Galvenie » Raksti » Pareģošana » Numeraloģija

Par skaitļu un vārdu nozīmi

I.Daļa.

3.07.1989.

Pasažieru vilciens uz Novosibirsku nr.211.
Cilvēki gatavojas ceļam, atvadās no radiniekiem, nes uz vagoniem savus čemodānus, fotografē bildes piemiņai. Neviens no šiem cilvēkiem pat nenojauš, ka jau pēc dažām stundām viņiem nāksies piedzīvot briesmīgu katastrofu, kurā izdzīvot visi nespēs. Daudzi no šī vilciena pasažieriem vienkārši sadegs dzīvi. Tiem kuriem paveiksies mazliet vairāk uz visu dzīvi paliks invalīdi. Vesels un neskarts paliks tikai retais.

23:15 pēc Maskavas laika šis vilciens šķērsos sliedes, pretī viņam ar 70 km/h brauc cits pasažieru vilciens nr.212. Momentā, kad vilcienu saskriesies noskanēs milzīgs sprādziens. Atsitiena vilnis vilcienus nobīdīs uz abām pusēm, no sliedēm momentāli noskries uzreiz 11 vagoni, praktiski momentālu abu vilcienu sastāvos sāksies ugunsgrēks. Vagoni sāks sprāgt viens aiz otra kā sērkociņi. Pasažierim, kuri nepaspēja pamosties un tikt ārā, vilcieni pārvērtīsies īstās krematorijās. Ugunī dzīvi sadega 573 cilvēki, daudzus no tiem radinieki tā arī nespēja atpazīt.
Pēc katastrofas rūpīgas izpētes tika noteikts, ka sprādziens notika vistīrākās nejaušības rezultātā.
Tikai dažu 100 metru no dzelzceļa sliedēm gājā gāzes vads, tieši stundu līdz treģēdijai tajā notika noplūde. Vairāki tūkstoši kubikmetri gāzes noplūda. Virs dzelzceļa atradās liels, sprādziena bīstams mākonis, iebraucot šajā mākonī abi vilcieni sāka bremzēt. Bremžu rezultātā radušās dzirksteles provocēja milzīgu sprādzienu.

Bet vai tiešām tā bija tikai nejaušība? Daudzi pētnieki uzskata, ka tā tas nav. Šajā nejaušībā ir kāda neizpētīta likumsakarība. Jo, ja saskaitīt vilcienu nummurus ar pasažieru skaitu abos sastāvos : 211+112+1289=1712. Ir grūti noticēt, bet traģēdija notika tieši uz 1712 dzelzceļa kilometra. Un ja šo skaitli sadalīt uz četriem parastiem 1+7+1+2, tad šī summa 11 būs liktenīgais skaitlis - šis ir vagonu skaits, kas nogāja no sliedēm sprādziena rezultātā. Arī 11 km palika līdz tuvākajam apdzīvotajam punktam. Bet tas arī vēl nav viss. Sprādziens notika tieši 23:15 - 2+3+1+5= arī šo skaitļu summa ir 11.
Traģēdija notika 4.jūnijā, bet Baškīrijā, kur satikās šie vilcieni starpība ar Maskavas laiku ir pluss divas stundas, tāpēc avārijas brīdī tur iestājās 5.jūnijs. Jūnijs ir kalendāra 6 mēnesis. 5+6= atkal 11.
Vai tiešām tā arī ir parasta nejaušība, jeb tomēr tur slēpjas kāda likumsakarība..? Ja tā eksistē, tad vai bija iespējams to iepriekš izskaitļot? Vai varēja novērst katastrofu un izglābt simtiem cilvēku?

21.08.1995. Šajā gadā Indijas provincē Utar-prodeš notika dzelzceļa katastrofa, kas satricināja visu pasauli. Tāpēc ka šī treģēdija pilnībā atkārtoja scenāriju, kas notika tieši pirms sešiem gadiem SSSR. Divi pārpilnīti pasažieru vilcieni sadūrās un negaidīti uzsprāga. Katastrofa tāpat kā Novosibirskas notika gāzes noplūdes rezultātā. Bojāgājušo skaits arī bija 573, varbūt tā arī ir parasta sakritība...., bet kā tad paskaidrot to, ka abas traģēdijas notika uz dzelzceļa 1712 km. Bez tā vilcienu usprāgšanas laiks 02:54 - 2+5+4=11, bet arī tas vēl nav viss. Indijas katastrofa notika 21.08.- 2+1+8 = 11 ! Iespējams, ka viss tas ir liktenīga sagadīšanās, bet Indijas vilcienu nummuri bija 2801 un 4023, 2+8+0+1 un 4+0+2+3 , neticami, bet šo skaitļu summa atkal ir 11. Sanāk, ka viens un tas pats skaitlis 11 ir kļuvis par liktenīgo uzreiz divām lielākajām vilcienu katastrofām. Bet kāpēc? Vai šajā skaitlī ir ielikta kāda mistiska likumsakarība ? Ja, jā, kā to var izskaidrot ?

