Otrdiena, 11.12.18, 10:20Galvenie | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Sadaļas kategorijas

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 905

Vietnes draugi

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Saita sadaļas

Satja

                         

SATJA

Sat - nozīmē, tas kas nemainās, tas kas ir mūžīgs. Satja nozīmē pieturēšanos pie absolūtas patiesības. Ja augstākā realitāte, garīgā realitāte ir patiesība, jeb tas, kas nemainās, tad, lai iegūtu enerģiju un būtu harmonijā ar šo te augstāko patiesību, un galu galā izzinātu to, vajag kultivēt patiesību mūsu - cilvēciskā līmenī.
Šis termins ietver sevī - nemelot, runāt taisnību. Bet tas vēl nav viss. Runāt patiesību, jeb konstatēt faktus, sanskritā sauc par rita. Tā konstatācija, kas notika nozīmē rita. Bet satja ir kaut kas vairāk un plašāk, kā tikai konstatēt faktu. Satja nozīmē pilnībā līdzināties augstākajai būtnei, izmantojot mūsu runu un intelektu. Augstākā raksturojums ir - tīra mīlestība. Tas nozīmē, ka vajag izmantot runu un intelektu ar mīlestību. Labvēlības garā.
Patiesībā visi šie džama- jama principi var tikt dažādi pielietoti dažādos laika, vietas un personības kontekstos. Bet tiem ir viena nemainīga sastāvdaļa - šie principi patiesībā nav vienkārši kaut kādu noteikumu virkne, kam mēs sekojam nez kāpēc, un esam jau aizmirsuši vispār, kāpēc šie principi tiek doti. Nē, patiesībā, tā ir mīlestības izpausme, jeb absolūtas beznosacījuma mīlestības izpausme attiecībā uz visu kaut kādā konkrētā realitātē. Un materiālā pasaulē šī mīlestība izpaužas, sekojot šiem te principiem. Un Satja ir pieturēšanās pie šīs labvēlības, pie šīs mīlestības.
Rita ir fakta konstatācija, bet fakta konstatācija ne vienmēr var labvēlīgi ietekmēt citus cilvēkus. Un, kad nav konflikta starp labvēlību un fakta konstatāciju, tad mēs vienkārši konstatējam faktus. Bet, kad ir konflikts starp fakta konstatāciju un labvēlību - tad ir vajadzība domāt, kā izmantot vārdus, lai šie vārdi nekļūtu par degradācijas iemeslu, lai nekļūtu par iedvesmas zaudēšanas iemeslu, lai tie nekļūtu par ciešanu avotu citām būtnēm.
Piemēram, rita. Jūs saņemat vēstuli, kur tiek paziņots par tuva radinieka nāvi. Māte ēd...un, ja mēs sekosim rita principam, mēs pateiksim uzreiz, lūk, māt, notika tā un šitā...māte reaģējot sniedzas pēc korvolola, viņa pat paēst nevarēs, vai viņai dēļ tā sāksies kaut kāda nervu krīze, vai vispār var sirds apstāties, pareizi? Tas būs ļoti tālu no satja. Pareizi būs sagatavot viņu, piemēram ar vārdiem: ''Māt, nu tu jau zini, ka mūsu vectēvs pēdējā laikā daudz slimoja, bet dzīvoja labu, garu dzīvi''... - maz pamazām saprāts pārslēdzas un noskaņojas, un kad saprāts ir sagatavots var šo te faktu pasniegt.
Jeb cits piemērs, ja tu ieej mājā un uzreiz saki: ''Māt, mani augstskolā atskaitīja'', mātei, protams, tas būs pārdzīvojums un negaidīts šoks. Tā rīkoties ir ļoti, ļoti slikti, un tas pilnībā ir pretrunā ar jogas/meditācijas praksi, un tu jutīsi, ka tu kaut ko esi izdarījis nepareizi, slikti, lai arī tevis atskaitīšana pēc būtības nemaz var arī nebūt slikta. Pareizi būs mammu sagatavot: ''Zini, mammu, es pēdējo gadu mācoties augstskolā, kaut kā nejūtu, ka tas būtu kaut kas