Galvenie » Raksti » Garīgā attīstība » Veselība

Teorija par emocijām un efektīvas metodes, kā no tām atbrīvoties.


Kas ir emocijas?

Emocijas ir programmas, ko prāts uzkrāj, it kā lai sekmētu izdzīvošanu. Īstenībā tās visas darbojas pret izdzīvošanu, jo šīs emociju programmas ir balstītas pagātnē un rosina mūsu darbības un pretdarbības saskaņā ar pagātnes pieredzi, lai gan vajadzētu rīkoties atbilstoši tagadnes situācijai. Tās mazina mūsu atbildes spēju - spēju novērtēt un reaģēt. Emocijas var pilnīgi paņemt mūs savā varā. Bieži emocijas valda pār mums, pašiem to neapzinoties, kaut gan mums vajadzētu valdīt pār emocijām.

Kā emocijas izpaužas?

Emocijas ir saistītas ar garīgo stāvokli, taču ķermenī izpaužas kā enerģētiskas sajūtas. Ķermenis ir mūsu prāta un ierastās domāšanas "pagarinājums". Nekas ķermenī nevar notikt, ja kādu laiku iepriekš prātā nav parādījusies attiecīgā doma.
Ķermenis atgādina ar printeri iegūtu garīgās pasaules ekvivalentu. Tas nozīmē, ka mūsu ķermeņa stāvoklis norāda, kādā stāvoklī ir gars. Vai ķermenis jūtas labi vai slikti? Ir saspringts vai atbrīvots? Vai pār to valda bailes, trūkst elpas un kuņģis ir sažņaudzies vai arī tas ir ticības un pārliecības pilns? Ķermenis jūtas viegls un sirds ir mierīga? Vai mūsu elpas vilcieni ir īsi un sekli un it kā ķeras plaušās vai arī ir lēni un dziļi, tādi, kas raksturīgi diafragmas elpošanai?

Kā emocijas tās ir?

Kas tās par emocijām, ko piedzīvo jūsu ķermenis? Skaidrs, ka tās ir jūsu  paša emocijas. Un tas ir labi. Tātad, ja neesat ar tām apmierināts, jūs varat stāvokli mainīt.

Kāpēc jāļauj emocijām izpausties un no tām jāatbrīvojas?

Droši vien jūs vēlaties būt laimīgs/a. Justies brīvi. Baudīt mieru un pārpilnību.
Ja ļausiet uzkrātajām negatīvajām emocijām izpausties, tas nomierinās prātu, likvidēs pašsabotējošās programmas, ļaus bez pūlēm piesaistīt pārpilnību un baudīt nebeidzamu laimi.
Ikkatrā dzīves brīdī mēs savas negatīvās, nomācošās emocijas vai nu apspiežam, ļaujot tām uzkrāties kā datorvīrusiem, vai ļaujam tām izpausties un atbrīvojam no tām savu miesas un gara sistēmu, sagādājot tai iespēju darboties nevainojami, gluži kā superjaudīgam datoram. Ik brīdi tas ir atkarīgs no mūsu izvēles.
Gandrīz visu slimību izcelsmei ir sakars ar stresu. Visas miesas vainas rodas no negatīvām, nomācošām emocijām, kas mīt miesas un gara sistēmā. Neveiksmīgas pāru attiecības saistītas ar negatīvām, mīlestības trūkumu raksturojošām emocijām, kas, savulaik apspiestas, vēlāk izpaužas attiecībās ar draugiem, radiniekiem, romantisko attiecību partneriem.
Kādu pieeju izvēlēsieties jūs? Ļausiet emocijām uzkrāties, lai dzīvotu trūkumā, slimībās un nesaskaņās? Vai arī no tām atbrīvosieties, lai dzīvotu veselībā, pārpilnībā un mīlestībā?

Kad drīkst ļaut nevēlamajām emocijām izpausties, lai no tām atbrīvotos?

Ir tikai viens brīdis, kad varam tikt galā ar emocijām: tagad.
Lai arī tajā dimensijā, ko pieņemts saukt par laiku, mūsu prāts mēdz šaudīties turp un atpakaļ, ar emocijām mums ir tieša saskarsme tikai pašreizējā brīdī. Pilnīgi apzinoties pašreizējo brīdi, mēs varam emocijas ietekmēt, jo tās izpaužas kā enerģija.
Var gadīties, ka nodomājam: "Ar šīm emocijām es tikšu galā vēlāk, citreiz," - bet vai nav tā, ka bieži  vien "cita reize" nemaz nepienāk? Vai gan nav labāk ļaut vaļu emocijām pašlaik, tieši brīdī, kad tās izjūtat, nevis nēsāt tās sevī?