Numeralogs Gnobo Kalipso skaidro, ka katrs skaitlis no 1 līdz 9 un ieskaiot 10 ir skaitļi, kas paši par sevi nes zināmu vibrāciju un rada ap sevi enerģiju. Un šī enerģija reģenerējas Visumā un kaut kādā veidā izmaina to, bet kā tieši pagaidām nav zināms.

Ja tas tiešām ir tā, tad sanāk, ka viss mūsu Visumā ir likumsakarīgi. Sakritību nav un nevar būt. Bet viss scenārijs ir itkā iepriekš uzrakstīts. Bet, ja skaitlis 11 nes sevī kādu mistisku nozīmi. tad kāpēc visas katastrofas nenotiek 11 datumā vai 11 mēnesī. Numeralogu uzskata, ka nevis pats skaitlis 11 ir liktenīgs, bet tā vieta nezināmā kosmiskā secībā vai Visuma likumos. Turklāt visi nosacījumi, lai piepildītos likums ir jāievēro. Tā ir kā formula, kur visam ir jāstāv savā vietā. Stunda, datums, mēnesis, gads, pasažieru skaits, kilometrāža utt. Citiem vārdiem , koda izpildījums notiek tad, kad klāt atrodas atslēga. Gadījumā ar vilcienu katastrofām šāda atslēga bija skaitlis 11.

Numeralogs Gnobo Kalipso saka, ka mistiskajā numeraloģijā tiek izskatīti pilnībā visi skaitļi kā kodi...kādu enerģiju sevī nes, piemēram, skaitlis 5 pats par sevi un piemēram , ķedi, kas satāv no skaitļiem 1,4,5 - tas taču nav viens un tas pats, kas 4,5,1. Un izskaidrojot to, mēs spēsim saprast Visuma kodu.

Savadbīgais skaitlis 11 ir kļuvis par savdabīgu atslēgu vēl vienai briesmīgai traģēdijai : Ņujorkas teroraktiem 11.septembrī.
11.09. ir 254 diena gadā 2+5+4 = 11. Tālāk terorakta datums 11.09 = 11. Terorakat vieta Ņujorka - 11 valsts štats. Boinga reisa nummurs atkal 11, lidmašīnā atradās 92 cilvēki, 9+2=11. Otrā lidmašīnā, kura ietriecās ēkā bija 65 pasažieri 6+5=11.

Kāpēc tieši skaitlis 11 nes nelaimes? Numeralogi ir pārliecināti, ka katrs skaitlis ir ne parasti izteiksmes simbols, katrs cipars nes noteiktu nozīmi un katram ciparam tā ir sava.

Pavels Sviridovs saka:''Ir ļoti daudz skolu, kas nodarbojas ar kabalistiku, numeraloģiju utt..un pārsvarā pēta skaitli 11. Tas ir skaitlis, kuram nav harmoniska skanējuma, t.i., tam ir zināms disonances vilnis, attiecīgi tas noved pie iznīcinošām rezonansēm. Tāpēc var teikt, ka skaitlim 11 piemīt zināma negatīva nokrāsa, attiecīgi skaitli 11 sasaista ar katastrofām un stihju nelaimēm''.

Zinātnieki apgalvo, par liktenīgiem var kļūt ne tikai skaitļi bet arī burti vai to savienojums. No tā kādā kārtībā tie ir izkārtoti ir atkarīgi konkrēti notikumi. Pārliecināties par to, ka tā tas tiešām ir var balsoties uz 11.09. teroraktu.

Ja atvērt Microsoft word un uzrakstīt pirmās lidmašīnas nummuru, kura ietriecās debeskrāpī : Q33NY, bet pēc tam izmanīt šriftu, piemēram, uz Wingdings, tad uz ekrāna parādīsies neticama simbolu savienība - lidmašīna, divi četrstūri, līdzīgi ēkām, skeletgalva un maģisks simbols - Dāvida zvaigzne, šo simbolu, pretrunā ar daudzajiem viedokļiem, pirmie izmantoji nevis ebreji, bet arābi, turklāt, arābu pasaulē tas vienmēr simbolizē karu.

