Galvenie » Raksti » Garīgā attīstība » Sapņu māksla

Par miegu, bezmiegu un sapņiem..

1.Daļa.

Dažreiz notiek tā, kā cilvēks bez miega apietas 2-3 dienas. Pagrūti, bet izturēt var. Bet vai jūs zinājāt, ka pēc 10 negulētām diennaktīm cilvēks mirst?
To pierādīja eksperiments, kurš tika veikts uz ieslodzītajiem uz nāvi. Pat dažas dienas bez iespējas nosnausties izsauc problēmas ar runu un redzi, pēc tam rodas halucinācijas.
Daudzas līdzīgas pieredzes beidzas psihiatriskās slimnīcās.
Bet spīdzināšanu ar bezmiegu vēl līdz šim pielieto dažos ārvalsts cietumos. Sekas ir zināmas - sākumā galvassāpes, pēc tam mokpilni krampji, pakāpeniska pāreja stāvoklī, kurā cilvēks zaudē samaņu, pilnībā pazaudē gribu un gatavs atzīties jebkādā noziegumā, lai tikai ļautu pagulēt.

Ja miegs tikai ir atpūta, tad kāpēc tas ir tik sarežģīti organizēts? Kāpēc ir jāatslēdz jutekļus un kas šajā momentā notiek organismā?

Aristotelis apgalvoja, ka miegs ir pusceļš noietais uz nāvi. Filozofam ticēja gandrīz 2000 gadus. Uzskatīja, ka tad, kad mēs guļam, smadzenes un ķermenis atslēdzas, bet dvēsele uz laiku pamet ķermeni.

50 gadus atpakaļ noskaidrojās, ka smadzenes miega laikā arī darbojas, pat vairāk, strādā daudz aktīvāk, nekā kad mēs neguļam. Daudzos smadzeņu nodalījumos pastiprinās asins pieplūšana, ceļas temperatūra, aktivizējas apmaiņas procesi, tiek izmesti neiroradikatori, tikai 30 % neironu ir mierīgi, bet pārēji veic tā saucamo paradoksālo aktivitāti.
Aizmidzis cilvēks spēcīgi atšķiras no cilvēka, kurš vienkārši atpūšas.

Lēnais un ātrais miegs ikreiz seko viens aiz otra. Katri 1,5 stundas notiek cikls - sākumā lēnais miegs, bet pēdējās 10 minūtes ātrais. Pēc tam viss no sākuma atkārtojas. Lēnais un ātrais miegs kardināli atšķiras. Ātra laikā mēs redzam sapņus, lēnā fāzē tie nav.

Ir atklāts, ka pa dienu mūsējas smadzenes apstrādā redzētu informāciju, bet naktī, kad acis ir aizvērtas, izpilda citu darbu - burtiski apskata visus iekšējos orgānus. Tā kā smadzenes ir aizņemtas lai sakārtotu organismu, aizmigušais cilvēks nekādi nereaģē uz ārpasauli. Lēna miega laikā mēs nejūtam smaržas, nedzirdam skaņas un pat nesapņojam. Elpošana palēninās, muskuļu tonuss krīt.

Bet lēnais miegs ne visiem notiek vienādi. Ir ļaudis, kuri pat staigā miega laikā.
Sonambuliem-mēnessērdzīgajiem, senajos laikos uzskatīja, ka iet miega laikā tiem liek Mēness, bet sievietes, kas piedzima mēnessērdzīgas - apvainoja buršanā un varēja sadedzināt uz sārta. Tajos laikos nezināja, ka tos nav apsēdis sātans, bet ka viņi vienkārši nepariezi guļ.
Mūsdienu mediķi uzskata, ka visbiežākais mēnessērdzības cēlonis ir galvu traumas vai gēnu traucējumi. Tādēļ kustības daļas nebremzējas, kā visiem, un tādēļ mēnessērdzīgie bieži riskē savainoties.
Mēnessērdzīgie staigā tieši lēnā miega fāzē, tādēļ atgādina savā ziņā zombiju, tāpēc ka darbojas ar izslēgtajām smadzenēm. Bieži pēc tādām pastaigām, no rīta tādi ļaudis jūtas pilnībā iztukšoti, daudzi no tiem cieš no daudzām slimībām un pēc zinātnieku domām tas tādēļ, ka nav pilnvērtīgas atpūtas. Uzskata, ka ja cilvēks maz guļ smadzenes nevar paspēt pārskatīt un sakārtot visus orgānus, tieši tādēļ hroniska neizgulēšanās posta organismu.