Un kā ir ar pozitīvajām emocijām? Kāpēc no tām būtu jāatbrīvojas?

Nav pozitīvu vai negatīvu emociju. Ir tikai emocionālā enerģija, ko var raksturot kā pozitīvu vai negatīvu.
Tomēr pieņemsim, ka ir pozitīvas un negatīvas emocijas.
Ļaujot izpausties negatīvām emocijām, jūs pēc tam jūtaties vieglāks, brīvāks, laimīgāks, jo jūs no šīm emocijām esat atbrīvojies.
Bet ļaujot izpausties pozitīvām emocijām, jūs pēc tam jūtaties vieglāks, brīvāks, laimīgāks, jo pozitīvās emocijas ir pastiprinājušās.
Tātad negatīvu vai pozitīvu emociju izpausmes gaitā:
- Negatīvās emocijas zūd.
- Pozitīvās emocijas pastiprinās.
Nav slikti, vai ne?
Īstenībā līdz ar to jūs vienkārši nokratāt no pleciem apmetni, kas sedz jūsu īsto patību, kuras patiesā izteiksme ir laime.
Emocijas aizsedz mūsu īsto dabu. Tās liek mums arvien novērsties no mūsu pilnīgās, veselīgās, saliedētās patības.
Domas un emocijas nepārtraukti mainās. Tās pieder pie parādību jeb fenomenu pasaules. Tās nāk un iet kā vējš. Emociju izpaušana mūs izved ārpus ierobežotās fenomenu pasaules un ieved pamatstāvoklī, ko reizēm arī kā liecinieka apziņu. Tas ir tīrais "ES", kuru domājam, kādam par sevi stāstīdami: "Es esmu..."
Vai kādreiz esat domājis par to, kas jūs īsti esat tīrā "ES" stāvoklī, kad šim "ES" nav piekarināti nekādi apzīmējumi un raksturojumi un kad tas nav saistīts ne ar ko citu? Tīrais "ES" ir tas kodols, kas paliek mūzām neskarts, nemainīts, nesatraukts, allaž mierīgs un laimīgs un mūžīgi brīvs. Tāda ir mūsu patiesā būtība.
"Vieglākais veids, kā kontaktēties ar Garīgo pasauli, ir izjust sirdī savu "ES", bez jebkādiem papildinājumiem. Šī izjūta ir patība - īstā, iekšējā patība. Tajā brīdī, kad mēs to papildinām, - "es esmu labs vai slikts", "es esmu bagāts vai nabags", "es esmu izcils vai nožēlojam" - mēs esam ierobežojuši savu "ES" un mēs radām "EGO".
Jebkuras pozitīvās emocijas ir mūsu īstā būtība, ko izgaršojam, kad esam nokratījuši apmetni (emocijas), kas to sedz. Kad esam atbrīvojušies no emocijām, prāts nomierinās un savu dziļāko patību (laimi) mēs izjūtam kā pašsaprotamu.
Tas, pēc kā mēs tiecamies, ir mūsu pašu "ES", mūsu tīrā, klusā, nedefinējamā apziņa, kurai ir maz kopīga ar domām, emocijām un formu. Kad atrodamies klusajā esības telpā, nekādu emociju nav. Emocijas izraisās vienīgi tad, kad atgriežamies prāta pasaulē un nodomājam: "Ai, cik tas bija lieliski (būt ārpus visas mokošās domāšanas)!" Prāts neaptver mūsu patiesās esības mieru. Tā darbs vienmēr ir stāvokli raksturot ("Es jūtos laimīgs", "Es jūtos skumji" utt.). Tas vērtē un apzīmē, "piekarina birkas". Tiklīdz esam sākuši vērtēt un apzīmēt, mēs vairs neesam "šeit un tagad" piedzīvojumā. Mēs nododamies domām par piedzīvojumu. Gluži tā, it kā aplūkotu zemenes fotogrāfiju, nevēlēdamies nogaršot pašu gardo zemeni.

Kā izpaužas emocijas?

Emocijas var izpausties kā fiziskas sajūtas vai stāvokļi, piemēram:
- mundrums
- karstums
- tirpoņa
- karstuma viļņi
- nieze
- sāpes
- žāvas (enerģija kustībā)
- spriedze
- saspringums/krampjaina sažņaugšanās
- elpas aizžņaugšana
- kamols kaklā
- vieglums
- smagums
- nejutīgums

Kā var atbrīvoties no emocijām?