Bet ja kāds likums vai formula Visumā reāli eksistē, tad liktenīgos notikumus var iepriekš izskaitļot. Iznāk ka var izskatļot vietu, dienu, laiku, kad notiks jauna katastrofa. Numeralogi ir pārliecināti, ka tā tas tiešām ir. Tikai šī formula cilvēcei nav zināma. Pgaidām tikai cilvēki, kuriem piemīt smalka intuīcija var paradzēt kaut kādas katastrofas. Pareģi, mediumi, ekstrasensi...

II.Daļa.

Dažkārt šie cilvēki pat līdz precīzai dienai un laikam, nosaka nākotnes notikumus.

Numeralogs Gnobo Kalipso stāsta:" Mūsu spējas paredzēt notikumus nāk no Visuma. Zinot kā ir veidota mistiskā numeraloģija var it kā rezonēties Visumā, t.i., rupji runājot cilvēkam atveras kanāls uz kaut kādu informatīvu vidi un viņš sāk skaitļot, kam ir jānotiek uz mūsu planētas.

Izņemot ekstrasensus un pareģus, nolasīt no Visuma informāciju bieži ir padevies rakstniekiem. Piemēram, Dostojevsku, dēvē par krievu revolūcijas pareģi. Viņš jau 1871 gadā , tas ir, pusgadsimtu iepriekš, vienā no saviem romāniem tieši aprakstīja ar ko un kā sāksies revolūcija Krievijā, bet pats galvenais ar ko beigsies.

Bet par pašu neticamāko grāmatu pareģu rakstnieku tiek uzskatīts Morgans Robinsons. Šis maz zināmais amerikāņu rakstnieks 1889.gadā  laida klajā grāmatu ''Titāna bojāeja''. Pēc sižeta, jauns okeāna laineris ar milzīgu pasažieru skaitu uz borta atiet no Amerikas krastiem. Pārejas laikā caur Atlantiku tas ietriecas aisbergā. Gandrīz visi pasažieri un ekipāža iet bojā, bet laineris noiet dibenā.
No sākuma grāmata lasītājiem neizraisīja interesi, bet jau pēc ceturtdaļas gadsimta visas tās eksemplāri tika nopārdoti par neticami augstu cenu. Bet viss tikai tāpēc, ka romānā aprakstītie notikumi atkārtojās precīzi. Tikai laineris nesaucās Titāns, bet Titāniks.

Aleksandrs Pokrovskis saka:'' Eksistē teorija, ka viss šajā pasaulē ir jau bijis, viss šajā pasaulē jau ir un viss būs...tāda laika teorija..un radošiem cilvēkiem piemīt tāda spēja nolasīt informāciju. Lūk informācijas nolasīšana tik tiešām eksistē.''

Pats Pokrovskis 1999.gada augustā viņš uzrakstīja stāstu ''72 metri''. Grāmatā tiek stāstīts par traģisku zemūdens bojāeju un kopā ar to visu ekipāžas locekļiem. Tieši pēc gada, notikumi grāmatā aprakstītie, līdz pat sīkākajiem sīkumiem atkārtojās realitātē.
2000.gada 12.augustā traģiski gāja bojā atomzemūdene ''Kursk''. 11:45 atomzemūdenei Kursk vajadzēja veikt mācību torpēdas palaišanu pa kuģiem. Tie bija tikai mācību plāni. Pēc oficiālas versijas notika sprādziens, sprādziena vaininieks bija novecojusi mācību torpēda, kura uzsprāga tieši torpēdu nodalījumā. Atomzemūdene slīka, gandrīz visas ekipāžas locekļi gāja bojā vienlaicīgi, tomēr daži jūrnieki izdzīvoja. Viņi dažu dienu ilgi deva sos signālus. Dzīvi palikušo glābšanas operācija ilga 10 dienas...tomēr izglābt nevienu neizdevās.
Kad ūdenslīdēji beidzot iekļuva iekšā noslīkušajā zemūdenē visi ekipāžas locekļi bija jau miruši.

Pēc Pakrovska vārdiem notikušais ar zemūdeni viņu šokēja, jo arī viņa stāstā zemūdene izgāja jūrā, lai veiktu mācību programmu, bet pēc mācību torpēdas palaišanas sāka slīkt pēc saskaršanās ar zemūdens mīnu. Sakrita pat detaļas, abu zemūdens klases, katastrofas laiks un dziļums. Abas traģēdijas notika vienā jūrā, vienā kvadrātā un arī ekipāžas locekļiem neizdevās izdzīvot.

