Otrdiena, 11.12.18, 09:20Galvenie | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Sadaļas kategorijas

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 905

Vietnes draugi

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Saita sadaļas

Ahimsa


                                                

Himsa nozīmē kaitējums, ahimsa nozīmē - izvairīties no kaitējuma - novērsties no ļaunuma. Novērsties no ļaunuma nozīmē - nenodarīt kaitējumu ar vārdu, domu un darbību. Padomājiet dziļāk par šo formulējumu. Nenodarīt kaitējumu ar vārdu, nenodarīt kaitējumu ar domu, nenodarīt kaitējumu ar darbību. 
Rodas dabisks jautājums - kas ir kaitējums. Kaitējums nozīmē, kad fiziska eksistence tiek pārtraukta, psihiska attīstība apstājas, garīga attīstība apstājās. Tas nozīmē, ka mums ir jāizvairās no darbībām, kas izsauc vienu no šiem efektiem. Piemēram, ja tu ej uz mežu, priekšā izskrien alnis, un tu uz viņu izšauj, acīmredzami, ka tu esi pārtraucis viņa dzīvi, un esi nodarījis kaitējumu. Esi nodarījis kaut kādu ļaunumu šai pasaulei. Vai, piemēram, cilvēks cenšas sēdēt un meditēt, koncentrēt savu prātu un sasniegt psihisku attīstību, cenšas garīgi paaugstināties, bet tu viņu sāc raustīt, kaut kur saukt, ''ejam uz kino'', vai sāc ap viņu dejot, dziedāt šajā telpā - arī tā ir kaitējuma nodarīšana. Tie tādi parasti piemēri. 
Ahimsa ir ļoti svarīga. Patiesībā, ja būs ahimsa, tad būs paradīze zemes virsū. Visur pasaulē ir ahimsa trūkums. Pat reliģijā ir ahimsa trūkums - cilvēkus vada kaut kāda ideoloģija, kaut kādi labi, gaiši principi, bet viņi aizmirst par pašu svarīgāko principu - par to, ka vajag būt labsirdīgam un nenodarīt citiem ciešanas. Tai skaitā arī domās, jo viss sākas domās. Kad tu sāc dalīt cilvēkus uz labiem un sliktiem, un pieļauj nelabvēlīgu citu attieksmi pret citiem - ar to sākas mūsu pasaulē visas problēmas.

Kur var rasties traucējums? Kur praktiskā dzīve var nonākt konfliktā ar šo principu? Vienu laiku Indijā bija interpretācijas, ka ahimsa tika tulkota kā totāla nevardarbība. Atteikšanās no spēka izmantošanas, pilnīga atteikšanās no kaitējuma nodarīšanas citām būtnēm. Beigu baigās noskaidrojas, ka tāda interpretācija ir ļoti nepraktiska, jo tad dzīvot nav iespējams. Ja jūs aizdomāsieties, tad mēs ik uz soļa kādam nodaram kaitējumu - nepazināti. Bet tas neskaitās kā kaut kāds morālu pamatprincipu pārkāpums, jo mēs to nedarām, lai nodarītu kaitējumu. Piemēram, jūs elpojiet un nogaliniet lielu daudzumu mikrobus, mūsu pašu imūnsistēma strādā un iznīcina mikrobus, dzerot ūdeni nogaliniet kaut kādas būtnes, kuras tajā dzīvo, vai to filtrējot arī nogaliniet, ejot pa zemi arī kaut kādi kukaiņi mirst utt. Pasaule ir tā izveidota, ka, lai izdzīvotu kāds mirst, lai cits varētu izdzīvot. Un te rodas jautājums par šīm te barošanās ķēdēm. Lai kāds varētu dzīvot, kādam ir jāmirst. Tas ir ļoti sāpīgs dzīves fakts. Ar ko baroties, ja es sekoju ahimsai bez pilnīgas nevardarbības? Tad es pat neko apēst nevarēšu, elpot nevarēšu. Te ir ļoti vienkāršs likums - vajag izvēlēties tās lietas ēdienā, kurās apziņa ir vismazāk attīstīta. Teiksim, ja ir govs un vista, izvēlies vistu, jo vistas apziņa ir mazāk attīstīta. Ja ir vista un zivs - izvēlies zivi, zivī apziņa ir mazak attīstīta, ja ir dārzeņi un ir graudaugi, izvēlies graudaugus, jo tajos ir vismazāk attīstīta apziņa. Ir dzirdēts arguments uz veģitāriešiem - nu bet gurķi jūs jau arī nogaliniet. Jā, pareizi. Tomēr ir atšķirība, vai nu tu apēd gurķi, vai tu apēd ļoti saprātīgu, attīstītu būtni. Šeit nevajag būt nekādam dogmatismam, jo racionalitāte mums diktē, ka, lai saglabātu vairāk attīstītu dzīvju būtņu esamību, ir jānogalina mazāk attīstītas būtnes. Piemēram, ja cilvēkam draud bojāeja, ja draud veselības problēmas vai vēl kaut kas, tas nebūs grēks ēst gaļu. Bet instrukcija šeit ir tāda, pirms nokaut dzīvnieku vajag tūkstots reizes padomāt par to, vai tu spēsi saglabāt savu veselību un dzīvību to nedarot. Ja tas ir iespējams, priekš kam tu to darīsi? Tikai priekš tā lai iegūtu garšas apmierinājumu vai vēl kaut ko? Tas ir bezjēdzīgi, neētiski. Tas novedīs pie tā, ka, ja tev nebūs tāda nepieciešamība, un tu vienalga atņem dzīvību citām būtnēm, tad jau veidojas negatīva karma. Jo tādas nepieciešamības nebija. Dzīvnieku pasaulē visas dzīves būtnes nogalina tikai dēļ nepieciešamības. Un, kad mēs to darām dēļ savas neelastības iemesla - esam pieraduši, vai esam izdomājuši, ka tas ir pareizi, tad, protams, karma tiek radīta. Noteikti - ko tu sēsi, to tu pļausi. Tās ciešanas, ko tu nes šai pasaulei, tās noteikti pie tevis atgriežas. Tāpēc ļoti saprātīgi un ļoti gudri būs sākt sekot šādai ahimas interpretācijai - izvēlēties to ēdiena veidu, kur apziņa ir mazāk attīstīta.