Ir daudz un dažādu veidu, kā atbrīvoties no emocijām. Šajā rakstā izskatīsim dažus ļoti vienkāršas un ļoti efektīvas metodes. Visas šīs metodes ir izmēģinātas un pārbaudītas un lieliski noder, lai atbrīvotos no aizturētām nevēlamām emocijām, kas rada nevajadzīgas ciešanas un apmiglo spriešanas spējas.
Šīs metodes palīdz strauji atbrīvoties no nevēlamām emocijām to darbībā, bez jebkādas prātošanas un bez jebkādas sarežģītās un neefektīvās emociju izvērtēšanas ar prātu.
Ar šiem paņēmieniem jūs spēsiet atbrīvoties no emocijām ātri, ar augstām izredzēm strauji nomierināt prātu, pirms tas paspēs emocijas atražot, kā tas notiktu, ja strādātu tikai ar emociju analizēšanu.
Kad vien jūs nomocīs kāda nevēlama doma vai emocija, vai problēma, pārskatiet tālāk dotās metodes, lai veiktu to pakāpeniskās atbrīvošanas vingrinājumu, kas tobrīd liekas piemērotākais.
Tās nav domātas kā vienīgais un galīgais un visiem gadījumiem piemērotākais atbrīvošanās metožu saraksts, bet tā piedāvātās metodes ir tiešām brīnišķīgi efektīvas.
Visiem cilvēkiem neizdodas atbrīvoties vienādi. Reizēm ego-prāts kādu metodi atgrūž, savukārt cita lieliski noder, lai atbrīvotos no šīm izdzīvošanu sabotējošām programmām. Dažkārt prāts no tām negrib šķirties, jo tam maldīgi liekas, ka šīs emocijas mūs aizsargā, tādēļ prāts šeit tiks iesaistīts pavisam minimāli - tikai darbību izsekošanai. Negatīvās emocijas, ja tiek apslāpētas, turpina kultivēties, liekot pievērst uzmanību tam, ko jūs dzīvē nevēlaties, tādējādi spiežot jūs piesaistīt nevēlamo vēl un vēl. Atbrīvošanās metodes pagriež šo procesu pretējā virzienā: atbrīvojoties no negatīvajām emocijām, jūs varat pievērsties tam, ko tiešām vēlaties iegūt un panākt.

Pirms ķeramies pie metodēm, vēl pāris lietas vajadzētu pieminēt.
Atkarībā no katra indivīda iekšējā stāvokļa un prāta darbības niansēm, dažkārt var rasties situācija, ka prāts jums turpina likt pie negatīvajām emocijām turēties, turklāt, var radīt arī priekšstatu, ka nekas jau nenotiek, ka jums nekas neizdodas utml. Tādēļ svarīga lieta ir savu emociju intensitātes novērtēšana. Gandrīz pie katra vingrinājuma ir svarīgi novērtēt savu emociju intensitāti 10 baļļu sistēmā, kur 10 balles apzīmē ļoti spēcīgu emociju, bet 0 balles apzīmē mieru un atbrīvotību. Intensitātes vērtēšana vismaz dod kaut nelielu objektīvu priekšstatu par subjektīvi noteiktās emocijas intensitātes pārmaiņām.
Kā arī, ņemiet vērā to, ka arī pilnīgs bezjūtīgums ir emocija. Dažkārt cilvēks ir tik spēcīgi apspiedis savas emocijas, ka ka viņš vairs nezin, kā tas ir - just. Tā ir pretreakcija, kas aizsedz un sargā citas emocijas. Aiz tām, pacenšoties, vienmēr var atrast kaudzi ar citām emocijām, ar kurām arī vajag tikt galā.
Dažkārt tikšana galā ar emocijām atgādina sīpola mizošanu - emocijas mēdz uzkrāties slāņos. Tiklīdz viena kārta ir nolobīta, atklājas nākamā. Turpiniet, līdz visas negatīvās emocijas/domas/problēmas ir pagaisušas un ir iestājies miers. Ar atbrīvošanās tehnikām var viegli parakties apakšā zem emociju slāņiem un iznīdēt saknes faktoru, tādējādi viegli tiekot vaļā no vairākiem emociju slāņiem uzreiz.


Metodes!