Bet pats neticamākais Pakrovskis apgalvo, ka visu, kas notika ar ekipāžu viņš it kā paredzēja iepriekš, visus notikumus, katras detaļas izvietojumu un pat personas, kuras bija ekipāžā...viņš aprakstīja savā romānā.

Pēc dieviem gadiem, pēc zemūdens bojāejas, viens no kinorežisoriem nejauši izlasīja Pakrovska grāmatu, viņš bija šokā, ka grāmata uzrakstītā dažus gadus pirms reālas traģēdijas precīzi aprakstīja to, kas notika ar ''Kursk'' zemūdeni un tūlīt piedāvāja uzņemt filmu, pēc gada filma parādījās uz ekrāniem.

Zinātnieki uzskata, paredzēt vienus vai citus notikumus rakstniekiem izdodas, ieliekot savos darbos kādu kodu, par kuru viņi paši pat nenojauš. Bet kas tad kļūst par šī koda atslēgu? Kāpēc briesmīgi notikumi aprakstīti romānos piepildās realitātē? Paskaidrot to mums šodien nespēj neviens..

Pats Pokrovskis ir pārliecināts, ka viņš nemaz nav pareģis, bet viņa darbs ir tikai kāda atslēga, kura palaida scenāriju, kurš jau bija iepriekš noteikts. To nebija iespējams novērst...

Ja liktenīgi skaitļi un burti, izkārtoti noteiktā kārtībā, tik tiešām var novest pie katastrofām, tad varbūt tie būtu jāaizliedz, jāizsvītro. Eksperti ir pārliecināti, ka tas nav iespējams. Jo katrai valstij, katram notikumam, un pat katram cilvēkam šie cipari, formulas vai kodi ir savi. Un šo cipari un burti, kas ir bīstami vienam cilvēkam var izrādīties pilnīgi nekaitīgi citam.

Piemēram, skaitlis 17 daudziem nenozīmē pilnīgi neko. Tas nav ne 11, ne 13, ne 666...bet lūk, Romanovu dinastijai šis skaitlis ir nesis vienīgi nelaimes.

1888.gada 17.oktobris zem Harkovas cieta katastrofā imperatora vilciens. Kurskas-Harkovas-Azovskas posmā nesaprotamu iemeslu rezultātā vilciens nogāja no sliedēm. Vairāk kā 20 cilvēku no cariskās svītas gāja bojā. Imperatoru un viņa ģimeni izglāba brīnums.
1896.gada maijā un atkal 17 datumā, par godu jaunā imperatora Nikolja II kronēšanai notika svinības. Tām bija jānotiek Hodinskas laukumā, kur varēja piedalīties katrs, kas to vēlējās un katram solīja bezmaksas suvenīru. Cerībā dabūt no imperatora dāvanu, laukumā savācas ap pusmiljonu cilvēku. Cilvēki spiedās cits pie cita un tā rezultātā gāja bojā gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku. Varbūt tā ir kāda sakritība, bet pat cariskās ģimenes nošaušana 1918 gadā Jekaterinburgā notika 17.jūlijā.
Bet arī tas vēl nav viss. Ja paskaitīt cik valdnieku ir nomainījušies Romanovu dinastijas laikā, tad izrādīsies, ka Nikolajs II, bija no tiem 17.

Aleksandrs Dugins stāsta:'' Viss , ja tā padomā ir loģiski, šajā vēsturiskajā redzējumā. Nikolaja II laikā beidzas Sanktpēterburgas cikls, tas atrodas beigās, tas ir punkts.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka šādas sakritības nav nejaušas. Un notiek tas tikai tāpēc, ka visi notikumi Visumā ir noteikti iepriekš un katram no tiem jau ir uzrakstīts noteikts scenārijs. Bet ne viens, bet uzreiz vairāki. Viens ar laimīgām beigām, otrs ar nelaimīgām, bet trešais ir ar tādiem notikumiem, kas nekad nenotiks...Kurš no šiem scenārijiem izrādīsies pareizais ir atkarīgs tikai no konkrētiem cilvēkiem un no izvēles, kuru tie izdarīs. Un ja kāds no scenārija dalībniekiem kļūdās, tad viņam tiek dota vēl viena iespēja un notikumi atkārtojas atkal un atkal..
Ko savā dzīvē vajadzēja izmainīt Romanoviem nav zināms, bet iespējams ļauns liktenis, kas karājās virs šīs ģimenes nav nekas cits, kā mēģinājums izvēlēties citu ceļu.

