Pirmdiena, 26.08.19, 05:57Galvenie | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Sadaļas kategorijas

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 962

Vietnes draugi

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Saita sadaļas

Meditācijas progress un rezultāts

                                 


Par meditācijas progresu un to, kādas prāta īpašības izstrādā prāts meditācijas rezultātā, kā attīstās smadzenes, un ko vajag darīt, lai pa īstam progresētu meditācijas praksē.

Meditācija darbojas vienmēr, 100%, tas ir process, kas ir absolūti iedarbīgs. Bet daudz cilvēki saka, no simts procentiem 95% teiks, ka meditācija nedarbojas: ''Tā uz mani neiedarbojas''. Un tam iemesls ir tikai viens. Un šis iemesls ir koncentrācijas trūkums. Dēļ tā, ka netiek sasniegta koncentrācija, ir sajūta, ka nekas īpašs nenotiek. Patiesībā notiek daudz kas īpašs, daudz kas ļoti svarīgs, ļoti, ļoti progresīvs. Es gribētu paskaidrot, kas notiek.

Mums ir divi domāšanas veidi. Viena ir ''peldošā'' domāšana, kam nav nekāda mērķa, tā nesniedz nekādu produktu. Mēs domājam un domājam, viena doma ķeras aiz otras, mēs vienkārši tērējam garīgo enerģiju un neko neiegūstam. Tās ir neauglīgas fantāzijas, satraukumi, varbūt bailes vai vēl kaut kas. Domas, kas patstāvīgi seko cita citai, tas haoss, kas notiek parasti mūsu domās, ir pēc savas būtības nelabvēlīgs. Kāds iemesls ir tam, ka tāda domāšana ir nelabvēlīga? Tāpēc ka domāšana ir kustība saprātā, jebkura doma ir kustība, jebkura kustība prasa enerģiju, tā apēd enerģiju. Notika doma - tas nozīmē, ka es par šo domu jau samaksāju kaut kādu daudzumu garīgās enerģijas. Un tā pakāpeniski es iztērēju visu savu psihisko un garīgo enerģiju. Vakarā es jau jūtos izvārdzis, izsmelts un vairs neesmu spējīgs uz kaut ko konstruktīvu. Ir iztērēta enerģija uz nekonstruktīvām lietām, bezjēdzīgām lietām, un tad, kad vajag patiešām kaut ko izdarīt - priekš tā vairs nepietiek spēka, pietiek tikai spēks, lai iekristu krēslā un paskatītos kādu filmu vai pārraidi. Pazīstama situācija? Es domāju, ka pazīstama situācija, ļoti daudziem tā ir pazīstama situācija. Mēdz būt, ka nekādu fizisku darbu nedarot, brīvdienā, arī nekādu mentālu darbu nedarot, neko konstruktīvu, nogurstam vēl vairāk, nekā tad, ja būtu kaut ko tādu darījuši. Arī tā ir ļoti pazīstama situācija. Un tas ir dēļ tā iemesla, ka saprāts ir šāds te nemierīgs. Par nemierīgu prātu jogi saka, ka tas ir kā ''traks pērtiķis, kurš ir sadzēries alkoholu, un viņu ir sakoduši skorpioni''. Tāds saprāts ļoti ātri kustās un tērē ļoti daudz enerģijas. Bez tam, tāda domāšana, kas nav uz neko novirzīta var kļūt par negatīvu domāšanu. Ja saprātā ir šāda tendence, cilvēkam ir tieksme uz dažādām bailēm, satraukumiem utt., un tad viņu šī tendence pakāpeniski iesūc, un viņa domāšana pāriet negatīvā mākonī, un tas vēl vairāk iztukšo, pazemina. Tāpēc tas arī ir bīstami. Kā saka vieglprātīgs prāts ir velna laboratorija.