Katru metodi es izklāstīšu soli pa solim. Bieži vien tie atkārtosies, taču atkārtošanās jums noderēs, lai apgūtu pamatprocesu - noskaņošanos attiecīgās enerģijas vai emocijas izjušanai tā vietā, lai tikai ar prātu par to domātu un piešķirtu tai apzīmējumus.

1. Metode - sagaidiet savu emociju!

Emocijas gaidīšana ir pretstats tās apspiešanai.
Tā novērš pretestību, kas parasti aiztur un apspiež emocijas.
Lūk, vienkārša pamācība, kā sagaidīt savas emocijas.
- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu!
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Iztēlojieties, ka sagaidāt savu emociju, gluži kā pie durvīm sagaidītu ienākam savās mājās draugu. Plaši atveriet tai apziņas durvis, ļaujot tai ienākt, nevis raugoties projām, it kā cenzdamies viesi neievērot.
- Šādi sagaidot iepriekš negribēto emociju, jūs konstatēsiet, ka tā mazinās vai izzūd (jo jūs tai vairs nepretojaties).
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10! Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.


2. Metode - gremdējieties savā emocijā!

Gremdējoties jebkurā emocijā, notiek divi procesi.
Ja tā ir negatīva emocija, piemēram, dusmas, bēdas, bailes, tā parasti uzreiz izzūd.
Ja tā ir pozitīva emocija, piemēram, miera izjūta, mīlestība, pateicība, tā pastiprinās.
Šis vingrinājums atgādina emocijas sagaidīšanu, tomēr tas ir mazliet citāds.
- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Sajūtiet emociju savā ķermenī, gremdējieties šajā sajūtā. Tas nozīmē - ielūkojieties tajā līdz pašiem dziļumiem, noskaidrojiet, kāda tā īsti ir.
- Kas ir emocijas centrā? Kas tā par sajūtu?
- Ja jūs tiešām esat gremdējies/usies savā emocijā, to izjuzdams, nevis tikai par to domājis, jūs ievērosiet, ka tā sāk vājināties, izzust (vai jau ir pilnīgi izzudusi), jo nav nekā, kas to noturētu. Tikai viens to spēj noturēt - pretošanās tai ar prātu. Iegremdējoties emocijā, mēs to apzinām, bet apziņa izgaisina emocijas.
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.

Ja mūsu attieksme pret savām emocijām ir simtprocentīga nepretošanās, tās viegli iziet mums cauri un izgaist, pametot mūsu patību brīvu un plaši atvērtu.


3. Metode - ar prātu pastipriniet emociju (dubultojiet to)!

Kāpēc gan vajadzētu ar prātu vēl pastiprināt vai dubultot emociju?
Tādēļ, ka līdz ar to jūs to izgaisināt.
Akupunktūrā ir šāds paņēmiens - ja kājas muskuli sarauj krampji, vajag to satvert un žņaugt, cik spēka. Skaidrojums - ja cilvēkam ķermenī kaut kur ir JAŅ (spriedzes) stāvoklis un viņš to pastiprina ar vēl vairāk JAŅ, tad stāvoklis pārvēršas par pretējo - IŅ jeb atslābuma stāvokli.
Šādi jūs varat ar pastiprināšanu izgaisināt emocijas.
- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Tagad lieciet tai pastiprināties vai pat dubultoties.
- Apzināti lieciet sev just vairāk, vairāk un vairāk.
- Emociju pastiprinājis, jūs sajutīsiet, ka tā mazinās vai izgaist.
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.

Šīs metodes iedarbīgumu nodrošina divi faktori:
1. Saskaņā ar kvantu fiziku, divas lietas nevar aizņemt vienlaikus vienu un to pašu telpu. Kad jūs cenšaties emociju izjust un vienlaikus izjust vēl vairāk tās pašas emocijas, tās viena otru savstarpēji likvidē un izgaist.
2. Nepretošanās izgaisina. Ļaujot emocijai pastiprināties, jūs tai vairs nepretojaties; tā iznirst, it kā paiet jums garām un viegli un nemanāmi izgaist.