Daudzi zinātnieki apgalvo, ka mūsu vēsture attīstās pa spirāli un lai izietu uz citu zaru, cilvēcei vajag izlemt, turklāt pareizi izlemt daudzus kosmiskus vienādojumus. Ja notiek kļūda, tad Visums spēlē vienu un to pašu scenāriju. Cilvēki it kā iet pa apli, izdarot vienas un tās pašas kļūdas līdz neizdara pareizo izvēli vai arī kamēr tas nenovedīs pie katastrofas.

Numeralogi apgalvo, ka tieši pēc tāda paša principa jau vairākus simtus gadus, uz Zemes dzimst ļauni ģēniji. Mūs katru reizi it kā testē, piedāvājot atkal un atkal izdarīt pareizo izvēli. Bet nekļūdīties, mums ne reizi nav izdevies.

To, ka tas tiešām tā ar var izsekot uz Napaleona Bonopartes un Ādolfa Hitlera piemēra. Viņi abi piedzima ar 129 gadu starpību.
Pie varas Napaleons nonāca 1804 gadā, Hitlers – 1933.gadā – starpība ir atkal 129 gadi.
Napaleons iegāja Vīnē 1812.gadā, Hitlers pēc 129 gadiem 1941.gadā.
Pirmais zaudēja karu 1916.gadā , otrs 1945.gadā – starpība 129 gadi.
Vēl vairāk pat, abi nonāca pie varas, kad viņiem bija 44 gadi un abi uzbruka Krievijai vienā un tajā pašā vecumā, gan vienam, gan otram bija 52 gadi. Un abi zaudēja karu, kad viņiem bija 56 gadi. Pie tam pēc lielākoties vēsturnieku uzskatiem abi gāja bojā izdarot pašnāvību.
Ja ticēt šai teorijai, sanāk ka Hitlers un Napaleons ir viena un tā pati kosmiskā būtne, tikai ierodas tā patstavīgi citos veidolos. Ja tas tiešām tas ir, tad nav grūti izskaitļot, kad pasaulē nāks jauns tirāns.
Hitlers piedzima 1889.gadā, pieskaita 129 = un iegūstam 2018. Ja ticēt numeralogiem tad tieši šajā gadā piedzims jauns politiskais tirāns.

Sviridovs stāsta:'' Tirāns pēc dažādiem dotajiem var piedzimt gan 2004 gadā, gan tad kad notika planētu parāde, tas ir, viņš ir ieciklēts uz varu un pārveidošanu un viņš vienmēr vadīs. Tāpēc tirāni dzimst patstāvīgi un masveidā mūsu dzīvē, bet vispieprasītākie būs tie, kas atradīsies vajadzīgajā laikā, vajadzīgajā vietā.

Numerlogi ir pārliecināti, ka jaunais tirāns noprovocēs uz planētas jaunu pasaules karu, pat vēl vairāk, arī gaidāmā kara datumu numeralogi jau ir izskaitļojoši.

Hitlers sāka savu uzvaras gājienu pa Austrumu Eiropu 1939.gadā, ja pieskaitīt šim datumam to pašu skaitli 129, tad iznāks, ka jaunais uzliesmojums sāksies 2068 gadā. Pēc lieluma šis karš pārspēs visus iepriekšējos.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka šis cikls ar 129 gadu starpību atkārtosies tik ilgi, kamēr visi uz Zemes dzīvojošie cilvēki neiemācīsies dzīvot bez konfliktiem vai arī līdz tam, kamēr cilvēce pati sevi neiznīcinās.

III.Daļa.

1944. gadā notika vēl viena neticama sakritība. Britu avīzē Deili Telegraf bija nodrukāta pati parastākā krustvārdu mīkla, bet vārdos, kas bija atbildes ailēs pa vertikāli bija kodu nosaukumu viss saturs, kas atbilda Padomju karaspēka slepenajiem kodiem, Normandijas desantnieku izsēdināšanai Normandijā. Neptūns, Juta, Amaha...- šie vārdi atradās tādā pašā secībā, kādā atradās dokumentā zem nosaukuma ''pilnīgi slepeni''.