Tātad, ja gulēt daudz veselība uzlabosies, vai tiešām lēnā miegā slēpjas mūžīgas jaunības noslēpums?

Droši vien katrs no mums bērnībā ir dzirdējis šausmu stāstu par dzīvi  apraktiem un par briesmīgām klaigām, kuras ir dzirdamas no kapiem. Bet arī pieaugušie ļaudis attiecas pret šiem nostāstiem nopietni. Anglijā līdz šim eksistē viens dīvains likums- visos morgos jābūt zvanam ar auklu, bet Slovākijā kopā ar nelaiķi kapā liek mobilu telefonu. Lūk kādas spēcīgās bailes ir no viena no mīklainākajiem cilvēka stāvokļiem - letarģisko miegu.
Letargia - tulkojumā no grieķu - aizmiršana.
Šis letarģiskais miegs ārīgi ļoti atgādina nāvi un arī ir zināms no izseniem laikiem. Tādēļ likumi aizliedza apglabāt ne agrāk kā dažas diennaktis pēc nāves.

Gandrīz vai apglabāja dzejnieku, kurš bija ieslīdzis letarģiskā miegā, Petrarku. Viņš pamodās burtiski blakus savējam kapam.
Citiem aizmigušajiem tā nav palaimējies.
Dažreiz pie kapsētu pārvietošanas atklāj līķus ar sašķobītām sejām.

Bet pats apbrīnojamākais, ka letarģiska miega laikā cilvēks nenoveco.
Ginesa rekordu grāmatā ir aprakstīta jauna sieviete, kura aizmiga pēc dzemdībām, pēc miega 22 gadiem palika tik pat jauna. Varbūt ir vērts izsaukt letarģisko miegu mākslīgi, kā mūžīgas jaunības līdzekli? Zinātnieki apgalvo, ka tas nav iespējams.

Pēc vienas no teorijām šis traucējums miega laikā ir smagas gripas sarežģījums. Rodas smadzeņu iekaisums un tas noved pie miega slimības. Tādēļ vienīgais kā var izbēgt no priekšlaicīgas novecošanas - izgulēties katru dienu.

Pētījumi pierādīja, ka lēnā miega laikā epifīze izdala ļoti svarīgu hormonu - melatolīnu. Tas dežūrē visus pārējos hormonus un regulē visu cilvēka dzīves ciklu. Melatonīna pētījumi notiek daudzās pasaules laboratorijās.
Zinātnieki apgalvo – hroniska neizgulēšanās nogalina melatonīna izstrādi un tādēļ cilvēks pāragri noveco. Tādēļ tie ir pret daudzu iemīļotās kafijas. Maksimums ko var izdzert 1 krūze dienā, tādēļ ja izdzert 2 - tad šī aste vilksies kā minimums 2 diennaktis.

Kafija, enerģētiskie dzērieni, neērti matrači un darbs naktī - rezultātā cilvēks ne līdz beigām izguļas un atnāk pie ārsta ar slimību buķeti.

Lēnais miegs nav atpūta, tas ir aktīvs bioloģisks process, pateicoties tam mēs atjauninām organismu un vienkārši dzīvojam.

2.Daļa.

Kam ir vajadzīga ātrā miega fāze?
Jūs jelkad eat miegā lidojuši, satikuši apbrīnojamus briesmoņus? Skaidrs, ka jā. Katrs no mums redz no 4 līdz 6 sapņiem naktī. Visi tie ir par mums un ne par ko citu. Un ir neparasta lieta - mēs nebrīnāmies sapnī par nekādiem brīnumiem, tāpēc ka tās ir mūsējās domas un jūtas.
Bet kāpēc mēs katru nakti skatāmies šo kino?
Kā apgalvo fiziologi ātra miega laikā cilvēka dzīvība karājas mata galā.
Bet kāpēc sapņi ir tik bīstami dzīvībai?
Noskaidrojās, ka ne sapņu dēļ, bet dēļ tā cik ļoti vētraini darbojas organisms skatoties "kino".