mans'' - tas būs pirmais kumoss, lai arī tas būs nepatīkams, tas nebūs kritisks. ''Un es arvien vairāk un vairāk aizdomājos, ka varbūt derētu pamainīt manu dzīves virzienu'' - otrā deva. ''Tu zini, es biju uz atvērto durvju dienu humanitārā institūtā,- man tā viss patika''. - trešā doza. ''Mammu, es ilgi domāju un pieņēmu lēmumu, un izņēmu dokumentus no augstskolas un iesniedzu tos izvēlētajā iestādē''. Viss, iespējamā konflikta situācija tika atrisināta tādā labvēlīgā veidā. Protams, cilvēki uztvert katrs var savādāk, savādāk katrs var pārdzīvot, bet tu savu darbu esi izdarījis. Tu labvēlīgi, ar mīlestību nodevi kaut kādus faktus.
Tieši tāpat, ja cilvēks dara kaut kādu kļūdu, var pateikt ļoti aizskaroši, vai var paslavēt no sākuma, un tad teikt: "Būtu vēl labāk, ja notiktu tā''.
Daudz par to runā psiholoģija, par to, kā runāt bez vardarbības, kas būs arī ahimsa (kaitējuma nenodarīšanas) prakses papildinājums.
Bez tam, ļoti daudz ko mēs nezinām..Piemēram, no vienas puses ārstam pacientam vajag pateikt par faktisko lietu stāvokli, no otras puses, viņam vajag atstāt kaut kādu iedvesmu pacientiem, nevajag nogalināt cilvēku garīgā līmenī, vajag turpināt uzturēt viņā iedvesmu. Un šajā gadījumā vajag orientēties: vieta, laiks, personība. Jo nav nekādas universālas receptes, ka vajag darīt tā un tā. Jo visās situācijās nāksies rīkoties nedaudz savādāk. Šīs te mīlestības garā. Bet idejai jābūt: atbalstīt cilvēku, iedvesmot cilvēku, palīdzēt cilvēkam. Lai nebūtu nekāda pieturēšanās pie plika dogmatisma un faktiem, jo tie zināmas reizes var būt kaitējumu nesoši.
Vai, piemēram, cits gadījums, kad kāds bēg prom no vajātājiem un paslēpjas jūsu mājā. Un, ja šie vajātāji ieskrien jūsu mājā ar ieročiem rokās, un prasa, kur ir šis cilvēks? Un, ja jūs sekosiet rita principam, jūs cilvēku nodosiet:'' Tur viņš slēpjas'', un tad jūs kļūsiet par līdzdalībnieku tiem notikumiem, kas notiks tālāk, un tas būs satja pārkāpums. Pareizi būs, ja jūs palīdzēsiet cilvēkam saglabāt viņa dzīvību, pat, ja jums nāksies teikt, ka viņš ir aizskrējis uz citu pusi. Tas nozīmē, ka jūs pieturējāties tieši pie mīlestības, labvēlības, nevis pie dogmatiska fakta konstatācijas.
Tikai neuzskatiet to kā pamācību, ka var melot. Nē, melot nevar. Tur, kur mēs taisāmies neteikt patiesību dēļ egoistiskām interesēm, tā viennozīmīgi būs satja pārkāpšana. Tāpēc sākums visam ir iekšējs godīgums - priekš kam es to daru, kāpēc es to daru, kas mani virza. Vai mani virza prestižs, bailes vai kas cits.. Ja šie motīvi ir egoistiski, ja jūs pateiksiet nepatiesību, tad jūs pārkāpsiet satja principu. Bet, ja nekāda tāda nav, un jūs patiesi virza patiešām labvēlība, patiešām mīlestība, patiešām gudrība, tad pateiktā nepatiesība zaudē šo te savu ''grēcību''. Tomēr, kā likums, 99 procentu gadījumos, konflikts starp satja un rita, jeb labvēlību un vienkāršu faktu konstatāciju - neeksistē. Parasti kā ir, tā tu arī saki, bet, ietērpjot savus vārdus labvēlīgā formā.
Piemēram, ja tevi saņem gūstā, un prasa, kur slēpjas artilērija, tanki, bet tu esi jogs un seko dogmatiskai ritai, tad ļoti daudzi cilvēki ies bojā - šajā gadījumā tev nav tiesību konstatēt faktu, un tev būs jāseko labvēlības sapratnei, tam kas ir pareizi.