Uzzinot par atklājošo krustvārdu mīklu britu izlūki uzsāka sastādītāja meklējumus. Kāds gan bija britu aģentu pārsteigums, kad viņi noskaidroja, ka autors ir vecs skolas skolotājs.

Un tiešām tā atkal ir tikai sakritība?

Zinātnieki ir pārliecināti, ka tas ir Visuma mēģinājums brīdināt cilvēci par briesmām.

Tomēr daži zinātnieki tam nepiekrīt un uzskata, ka visas šīs sakritības nav liktens mācības, bet ir kaut kāda novirze Visuma gigantiskajā mehānismā. Kaut kas līdzīgs vīrusam, kas reizi aiz reizes bojā vienus un tos pašus failus un programmas, vai kā iestrēgusi plate. Eksperti domā, ka tieši tāpēc viens pēc otra iet bojā kuģi ar vienādiem nosaukumiem.

Sviridovs saka:'' Tas ir tāds aspekts, ko sauc ''kvikons 150° '' - tas ir aspekts, kas atkārtojas vai iestrēgst bildē, kad cilvēks nokļūst kādā laika cilpā, kad viņš nekādi neattīstās, tad viņu sāk vajāt vieni un tie paši notikumi''.

Andrē Doria – tā sauca slavenu itāļu admirāli, kurš dzīvoja 16.gs. Vēsturē viņš ir iegājis kā cīnītājs par Itālijas pilsētas Genujas neatkarību no franču karaļa varas.
Tieši zem viņa komandēšanas Itālijas karaspēkiem izdevās izdzīt frančus no pilsētas un atjaunot republiku.
Vēl, kad viņš bija dzīvs itāļi uzskatīja Andrē par Genujas pilsētas simbolu, bet pēc viņa nāves viņam par godu sāka saukt kara kuģus.

Bet visi šie kuģi noslēpumainā veidā gāja bojā.
Pirmais Andrē Doria nonāca vētrā un noslīka kopā ar visu ekipāžu.
Otrais un trešais noslēpumainos apstākļos gāja bojā saduroties ar rifu.
Ceturtais Andrē Doria bija tirdzniecības kuģis, to pārņēma pirāti un kuģa kapteinis, lai nenonāktu gūstā, pavēlēja matrožiem kuģi noslīcināt.
Pēc tā vēl bija piecas kuģu bojāejas, kas arī tika nosaukti itāļa admirāļa vārdā. Visu šo traģēdiju rezultātā gāja bojā vairāk kā 1000 cilvēku.

Vai tiešām šo kuģu bojāeja ir vienkārši sakritība?

Lielākā daļa itāļu zinātnieki uzskata, ka tā nav, viņi apgalvo, ka burtu savienojums, no kā sastāv vārdi, ir sava veida atslēga, kas it kā palaiž postošu mehānismu, kas liek traģēdijai atkārtoties atkal un atkal.

1914.gadā bojā gāja pēc skaita 10 kuģis ar nosaukumu Andrē Doria, tad itālieši nolēma, ka uz vārda guļ kāds ļauns liktenis un pārtrauca tā saukt kuģus.

Bet pēc otrā pasaules kara par  Andrē Doria lāstu aizmirsa, un tas noveda pie jaunas jūras katastrofas.

1953.gada 14.decembrī – itāļu flotes jubileja. Šim notikumam par godu nolaiž uz ūdens jaunu pasažieru trans-atlantijas laineri.

Kuģa īpašnieki, Italian-line kompānijas pārstāvji solīja, ka šis kuģis pēc skaistuma un komforta pārspēs pat Titāniku. Uz tā borta pasažierus sagaidīja viena vienīga greznība – marmors, antīkas statujas, dārgas gleznas. Uz katra klāja bija grandiozs baseins, kinozāle un restorāns. Bet pats galvenais, kuģa īpašnieki paziņoja, ka jaunais laineris ir nenoslīcināms, tas ir pats drošākais pasaulē, tāpēc patiešām neatkārtos traģiskā Titānika likteni.

Un patiešām, 3 gadu garumā laineris veica tieši 100 reisus caur Atlantiku un kļuva par populārāko laineri eiropiešiem.
Tad nez kāpēc neviens nepievērsa uzmanību detaļai..jauno transatlantisko kuģi nosauca par  Andrē Doria.

1976.gada 17.jūlijs. Laineris no ostas iziet uz Ņujorku. Tas bija 101 un pēdējais kuģa ceļojums.