Ātrā miega fāze piesaista vislielāko pētnieku uzmanību visā pasaulē. Vēl viņu sauc par paradoksālo. Iemesls-spēcīga smadzeņu aktivitātes uzliesmojums, īsta vētra. Viss izskatās tā, it kā cilvēks nonāk vājrprāta stāvoklī, bet viņš guļ un pamodināt viņu ir ļoti grūti. Tiek pārtraukta visu signālu uztvere no ārpasaules. Tikai raustās acis zem plakstiņiem.

Pētnieki ir pārliecināti, ka embrijs mātes vēderā atrodas tā sauamajā aktīvizētā miega stāvoklī, pēc dzimšanas pāriet paradoksiālajā. Krūts zīdainis redz sapni ne katru 1,5 stundu kā pieaugušie, bet praktiski visu laiku. Tādēļ parādījās ātrā miega teorija – šī fāze vajadzīga tādēļ, lai attīstītos pašas smadzenes. Varbūt šī fenomena dēļ izskaidrojas tas, ka vecu ļaužu liela daļa nesapņo. Pieaugušajām smadzenēm ātrā miega fāze jau nav vairs vajadzīga. To struktūras visa attīstība jau ir pabeigta, tādēļ pēc fiziologu domām, sapņi ir aizgājušās bērnības pārdzīvojumi, kuri nav vajadzīgi pieaugušajām smadzenēm.

Ir pat teorija, ka sapņu fāze nav ne tikai vajadzīga, bet arī bīstama. Noskaidrojās, ka tad kad cilvēks sapņo, viņš izjūt spēcīgu stresu. Pat tad, kad miegs ir patīkams.

Izrādās, ka hroniska neizgulēšanās saīsina dzīvi, bet miegs ar lielu sapņu skaitu nenes mums labumu. Tad cik ir jāguļ?
Principā, katram miegs ir ļoti individuāls. Kādam pietiek 5-6 stundas, lai izgulētos, citam vajag 7-8-9 un pat vairāk. Tas daudz ir atkarīgs no miega struktūras un kvalitātes. Miega kvalitāte īstenībā ir ļoti individuāla. Vieni guļ kā zīdaiņi, citi mocās no dažādiem miega traucējumiem.

Viens no pašiem biedējošākajiem miega traucējumiem ir parasomnija - vai aktīva piedalīšanās savējos personīgajos sapņos. Ja jūs redzētu sevi no malas miega paralīzes laikā, tad novērotu acu ābolu kustību. Tie raustās zem plakstiņiem no vienas puses uz otru, tā it kā mēs kaut ko vērotu. Kā var savienoties nesavienojamais - neparasti aktīvas smadzenes un pilna nespēja pakustēties.
Miega speciālistiem ir sava versijas - tādējādi daba glābj mūs no savainojumiem vai pat no noziegumiem.

Zināmo sērijveida slepkavu Vasīliju Kuliku 1988 gadā aizturēja, viņš nogalināja 13 upurus- 6 bērnuz un 7 pensionārus. Vasīlijs strādāja par ātrās palīdzības ārstu Irkutskā. Medicīnas darbinieka profesija ļāva viegli nonākt pacientu mājās. Tur viņš tiem uzbruka, izvaroja un žņaudza. Maniaku noķēra 1986.gadā, viņš uzreiz visā atzinās, bet зpaziņoja, ka noziegumi viņam vienkārši rādījās sapņos. Viņš nav varējis tos atšķirt no realitātes, un tas nozīmē, ka viņš nevarēja sevi kontrolēt.