Ko dod satja? Satja iztaisno tavu intelektu. Kad intelekts ir iztaisnots, kad tu esi pieradis runāt godīgi, domāt godīgi, darīt godīgi, tad tu jūti īpašu pārliecību, tu jūti kā tava gara enerģija iziet caur tavām domām, caur taviem vārdiem. Tavas darbības ir apveltītas ar īpašu spēku.
Esiet ievērojuši, ka tie cilvēki, kuri daudz nerunā, bet runā patiešām godīgi, to ko viņi jūt, un kas nāk no dziļas iekšienes, viņiem ir spēks, viņiem ir iedarbība. Bet tie cilvēki, kuri izlocās, kuri ir negodīgi pret citiem, ar sevi, cilvēki uztver viņus kā miglainus, aizdomīgus personāžus.
Patiesums nozīmē, ka no pašiem visdziļākajiem dvēseles dziļumiem, enerģija izies uz pasauli. Un tā ir tāda enerģija! Tie, kuri ir nostabilizējušies satja principā var pat kontinentus stumdīt. Tie ir, piemēram, mūsu svētie, pareģi, skolotāji. Tie, kuri varbūt dzīvoja vairākus tūkstošus gadus atpakaļ, bet viņu mācības vēl joprojām iedvesmo, mēs tām sekojam.., jo tur ir bezgalīgs spēks. Un bez satja vienkārši nav iespējams piekļūt pie šiem resursiem. Ja saprāts ir šķībs, ja saprāts ir viltīgs - viltīgs sliktā nozīmē. Es nesaku, ka vajag būt vienkāršam un dumam, vajag būt vienkāršam un gudram, un godīgam. Un tad tu iekšēji iegūsti pārliecību, un spēj iedvesmot visus citus.

Tātad uzdevums:
- kultivēt godīgumu savās domās. Vismaz iemācīties atzīties pašam sev, nemēģinot attaisnoties, nemēģinot melnu nosaukt par baltu, un baltu par melnu, bet atzīt lietas, tādas kādas tās ir. Tas ir sākums. Tas ir pirmais solis.
- pirms kaut ko teikt, vai rakstīt, vispirms vajag padomāt divas reizes, vai septiņas :) septiņas reizes nomēri, vienu nogriez - ne velti ir tāds teiciens. Un vajag sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai tas ko es tagad pateikšu, vai tas, ko es tagad uzrakstīšu, vai tas veicinās citu dzīvu būtņu un manis labklājību. Labklājība nozīmē progress. Progress psihiskā līmenī, progress garīgā līmenī. Labklājība nenozīmē komfortu, vai tikai fizisku komfortu, nē. Labklājība nozīmē attīstību, labklājība nozīmē uzlabošanos, labklājība nozīmē harmoniju. Tātad, tas, ko es teikšu vai rakstīšu - līdzdarbosies tam, vai nē. Tas ir ļoti svarīgs kritērijs. Ja nē, un tas ved uz cita cilvēka prāta deģenerāciju, tas nozīmē, ka tu pārkāpsi satja principu. Un, pirms runāt, kultivējiet tādu runas veidu, lai tā būtu iedvesmojoša, atdzīvinoša, izvairieties no nekonstruktīvas kritikas - tādas kritikas, kas nekur neved, bet tikai rada sāpīgas sajūtas. Konstruktīva kritika - tas ir labi, bet tai jābūt pareizā formā. Un kopumā tiecieties pēc tā, lai jūsu runāšana vienmēr paceltu spārnos, iedvesmotu citus cilvēkus un jūs. Tas pats ar domāšanu. Tas nozīmē, ka vajag kultivēt pozitīvu domāšanu, tas ir, jāizvairās no pesimisma kompleksa, nepilnvērtības kompleksa, pārākuma kompleksa. Līdzens stāvoklis - es neesmu ne augstāks par kādu, ne zemāks par kādu, pret visiem vajag izturēties vienādi, ar vienādu mīlestību. Tātad vienmēr uzturiet šo te pozitīvo garu - tas nozīmēs, ka jūs sekojiet šim te satja principam, bet šim principam ir vienkārši milzīgs, nereāls spēks..

Acarya Brahmacarii

 
Kategorija: Noderīgi | Pievienoja: Sanistra (19.11.18)
Skatījumu skaits: 19 | Atslēgvārdi: godīgums, vārdu spēks, meli, patiesība, kritika, sarunas, satya, satja
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2018 | Uzturēšanu nodrošina uCoz