Kā zināms, dzīve ir cīņa. Mums mēdz būt dzīvē sadursmes. Piemēram, ir ielauzies zaglis, ko darīt? Padoties un pakļauties, vai kaut kā pretī-stāties? Pat zvans policijai ir sava veida pretošanās, tu zaglim zināmā veidā kaitēsi. Rakstos ir tāda interpertācija, ka cilvēki saucas vārdā ''atatai''. Atatai ir tie, kuri ir ieguvuši naidīgu dabu. Viņi ir naidīgi un apdraud tavu labklājību. Šādā gadījumā pret viņiem var tikt izmantots spēks, un tas nebūs nekāds harmonijas pārkāpums. Senā interpretācijā atatai ir tie, kuri vēlas atņemt tev zemi, un tādējādi tu vari zaudēt iztikas avotu. Atatai ir tas, kurš grib nodedzināt tavu māju, kurš grib piesmiet tavu sievu, tas, kurš stājas tev pretī ar ieroci, tas, kurš grib tevi noindēt, un tas, kurš grib tevi aplaupīt. Ja cilvēks ir nolēmis izdarīt kādu no šīm darbībām, no šī brīža viņš tiek uzskatīts par naidīgu būtni, un pret šo cilvēku adekvāts spēks var tikt izmantots. Adekvāts nozīmē, piemēram, ods darbojas kā naidīga būtne - viņš dzer tavas asinis, un ja tu viņu automātiski nosit, tad tas nav nekāds harmonijas pārkāpums, jo tu aizstāvies. Jo tu neej pie oda, lai viņu nogalinātu, neej mežā ar ugunsmetēju, lai izdedzinātu odus, tu aizstāvies, jo viņš tev uzbrūk. Bet, ja ir kāds veids kā pasargāt sevi no šī uzbrukuma un tādēji neatņemt dzīvību citai būtnei, tad tas ir labāk. 
Piemēram, peles mājās. Ja tās tur ir parādījušās - viņas var pārnēsāt infekciju un radīt ļoti nehigēniskus apstākļus, tāpēc no pelēm vajag atbrīvoties. Viņas ir ielauzušās tavā vidē, cenšas uz tevis kaut kā parazitēt - tāpēc var iegādāties peļu slazdus, vai kaķi - arī tas nebūs ahimsa pārkāpums. Bet, ja, piemēram, kāds ir izgudrojis kādu ierīci, kas, piemēram, ar ultraskaņas palīdzību vai kaut ko citu viņas var padzīt, tās nenogalinot un neiznīcinot, tad ir vēl labāk izmantot šādas metodes, kur tu paliec drošībā un neatņem dzīvību citām būtnēm. Tas nozīmē adekvāts spēka pielietojums - kad mēs daudz maz dzīvojam normāli fiziskā līmenī, nenodarot kaitējumu cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem. Piemēram, ja tu staigā, priekš kam noraut kādu lieku lapu, lai to saberztu, spēlētos ar to - arī koks ciešs. 
Kā guru teica, ka es kaut kur eju, es pat lieku reizi akmeni nepasperšu, nepakustināšu, jo es cienu visu radīto. 
Šīs prakses rezultātā, kad tev ir cieņa pret visu radīto, radītajam ir cieņa attiecībā uz tevi, visa šī pasaule arī attiecībā uz tevi neattiecas agresīvi.