Dotais apgalvojums neizbrīna somnologus. Īstenībā eksistē ātra miega traucējums, kuru dēvē par parasomniju. Šiem pacientiem paradoksālā veidā nerodas miega paralīze- tā, kura sargā visus pārējos. Parasomnijas pacients sāk reāli darboties savējo sapņu sižetos, viņš var lēkt, skriet, nogalināt kādu, bet atšķirībā no mēnessērdzīgajiem tie vienmēr atceras savējo sapni pēc pamošanās.

Daudzu maniaku sapņi - tie ir murgi, bet ko līdzīgu redz daudzi no mums. Vai nozīmē tas, ka zemapziņā katrs cilvēks ir potenciāls slepkava vai murgi brīdina par kaut ko citu?
Jums rādās murgi?
Pēc uzskaites baisi sižeti ir tikai 12. Piemēram pakaļdzīšanās, klaiņošana pa nepazīstamām vietām, kritiens no augstuma, kavēšana uz svarīgu tikšanos, neērtība, ka jūs atrodieties cilvēku priekšā bez apģērba...visumā nekas labs, bet zinātnieki uzskata murgus par paširm noderīgākajiem sapņiem.

Pēc dažu ļaužu domām sapņi tā ir ilustrācija tam, kā mēs dzīvojam realitātē. Murgi nerādās visiem. Tie rādās tiem, kas nav vēl gatavs pieņemt jelkādas bīstamības vai apslēptās vēlmes. Tie "kliedz" par to problēmu, kuru jūs negribat redzēt realitātē, tad var parādīties sapnis, lai paspētu jūs brīdināt. Ar briesmoņu tēlu palīdzību zemapziņa palaiž šoku terapijas metodi. Tā "kliedz" par nepareizu uzvedību.
Piemēram: pensionārs var pamosties aukstos sviedros no briesmīga sapņa - izgāšanos skolas eksāmenā. Kas nozīmē šis norādījums? Cilvēks taču sen jau nemācās. Tas nozīmē, ka dzīvē ir kaut kāda situācija, kurai vajag sagatavosies, bet cilvēks to atliek uz rītdienu.

Dažbrīd sapņi palīdz tikt galā ar kompleksiem. Piemēram, sapnis, kurā jūs pēkšņi parādieties kails  pūļa vidū. Psihologi ir pārliecināti, ka tāds sapnis runā par to, ka cilvēks nemīl savējo ķermeni vai par baidīšanos atvērt savējo dvēseli citiem cilvēkiem.

Pēc psihologu domām, galvenā kļūda ir standarta sapņu skaidrotāja izmantošana un pārāk tiešs redzētā tulkojums.

3.Daļa.

Vēl Hipokrāts uzzināja no savējiem pacientiem par sapņiem, meklēja draudu signālus organismam, bet kā pats atzina bieži kļūdījās.
Kur ir cēlonis?
Šeit īstenībā ir viens āķis. Izrādās, mēs nevaram precīzi atcerēties savējo sapni.
Kaimiņu istabā strādājošais televizors, sarunas, troksnis no ārpuses - var dīvaini ievīties miegā.

Bet vai tiešām mūsējās dzīves nozīmīga daļa aizslīd no mūsu apziņas? Vai tiešām mēs nevaram sīkumos atcerēties savējos sapņus?
Visi, droši vien, zina ka Mendeļejevs redzēja tabulu miegā, bet Rafaelo nosapņoja Madonnas veidolu. Vai nozīmē tas, ka sapņi var nest ļoti svarīgu informāciju?
Galvenais atcerēties tos visos sīkos. Bet kā to izdarīt?

Talants atcerēties sapni ir katram no mums, bet tikai bērnībā. Zīdaiņi ne tikai atceras visus sīkumus, bet arī redz apzinātos sapņus, t.i., miegā saprot, ka tie guļ. Aizmigušais bērns var beigt reaģēt uz sapņa sižetu, ja viņam tas ir nepatīkams un pretēji, piedalīties notikumos, kuri viņam ir interesanti. Bērns, atšķirībā no pieaugušā, ir savu sapņu reāls konstruktors, bet diemžēl, ar vecumu, šī spēja zūd.