Naktī uz 25.jūliju laineris Andrē Doria saskrējās ar citu pasažieru laineri ''Stockholm''.
Vēlāk noskaidrojās, ka katastrofas iemesls bija bieza migla un tehniskas problēmas. Uz zviedru kuģa bija salūzis radars.
Zviedru kuģa kapteinis uzskatīja, ka līdz Andrē Doria ir vairāk kā 15km, tikai beigās viņš saprata, ka tā nav un, ka sadursme ir neizbēgama.
Kuģa asais priekšgals burtiski caurdūra kuģa labo bortu, 7 no 10 Andrē Doria klājiem un puse degvielas bākas bija iznīcināti.
12 metrīgajā caurumā ieplūda ledusauksts ūdens, Andrē Doria slīka gandrīz visu nakti. Līdzi tam, kā gāja bojā visas Itālijas lepnums, sekoja visa pasaule.
26.jūlijā 10 no rīta laineri pilnībā aprija ūdens.

Pēdējais kuģis ar vārdu Andrē Doria aiznesa sev līdzi 50 cilvēku. Bet pats savādākais ir tas, ka kuģa upuru skaits vēl jauprojām pieaug. Neizskaidrojamu apstākļu rezultātā, visi ūdenslīdēji, kuri nirst šajā kvadrātā, lai apskatītu kuģa korpusu, vairāk atpakaļ neatgriežas. Uz šo laiku bojā gājušo ūdenslīdēju skaits pārsniedz 20.

Tieši pēc 30 gadiem, citā pasaules malā, šī jūras katastrofa precīzi atkārtojās. Tikai ar citu kuģi, kas saucās nevis itāļa, bet krievu admirāļa vārdā.
1986.gada. 31.augusts. Admirālis Nahimovs ierodas Krievijas ostā. Pēc dažām stundā kuģis pamet ostu un uzņem kursu uz Sočiem. Bet līdz mērķim tas tā arī netika.
23:20 tāpat kā itāļu kruīza kuģis, saņems triecienu. Lielā ātrumā to taranēs milzīgs kravas kuģis. Tā kapteinis domās, ka attālinās no pasažieru lainera, bet patiesībā lielā ātrumā peldēja tam pretī. Tieši tāpat kā itāļu katastrofā. Kopā ar admirāli Nahimovu jūras dibenā nonāca vairāk kā 500 cilvēku.

Bet tas pat nav pats apbrīnojamākais. Interesantākais ir tas, ka visi kuģi, kas tika nosaukti admirāļa Nahimova vārdā, arī traģiski gāja bojā.

Par pirmo šajā mistiskajā ķēdē kļuva bruņu kuģis admirālis Nahimovs. Tas piedalījās bēdīgi slavenajā Tsushimas jūras kaujā.
1905.g. 15.maijā dabūjot sūci labajā bortā, tas noslīka netālu no Tsushimas salas.

Otrs kreiseris admirālis Nahimovs, tāpat kā viņa priekštecis aizgāja traģiski bojā pēc 36 gadiem. Tā būvniecību jau uzsāka 1913.g. Kuģa ķīlī ievietoja sudraba plāksni ar nosaukumu admirālis Nahimovs. Pēc 14 gadiem padomju vara pārdēvēja kuģi par ''Červona Ukraina'', bet par plāksni aizmirsa, tā tā arī palika ķīlī.

Rudenī 1941.g. vieglais kreiseris ''Červona Ukraina'' atrodoties Sevostopoles līcī cīnījās pret vācu karaspēku. Pēc vācu bumbmetēju uzbrukuma kuģis virs ūdens noturējās vēl ilgi un pat turpināja cīņu, bet vakara pusē tas noslīka. Kopā ar vīnu jūras dibenā nonāca vēl 70 jūrnieki.

Nākamais, trešais kreiseris, bija raķešu kreiseris – tas nelaimīgi gāja bojā 1961.gadā.
Ceturtais prāmis Nahimovs arī nelaimīgi noslīka, tāpat kā piektais – zinātniskais Nahimovs.

Arī mūsu laikos krievu jūras flotē ir kuģis ar nosaukumu admirālis Nahimovs – tas ir atomraķešu kreiseris un viņš izturēja citu līdzīgu kuģu likteni, bet šis kuģis nekad nav izgājis jūrā un jau 20 gadus atrodas remontā.

Pēc statistikas ir noteikts, ka kuģi ar admirālis Nahimovs ilgu mūžu nedzīvo.

Bet kāpēc divu populāru admirāļu vārdā sauktie kuģi ir tik liktenīgi nelaimīgi? Kāpēc viņi nes tikai nelaimes?