Pasaule jūt mūsu mīlestību, vai mūsu agresiju. Ir divas lietas: kad praktizē ahimsu, tu atbrīvojies no divām šīm lietām - vai nu cilvēku nomoka agresija, vai bailes. Patiesībā agresija un bailes ir viens un tas pats. Tie ir savstarpēji saistīti - bez bailēm nav nekādas agresijas. Līdzīgi uztver dzīvnieki, ja tevī ir agresija, dzīvnieks uztvers tevi kā ienaidnieku, un, ja viņš varēs, ja viņam pietiks spēks - viņš tev metīsies virsū un mēģinās iznīcināt. Ja tevī ir bailes, dzīvnieks uztvers tevi kā upuri. Bet, ja tevī nav ne bailes, ne agresijas, viņš labprāt nogulsies tev pat blakus un izturēsies draudzīgi. 
Tāpēc ir stāsti, ka jogi var sēdēt uz tīģera, vai viņiem blakus guļ tīģeri vai lauvas..Tas notiek dēļ šī iemesla, ka tevī nav agresijas, nav bailes.

Es atceros, ka man bērnībā bija gan agresija, gan bailes, un es patstāvīgi nonācu konfliktu situācijās, situācijās kur radās ļoti spēcīga ''berze''. Un, kad es sāku nodarboties ar jogu, pakāpeniski šīs situācijas sāka nomierināties. Tāpēc, ka tam ir ļoti spēcīgs efekts. Tā, nepaužot agresiju attiecībā uz pasauli, pasaule nepauž agresiju attiecībā uz tevi. 
Ir pat bijušas tādas situācijas, kad izteikti agresīvs cilvēks pie manis pienāk, bet, ja tu nepakļaujies provokācijai, tas ir, tu nenobijies, tu nepaudi atbildes necieņu, augstprātību - kas arī ir agresijas iezīmes, - viss ir normāli un nodibinās labas savstarpējās attiecības. Jo šim te agresijas vilnim nav aiz kā aizķerties, un tas apstājas.

Ahimsa praktizējas fiziskā līmenī - mūsu darbību līmenī, praktizējas vārdu līmenī - vārdi arī ir darbība. Ja jūs pavērosiet, jūs pamanīsiet, ka mums ir tendence sāpināt otru cilvēku ar vārdiem, īpaši, ja tu uz kādu esi apvainojies. Runājot par apvainošananos, tad pati apvainošanās esamība jau ir ahimsa pārkāpums psihiskā līmenī. Ja tu domās pert kādu izjūti naidīgu attieksmi, tad tā jau ir šīs te harmonijas pārtraukšana. 
Sākumā vajadzēs strādāt domu līmenī, tad vārdu līmenī, un tad darbību līmenī. 
Pieejai no sākuma ir jābūt saistītai ar cilvēkiem. Nedaudz stabilizēties attiecībā uz cilvēkiem - labu attieksmi pret cilvēkiem, tad pret dzīvniekiem utt. Savādāk gadās tā, ka, piemēram, ieejot kaut kādā veģitāriešu forumā, lasi tādus komentārus: ''Ak, šie gaļēdāji. Es viņus visus ar ugunsmetēju labprāt izdedzinātu, tie maitas nav pelnījuši eksistēt'' utt. Briesmīgi komentāri. Tā ir atklāta agresija, pilnīgs ahimsa pārkāpums. Un tas, ka šādi cilvēki ir veģitārieši, nepadara viņus ne ar ko labākus. Tādējādi kāds gaļēdājs laukos, kurš ir labs attiecībā uz cilvēkiem atrodas daudz izdevīgākā pozīcijā, nekā tāds cilvēks, kurš ir veģitārietis, ''viss tāds pareizs'', bet tai pat laikā pauž atklātu naidu pret cilvēkiem.
Ahimsa ir ļoti svarīga. Patiesībā, ja būs ahimsa, tad būs paradīze zemes virsū. Visur pasaulē ir ahimsa trūkums. Pat reliģijā ir ahimsa trūkums - cilvēkus vada kaut kāda idealoģija, kaut kādi labi, gaiši principi, bet viņi aizmirst par pašu svarīgāko principu - par to, ka vajag būt labsirdīgam un nenodarīt citiem ciešanas. Tai skaitā arī domās, jo viss sākas domās. Kad tu sāc dalīt cilvēkus uz labiem un sliktiem, un pieļauj nelabvēlīgu citu attieksmi pret citiem - ar to sākas mūsu pasaulē visas problēmas.

Uzdevums noslēdzas tajā, ka ir jāsāk strādāt ar savām domām. Ja ir kaut kādas agresīvas domas, vai nelabvēlīga attieksme, varbūt dēļ skaudības, vai dēļ kāda apvainojama, alkatības, lepnuma - mēs šīs domas izsekojam un tās labojam. 
Izlabot nozīmē sev iemācīt, pārprogrammēt. Negatīvas domas mainot uz labām domām.

Acarya Brahmacarii

Kategorija: Noderīgi | Pievienoja: Sanistra (13.11.18)
Skatījumu skaits: 25 | Atslēgvārdi: kaitējums, dzīvesveids, ahimsa
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2018 | Uzturēšanu nodrošina uCoz