Lieliski atceras savējos sapņus tikai slimie ar narkolepsiju. Šis ir rets miega traucējums, kurš padara cilvēku par invalīdu. Miega uzbrukums tiem notiek vairākas reizes dienā, viss uzreiz iesākas no ātrās miega fāzes kopā ar miega paralīzi. Narkolepsiķi ne vienkārši aizmieg, tie zaudē muskuļu tonusu un krīt.
Labu laiku par tādiem slimniekiem kļuva nepareizu diagnožu dēļ. Sākot ar encefalītu un līdz psihiskajiem traucējumiem.
Atklāja pēkšņu kritienu īsto cēloni tikai novērojot narkoleptiķu - suņu uzvedību. Izrādījās, ka lēkme ir vienkārši parasts miegs ar spilgtiem sapņiem. Slimnieki samaņu nezaudē, būtībā tie sapņo realitātē, tādēļ sapņus atceras pilnībā.

Bet vai var sapni atcerēties vesels cilvēks? Izrādās var. Tieši ar to nodarbojas apzināto sapņu  speciālisti. Par apzināto sapņu līderi tiek uzskatīts amerikāņu fiziologs Stīvs Loberže. Viņš pierādīja, ka cilvēks sapnī var izpaust brīvu gribu un "pasūtīt" vajadzīgo sapni.

Mēs pavadām morfīna pasaulē savējās dzīves trešo daļu, kolosālu laiku, kuru var aizņemt ar kaut ko derīgu. Ir tāda filma "Lielās pārmaiņas", kur Jevgēņija Leonova mēģināja mācīties sapnī. Tāda metode bija populāra 60.gadu vidū. Mācības miega laikā pieņēma epidēmijas formu. Visi gribēja bez piepūles iemācīties, piemēram, svešvalodas, bet zinātnieku uzskats pa hipnopēdiju(zinātnisks metodes nosaukums) dalījās.
Vieni to uzskatīja par efektīvu, citi par ļoti kaitīgu. Bet kā ir īstenībā?

Pirmos eksperimentus pasaulē hipnopēdijā vai mācīšanos miegā, veica psihiatrs Abrans Moisejevičš  1936.gadā un pat aizstāvēja disertāciju "Uztvere miega laikā". Viņš uzskatīja, ka, ja smadzenes atpūšas, tās ir jāaizņem ar kaut ko derīgu. Diemžēl zinātne nezināja nenieka par miega fāzēm. Bet dažiem metode reāli palīdzēja. Īstenībā, ja aizmigušais klausījās vienu un to pašu tekstu visu nakti, tad katrs 9-10 vārds iesakņojās atmiņā. Hipnopēdija kļuva ļoti populāra. 70.gados notika eksperimentu lavīna Maskavas tehnikumos un institūtos. Lika skolniekus gulēt klasēs un caur austiņām translēja ārvalstu tekstus. Apmācības kurss ilga veselu gadu, bet rezultāti bija ļoti pieticīgi.
Bet kāpēc tā notika? Izrādās, ka cilvēks ir spējīgs ierakstīt informāciju no ārpasaules tikai ātrās miega fāzes laikā. Lēnās laikā mēs nenieka nedzirdam. Un šeit slēpjas viena no galvenām kļūdām, bet pats galvenais, zinātnieki nav izpētījuši konkrētu rezultātu- kā atspoguļojās uz studentiem ikdienas mācības caur austiņām uz to miegu. Toties tādu eksperimentu veica franču kolēģi un atklāja briesmīgu likumsakarību. 8 no 10 studentiem, kuri mācījās miega laikā, pēc dažiem gadiem negaidīti nomira.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka nepieciešams celt iedzīvotāju kultūru. Katram svarīgi ir saprast, ka miegs ir cilvēka dzīves svarīga daļa un ar viņu nekādā gadījumā nedrīkst apieties nepārdomāti.
Miega laikā vajag gulēt, bet ne mācīties.

Kategorija: Sapņu māksla | Pievienoja: Sanistra (22.01.14)
Skatījumu skaits: 375 | Atslēgvārdi: bezmiegs, miegs, sapņi
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]