4. Metode - atbrīvojieties no vēlēšanās tikt vaļā no kādas emocijas.

Ja kāda doma vai emocija mums ir nepatīkama, mēs parasti cenšamies to apkarot. Mēs tai pretojamies, mēs gribam, lai tās vairs nebūtu. Un šādi to aizturam.
Kad jums vairs nav vēlēšanās vadīt un mainīt kādu nevēlamu emociju vai sajūtu vai tikt no tās vaļā, tas nozīmē, ka jūs tai ļaujat pārveidoties un izgaist; jūsos paliek vairāk brīvības, vairāk plašuma. Ja atbrīvosieties no "gribu pārmainīt" enerģijas, tas ļaus jebkurai aizturētai, iestrēgušai vai apslāpētai enerģijai izlādēties.
- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Ievērojiet, cik ļoti jums šī emocija nepatīk un cik ļoti jūs vēlaties tikt no tās vaļā.
- Ļaujiet, lai vēlme tikt no tās vaļā norimst, vismaz pagaidām.
- Jūs ievērosiet, ka emocijas intensitāte ir strauji mazinājusies vai arī emocija ir izzudusi pavisam.
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.

Ja vēlaties kādu emociju apvaldīt vai mainīt, tā iestrēgst "nemainības stāvoklī".
Kad atteiksieties no vēlmes mainīt kādu domu vai emociju, tai radīsies iespēja jūs pamest.


5. Metode - jūtiet mīlestību!

- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Ievērojiet jebkuras nemīlestības jūtas, ko lolojat attiecībā pret savām emocijām.
- Apņemieties mīlēt visu, ko jūtat.
- Sajūtiet mīlestību pret sevi pašu un emociju:
a) uzrunājiet emociju, sakot: "Tu man esi mīļa!";
b) ļaujiet sev izjust mīlestību pret emociju;
c) tad, jūtot sevī emociju, vienlaikus izjūtiet mīlestību pret sevi pašu.
- Pieņemiet par labu jebkuru domu vai emociju, kas jums rodas.
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.

Četras no mīlestības izpausmēm ir iecietība, gatavība pieņemt, labvēlība un atzinība. Attieksmē pret savām emocijām izvēlieties vienu (vai vairākas) no tām.
Pretestība emocijām ir kā ledaina duša. Tās sasalst.
Iecietība, gatavība pieņemt, labvēlība un atzinība atkausē sasalušās emocijas, ļauj tām iznirt virspusē, ļauj enerģijai atbrīvoties. Tas ir tāpat, kad šāda attieksme tiek izrādīta pret citu cilvēku, kas var likties ciets/a kā akmens. Tikai šajā gadījumā jūs to darat uz savām emocijām (uz sevi). Šāda attieksme ir universāls atkausētājs. Tā izšķīdina sacietējušas, iestrēgušas, aizturētas, ierobežojošas emocijas tik viegli, kā karsts nazim griež sviestu.


6. Metode - atbrīvojieties no nevēlamām emocijām ar atzinību!

Šis vingrinājums ir ļoti līdzīgs iepriekšējam, tikai šeit jūsu uzdevums ir vērsties pie emocijas ar atzinību un pateicību.
- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emocijas enerģiju savā ķermenī.
- Novērtējiet tās stiprumu no 0 līdz 10.
- Izjūtiet pateicību domai vai emocijai, sakiet tai: "Pateicos!"
Kāpēc jums tai jāpateicas? Negatīvo domu vai emociju jūs lolojat tāpēc, ka daļēji jūtat - tā jums ir kaut kādi noderīga; varbūt tā, piemēram, rada drošības apziņu. Negatīvas emocijas piesaista cilvēkam vēl vairāk negativitātes. Savukārt pateicība emocijai noskaņo pozitīvi; jūs vienlaikus jūtaties gan nelaimīgs, gan laimīgs... bet āķis te slēpjas tajā, ka jūs nevarat vienlaicīgi justies gan pozitīvi, gan negatīvi, tāpēc negativitātei ir jāizgaist. :)
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.


7. Metode - aizmetiet emocijas prom!

Šis ir viens no vieglākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā tikt vaļā no jebkuras nevēlamas domas vai emocijas.
Pamēģiniet!!
- Paņemiet pildspalvu.
- Stingri sažņaudziet to rokā.
- Rokā sažņaugto pildspalvu tuviniet vēderam vai krūtīm, vai jebkurai citai ķermeņa daļai, kur parasti esat ievērojis izpaužamies savas emocijas radīto enerģiju.
- Sajūtiet, kā roka žņaudz pildspalvu, līdz šī sajūta jau gandrīz kļūst nepatīkama.
- Šādi - krampjaini sažņaugtas - mēs noturam emocijas sevī.
- Asociējiet pildspalvu ar savām emocijām.
- Tagad izstiepiet roku ar pildspalvu uz priekšu un pavērsiet delnu uz leju.
- Atlaidiet pirkstus un ļaujiet pildspalvai nokrist uz grīdas.
- Vai redzat, cik tas bija viegli? Tikpat viegli ir jebkurā mirklī aizmest prom nevēlamu domu vai emociju.

