsevišķiem kadriem, ko izmanto, lai radītu filmu. Katrs kadrs ir vajadzīgs, lai radītu secīgu filmu, un katrs kadrs ir tagad, ja es varu izmantot tādu dīvainu frāzi.
  Izmantojot šo analoģiju, nav grūti redzēt, ka filmas skatītāji, var nojaust iespējamās filmas beigas, pēc tam, kad viņi redzēja pilnvērtīgu notikumu secību līdz pat noteiktam brīdim. Kā neiesaistīti notiekošā liecinieki, skatītājiem, dabiski, piemīt vajadzīgā skaidrība, lai atminētu vēstures reālo sižetu. Būtībā, patiesa bauda no mākslīgi izveidotas filmas noslēdzas tajā, ka skatītājs var pamēroties ar savām zināšanām pret filmas radītāja neparedzamajām dīvainībām.
   Šī analoģija ir pielietojama attiecībā arī uz skaidrību, ko kareivis iegūst savas dzīves pārskatīšanas laikā. Redzot savu dzīvi tās patiesā gaismā, kareivis sasniedz nepieciešamo skaidrību, kas vajadzīga priekš tā, lai saprastu savas vēstures patieso sižetu. Tas ļauj kareivim ar lielu precizitāti noteikt iespējamos spēka manevrus nākotnē, bet, protams, ka viņš nepieļauj kļūdu, lai uzskatītu savu nākotnes redzējumu par neapgāžamu (nekļūdīgu). Īsts kareivis vienmēr balsta savus lēmumus uz visām tām zināšanām, kas viņam ir pieejamas esošā brīdī, bet viņš vienmēr rēķināsies arī ar neparedzamo. Lielākoties, jebkurš kareivis piekritīs tam, ka spēks ir nepārspējams meistars īstu noslēpumu radīšanā un neviens nevar prasmīgi izveidotu sižetu labāk par cilvēka garu.
   Sakarā ar to, vajadzētu aizskart vēl vienu tēmu, bet tiešāk – paredzējumus un pareģojumus. Mūsu laikā kā pareģojumus pasniedz lielu skaitu krāpšanas, bet tagad priekš lasītāja jābūt skaidram, ka paredzēt cita cilvēka nākotni nebūt nav viegls uzdevums, nerunājot nemaz par zemes vai cilvēces nākotni. Tam ir vajadzīgas prasmīgas redzēšanas spējas – tam, kurš pilnā mērā ir spējīgs redzēt visus atsevišķas personas dzīves sarežģījumus un detaļas. Tikai tāds redzošais var ar kaut kādu precizitātes pakāpi izvirzīt gudrus norādījumus attiecībā uz iespējamo šīs personības nākotnes iznākumu. Tomēr, pat tāds redzošais nevar paredzēt reālo notikumu gaitu, kas attīstīsies šīs iespējamības realizācijas procesā.
   Labākais, ko var darīt redzošie, - ir izmantot savas tās zināšanas, ko viņi ir redzējuši pagātnē un tagadnē, lai izvēlētos no iespēju miriādēm, kas piemīt nākotnei, visticamāko notikumu gaitu. Saistībā ar to vajag saprast, ka redzošā kompetence, acīmredzami, ir atkarīga no viņa zināšanām un pieredzes. Satriecošā precizitāte, ar kuru daži redzošie ir spējīgi paredzēt nākotni, ir ne tikai dēļ viņu dziļajām zināšanām par dzīvi, bet arī dēļ pieredzes, kas iegūta vairāku dzīvju garumā. Šajā ziņā vajag arī atzīmēt, ka daudz vieglāk ir paredzēt tālu nākotni, nekā nākamās stundas notikumus. Jo apskatot ilgu laika periodu, redzošajam jāizseko tikai kopīgās plašās tendences, kas dabiskā veidā izslēdz tās sīkās, un no līdzsvara izsitošās daļiņas, kas ietekmē tuvākās stundas notikumus.

 
Kategorija: Tolteki, Kastaņeda | Pievienoja: Sanistra (17.10.17)
Skatījumu skaits: 164 | Atslēgvārdi: pareģojumi, spēks, nežēlība, bailes, skaidrība, žēlastība, mūžīgais tagad, nākotne, pagātne
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]