Pētnieki ir pārliecināti, ka tas notiek tikai tāpēc, ka abi admirāļi nodzīvoja grūtu un nelaimīgu dzīvi.Tāpēc skaņas no kurām sastāv viņu vārdi it kā ir iesūkušas sevī visu negatīvo informāciju.

Bet, ja tā tas patiešām ir, tad ir jābūt citiem vārdiem – tādiem, kas nes tikai veiksmi.

Zinātnieki apgalvo, ka tādi vārdi reāli eksistē. Tikai katram tie arī ir savi.

Somu flotes jūrniekiem par tādu laimīgu vārdu kļuva'' vjainemjainen''. Somu mitoloģijā ''vjainemjainen'' ir bībeles ''adam'' analogs – tas ir pirmais cilvēks uz Zemes.
Pārsteidzoši, bet kuģi ar tādu nosaukumu ir vienkārši neievainojami.

1939.g. Padomju-somu karš. Pēc padomju izlūku ziņām karabāzē Hanko atrodas lielākais pretinieku kara kuģis. Iznīcinot to padomju karaspēks cer gūt virsroku pār jūras līci.

1939.g.14.decembrī padomju gaisa karaspēks saņem pavēli veikt avio uzbrukumu somu jūras bāzei. 3 lidmašīnas veica divus kara uzlidojumus, divas reizes atgriežoties pēc bumbām, bet neviena no tām tā arī netrāpīja mērķī.

1940.gada janvārī padomju gaisa karaspēkam atkal izdodas atrast '' vjainemjainen'', šoreiz kuģis stāvēja Portotuku reidā. Lai šoreiz tik tiešām iznīcinātu bruņu kuģi, gaisā pacēlās uzreiz 19 kaujas lidmašīnas, bet kuģis atkal palika neskarts.

Pēc trīs dienām uz to pašu vietu padomju vara novirzīja veselu aviofloti. Uzreiz 30 lidmašīnas centās nobombordēt '' vjainemjainen'', bet viņiem atkal nesanāca.
Pēc tā, pret vienu vienīgu kuģi izstrādāja milzīga mēroga operāciju.

Nikita Kuzņecovs stāsta:'' Padomju jūras aviācija vairākas reizes veica neveiksmīgus uzbrukumus jūras kara bāzei un šis kuģis bija viens no pamatmērķiem – tika nomestas pēc skaita 500 tonnas aviobumbu, bet tas viss bija bez rezultāta, bumbas krita tālu no kuģa''.

Kad sākās lielais tēvijas karš, sākās jaunas '' vjainemjainen'' medības. 44 gadā, lai iznīcinātu '' vjainemjainen'' izlidoja 132 lidmašīnas. Šai operācijai krievu piloti gatavojās vairākus mēnešus. Uz mērķi bumbvedēji nometa vairākus desmitus bumbu, kura katra svēra 10 tonnas.
Beidzot Staļinam paziņoja – neiznīcināmais ir iznīcināts.

Bet pēc divām nedēļām izlūki paziņoja - '' vjainemjainen'' peld sveiks un vesels.

Pēc beidzamajiem datiem noskaidrojās, ka noslīcināts tika ne '' vjainemjainen'', bet vācu pretgaisa aizsardzības kreiseris.

Vēsturnieki ir izskaitļojuši, ka 10 gadu garumā, uz kuģi tika mestas vairāk kā 500 tonnas aviobumbas. Un neviena no tām tā arī nesasniedz mērķi.
Vēlāk pēc kara, pēc diviem gadiem, 1947.g. Kuģi pārdeva Krievijai un tas iegāja jūras kara flotes sastāvā zem nosaukuma ''Viborg'', tikai iepriekšējo dzīvīgumu kuģis zem tāda nosaukuma nesaglabāja.
''Viborg'' ar neko nozīmīgu neatšķīrās, visu laiku stāvēja remontā, un 1966.g. to nācās nogādāt kuģu kapsētā.

Vai var uzzināt kāds skaitlis vai burts ir laimīgais? Vai var izskaitļot paša likteņa kodu? Vai var izvairīties no nākotnes neveiksmēm un katastrofām?

Laikam, lai ko arī neteiktu zinātnieki, atbildes uz visiem šiem jautājumiem katram ir jāatrod pašam.

Kategorija: Numeraloģija | Pievienoja: Sanistra (27.01.14)
Skatījumu skaits: 1207 | Atslēgvārdi: numeraloģija
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]