Emocijas pie mums neturas. Mēs esam tie, kas tās notur sevī. Emocijas tiecas plūst kā enerģija. Tās apvaldīdami, mēs tās noturam vietā. Ļaujiet tām plūst un aizplūst.


8. Metode - veiciet apzinātus salīdzinājumus!

Padarot neapzināto par apzinātu, mēs iegūstam izšķirtspēju, un izšķirtspēja mums ļauj vienā mirklī spontāni atbrīvoties no nederīgā.
Izšķirtspēja īstenībā ir tā, kas padara atbrīvošanos no emocijām iespējamu. Apzināti salīdzinājumi pierāda, ka mēs neesam tas pats, kas mūsu emocijas; tās netur mūs savā varā, un mums pašiem ir ļauts izvēlēties, vai paturēt tās vai ļaut tām izgaist.
Piedāvāju jums virkni jautājumu, ko varat sev uzdot, lai vingrinātos izšķirtspējā. Tas ir intelektuāls vingrinājums, kas ļauj prātam izlauzties no ierastajām robežām.
Pēc kārtas aplūkodams katru jautājumu, vaicājiet sev, ko jūs šai brīdī izvēlaties.
- Kad es domāju par ... (miniet kādu problēmu vai stresu izraisošu situāciju), vai mana attieksme ir pozitīva vai negatīva? (Apzināti izvēlieties atbildi "pozitīva"!)
- Vai (šīs problēmas, situācijas sakarā) es jūtos brīvi un saistīti? (Kuru variantu jūs izvēlaties?)
- Vai jūtu mīlestību vai bailes?
- Vai jūtu šaubas vai paļāvību?
- Vai tā man nozīmē pārpilnību vai trūkumu?
- Vai tā man nozīmē kopību vai atšķirtību?
- Vai tā man nozīmē mieru vai nemieru/bailes?
- Vai tā man nozīmē atbrīvotību/vieglumu vai saspringumu?
- Vai es jūtos ar šo cilvēku/emociju/ problēmu vienots vai nošķirts no tā/tās?
- Vai esmu pozitīvi vai negatīvi noskaņots pret pārpilnību, sevi pašu, brīvību, savu mērķi utt.?
- Vai es sagaidu vai dzenu projām?
- Vai esmu atvērts/a vai noraidošs/a?
Vai esmu brīvs/a vai saspringts/a?
- Vai man labāk gribētos būt brīvam/ai vai saistītam/ai? Laimīgam/ai vai nelaimīgam/ai? Mierīgam/ai vai baiļu pārņemtam/ai?
- Vai es ķeru, grābju, atgrūžu vai arī pieņemu visu mierīgi, ļaujot notikumiem ritēt savu gaitu?
- Vai es dodu citiem un padaru dzīvi bagātāku vai arī tikai vēlos/gaidu, ka citi dos man?
- Vai manī valda kņada vai miers?


9. Metode - kļūstiet kā debesis!

Daba ļauj mums atcerēties savu patieso dabu.
- Palūkojieties debesīs.
- Vai jūs tur redzat peldam mākoņus, vai arī jūsu priekšā paveras tikai liels plašums?
- Ievērojiet, ka debesis mākoņus (putnus, lidmašīnas, Zemes mākslīgos pavadoņus u.c.) nedz sagrābj, lai turētu ciet, nedz arī grūž projām, lai tiktu no tiem vaļā. Tās nedz pieņem, nedz atgrūž. Debesis vienkārši ir tādas, kādas ir, - atvērts plašums.
- Izjūtiet debesu atvērtību un plašumu.
- Ievērojiet, ko šī atvērtība jūsos modina - dziļāku, plašāku, visaptverošu apziņas stāvokli.
- Ja rodas domas vai emocijas, vienkārši vērojiet tās paslīdam garām kā mākoņus. Vērojiet to gaitu bez piesaistes izjūtas un bez vēlmes no tam atbrīvoties. Ļaujiet tām slīdēt.
- Arvien atgriezieties pie atvērtības un plašuma izjūtas sevī, kas ir rada debesu atvērtībai un plašumam.

Ārpasaulē jūs nevarat saskatīt neko tādu, kā jau nebūtu jūsos. Tātad debesu un Visuma telpas bezgalība, ko redzat, ir arī jūsos.


10. Metode - Laidiet tās lejā pa upes straumi.

Prāts reizēm ierauj mūs domu straumē, gluži kā krāčainā upē.
Mums nav jāpeld tām līdzi.
Nākamreiz, kad jutīsieties ierauts nevēlamās domās vai emocijās, izmēģiniet šo paņēmienu.
- Iztēlē notupieties ceļos pie straujas upes. Jūs esat uz sausa krasta, drošībā.
- Sajūtiet sevī brāzmaino emociju straumi.
- Ielaidiet emocijas straujajā upē.
- Lai upe tās aizrauj projām.
- Ļaujiet, lai visas domas, emocijas vai raizes upe aiznes uz jūru, kur tās jūras plašumos izšķīdīs kā sāls.
- Atgriezieties savā rāmajā, klusajā patībā, kas mierīgi sēž upes krastā, brīva no satraucošām emocijām.
- Ja vēl atlikušas kādas emocijas, palaidiet tās visas pa straumi, lai tās aizpeld uz jūru un jūtu patību pārņem pilnīgs miers.


11. Metode - pārstājiet nosodīt sevi un savas emocijas.

Lielākā daļa ļaužu pastāvīgi ir nemierā ar sevi un savām emocijām.
Gluži tā, it kā cilvēks, kuram ir lauzta kāja, to nemitīgi iepērtu ar rīksti. Tas taču nelīdz! Un sāp vēl vairāk.
Kad uzmācas nevēlamas emocijas, dariet šādi:
- Meklējiet sevī nosodījuma enerģiju.
- Ļaujiet tai izlauzties. Sagaidiet to.
- Ļaujiet no jums aizplūst jebkurai nosodījuma enerģijai, kas vērsta uz jums pašu vai uz kādu jūsu domu vai emociju.
- Dariet tā vēl... un vēl... un vēl... līdz tā visa ir projām.
- Ik dienu veltiet kādu brīdi tam, lai meklētu sevī nosodījuma enerģiju un ļautu tai aizplūst projām.

Centieni dzīvot, jūtot mīlestību uz sevi un vienlaikus arī nosodījumu, atgādina centienus vadīt mašīnu uz priekšu, kad nospiestas bremzes. Mēs nevaram sevī mīlēt, vienlaikus nosodīdami, - bet pastāvīga sevi nosodīšana vairumam cilvēku ir visai pierasta.
Kad būsiet ļāvis, lai no jums aizplūst nosodījuma enerģija, jūs spēsiet pilnīgāk izjust atzinības enerģiju.


12. Metode - apveltiet sevi ar atzinību!

Apveltiet sevi ar atzinību - bez jebkādiem nosacījumiem, gluži vienkārši tāpēc, ka elpojat un esat dzīvs/a!
Ko mums šinī gadījumā nozīmē jēdziens "apveltīt sevi ar atzinību"? Tas nozīmē, ka jūs sevi pieņemat tādu, kāds esat, un patīkat sev tāds, kāds esat.
Ja jums šķiet grūti to saprast, atgriezieties pie iepriekšējā vingrinājuma un vēlreiz ļaujiet aizplūst prom nosodījuma enerģijai, citādi sanāks "braukšana bremzējot".
- Sāciet ar mazu "lāsīti" atzinības, pavisam nedaudz. Domās "uzlejiet" to sev uz galvas un ļaujiet, lai iesūcas.
- Kas esat "uzsūcis" sevī visu šo atzinību, dodiet sev vēl. Saujas tiesu.
- Tad vēl - kārtīgu krūzi.
- Tad vēl vairāk - spaini.
- Un vēl vairāk - pilnu vannu.
- Un vēl vairāk - veselu ūdenskritumu atzinības enerģijas.
- Tad dāviniet sev veselu ezeru pozitīvas, mīlestības pilnas atzinības enerģijas.
- Visbeidzot jums būs vesela jūra atzinības.
- Peldiet šajā jūrā kā viegla skaidiņa - tīras labvēlības un atzinības jūrā.
- Ļaujiet, lai atzinība jūs piesūcina, lai tā iesūcas katrā jūsu šūnā. Saplūstiet ar to.

Iesaku iemācīties šo vingrinājumu no galvas un ik dienu vienreiz to veikt ar aizvērtām acīm. Tas ir ļoti iedarbīgs vingrinājums, kas paver ceļu uz veselību, laimi, pārpilnību un brīvību.


13. Metode - atbrīvojieties tikai no 1 procenta.

Dažreiz vajadzība uzreiz sagaidīt un pavadīt visas aizturētās emocijas šķiet biedējoša.
Atcerieties - jums nav uzreiz pilnīgi jāatbrīvojas no visām emocijām. Tikai neļaujiet, lai tās jūs pārņem.
Izmēģiniet šo vingrinājumu:
- Konstatējiet, vai emocija jau nav kļuvusi pārāk spēcīga, lai no tās atbrīvotos.
- Nolemiet, ka atbrīvosieties tikai no viena procenta.
- Atbrīvojieties no viena emocijas procenta (varat to aizmest vai izmantot jebkuru citu no manis ieteiktajām metodēm).

Jūs ievērosiet, ka īstenībā esat atbrīvojies no daudz lielākas nevēlamās emocijas daļas, ne tikai viena procenta vien, un jūtaties daudz vieglāk un brīvāk.


14. Metode - Līdzjūtīgi apskaujiet savu emociju.

- Nolieciet galvu lejup un uzlieciet plaukstu uz krūtīm vai vēdera, lai emociju labāk izjustu.
- Izjūtiet emociju savā ķermenī.
- Novērtējiet to no 0 līdz 10.
- Vai tagad jūs spētu apskaut savu emociju mīlestībā un līdzjūtībā, kā māte vai tēvs apskauj bērnu, kuram sāp?
- Mieriniet savu emociju.
- Sajūtiet vienotību ar savas emocijas sāpēm vai izmisumu.
- Ja jūs tai jutīsiet līdzi, tā pamazām vājināsies un beidzot izzudīs.
- Vēlreiz novērtējiet emociju no 0 līdz 10. Vai tā ir kļuvusi vājāka? Ja tā ir, tad jūs esat uz īstā ceļa. Turpiniet tāpat, līdz varat novērtēt emociju ar 0. Ja tā nekļūst vājāka, atkārtojiet šo vingrinājumu vai arī pamēģiniet citu.

Kategorija: Veselība | Pievienoja: Orion (06.02.14)
Skatījumu skaits: 1277 | Komentāri: 5 | Atslēgvārdi: Emocijas
Komentāru kopskaits: 5
4  
Vienīgais par ko es aizdomājos ir tas, vai man šīs emocijas ir vajadzīgas. Godīgi sakot man tas nemaz netraucē. Es nemaz nevēlos uztraukties par citiem. Man vienkārši dīvaini likas tas cik citi ir jūtīgi, ka vispār var dzīvot uzkraujot sev citu izraisītās negatīvas emocijas?

5  
Man arī liekas, ka pārdzīvot dēļ dabiskā cikla, kas beidzas ar Nāvi, ir lieki. Visi reiz mirst un tas ir normāli. Par ko pārdzīvot, raudāt es arī neredzu, vēl jo vairāk par cilvēku, ko nepazīstam...Bet tie, kuri raud, krīt histērijās un tml. - teiksim jau kā ir, viņu ego sit tik augstu vilni, ka augstāk vairs nav kur...

2  
Atvainojos, nepamanīju ka rakstu pievienojis Orion, nevis Elkvme.

1  
Sveicinātā Elkvme! Rakstā bija tekits ka emociju neesamība ir apspriestu emociju sekas? Mans piemērs - nesen man draugs paziņoja ka nomiris viņam tuvs draugs. Es gan viņu personīgi nepazinu, bet zināju par viņu no mana drauga stāstītā. Ziņas par viņa nāvi manī neizraisīja pilnīgi nekādas emocījās. Iespējams tas tādēļ ka viņu nepazinu personīgi? Man arī astroloģe teica ka man ir raksturīga vienaldzība attiecībā pret līdzcilvēkiem, neatkarīgi vai tas ir prieks vai skumjas. Vai jūsuprāt tā var būt rakstura iezīme, jeb arī tas ir apspriestu emociju rezultāts?

3  
Nekas, atbildēt arī es varu wink
Patiesībā, korekti uz šo jautājumu variet atbildēt tikai Jūs pats. Izanalizējiet sevi, savu bērnību - katrai emocijai ir sava sakne, noteikti Jūsu dzīvē ir kaut kad noticis kas tāds, kas, pavisam iespējams, ir kā katalizators tam, kāpēc Jūs reaģējiet tieši tā un nekā savādāk. Vai tas bija bērnudārzs, skola, ģimene - to tikai Jūs pats variet atrast, ja vien šis jautājums Jūs nomoka un liek aizdomāties. Visizplatītāk gan, manuprāt, tās ir apspiestas emocijas, aizsargreakcija un vēlme nebūt ar to saistītam.

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]