Bet tagad runāsim par to, kāda ir meditatīva domāšana. Meditācijā prāta klejošana notiks tieši tāpat, kā aprakstīts tika augstāk. Negaidiet, ka prāts vienkārši tā ņems un apstāsies. Tas nenotiks - prātam nav tāda ieraduma, viņam nav šī te treniņa, lai ņemtu un apstātos, tāpēc prāts klejos tieši tāpat. Bet kardināla, principiāla atšķirība ir tā, ka meditatīvai domāšanai ir centrs. Centrs ir meditācijas objekts. Dotajā gadījumā, saskaņā ar mūsu pamat meditāciju tā ir mantra Baba Nam Kevalam. Tātad jūs izgājāt visus meditācijas sākotnējos etapus: nomierinājāt prātu, ķermeni, izlīdzinājāt elpošanu, esiet nonācis līdz mantras atkārtošanai. Pieņemsim, jūs vairākas reizes atkārtojiet mantru, un ievērojiet, ka it kā mantru atkārtojiet, bet paralēli domājiet par kaut ko citu. Parādās blakus domas: ''Vajag nopirkt maizi, aiziet uz supermārketu, draudzenei dzimšanas diena, vajag izcept torti, ai cik, garšīga būs torte, vajadzēs to pārziest ar putukrējumu...un jā, ķirsīti vēl viducī jāuzliek :) ''... un kaut kādā mirklī jūs atcerieties: ''Ak, jā, es taču meditēju''. Tātad atgriežas apzinātība, un jūs atgrieziet savu prātu uz meditācijas objektu. Tātad ikreiz, kad tas notiek, ir jāizmanto gribasspēks, lai atgrieztu savu uzmanību uz meditācijas objektu. Attiecīgi, kur tiek izmantots gribasspēks, griba palielināsies. Piemēram, ja jūs katru dienu pievilksieties pie stangas - muskuļi augs, tieši tāpat, kad jūs pielietojiet savu gribu, lai novirzītu savu saprātu uz to objektu, ko jūs uzskatāt šobrīd par svarīgu, nevis jūsu prāts grib par to domāt, jūsu griba palielinās. Attiecīgi, ja jūs trenējiet savu gribas spēju uz meditāciju, šī gribas spēja arī izvēršas uz ikdienas dzīvi, un tas izpaužas tā, ka jogs kļūst arvien vairāk un vairāk mērķtiecīgāks. Respektīvi, mērķis ir uzstādīts, viņam ir nodoms, un parasti jogi sasniedz savus mērķus. Ir nodoms, un viņš iet. Ja rodas šķēršļi vai novērsošas lietas, kārdinājumi vai vēl kaut kas, bet viņš beigu beigās redz savu mērķi, atceras par to un iet uz to. Šī īpašība izstrādājas pateicoties tam, ka jūs savu uzmanību atgrieziet patstāvīgi pie meditācijas mērķa.

Tagad tiksim skaidrībā ar koncentrāciju. Kas tas ir. 
Lai būtu koncentrācija, lai varētu atkārtot mantru ir vajadzīgas dažas lietas:
- Apzinātība. Apzinātība nozīmē dot sev atskaiti par to, ko es domāju tieši tagad, šajā brīdī, šajā sekundē. Kamēr es apzinos, ko es domāju, es varu vadīt savu domāšanu. Kā tikko tiek zaudēta šī te atmošanās, šī te apzinātība, prāts sāk domāt pēc inerces, to kaut kur nes un vairs nav apzinātības. Tas nozīmē domāt par kaut ko, bet to nepārvaldīt. Tāpēc viena svarīga lieta ir apzinātība. Apzinātība trenējas meditācijas laikā. Apzinātība ir vērīgums. Un šī te apzinātība arī projicējas uz ikdienas dzīvi. To, ko tu agrāk neievēroji tu sāc ievērot, sāc uzsūkt. Tava pasaule kļūst arvien vairāk lielāka un ietilpīgāka.
- Griba. Bez gribas necik nevarēs noturēt savu uzmanību koncentrācijas punktā. Tāpēc ir vajadzīga griba, un meditācijā tā attīstās. 
- Vēl viens faktors, kā apzinātība pie tevis atgriežas, tas ir nodoma fakts. Tas nozīmē, ka tad, kad tu sēdies meditēt, tev ir nodoms: ''Es atkārtošu mantru, es ieklausīšos tās skaņā, es dziļi, jo dziļi iedziļināšos mantras idejā''. To sauc par nodomu. Nodoms rada apzinātību. Kad meditējot apzinātība aiziet, kas atgriež mani pie šīs apzinātības? ''O, es meditēju'' - tā arī ir atgriešanās pie apzinātības. Un, jo spēcīgāks ir nodoms, jo īsāka būs atgriešanās distance pie meditācijas mērķa. No sākuma prāts domā lielākas domas, tālākas, bet ar laiku šīs te domas paliek arvien īsākas un atgriešanās laiks, distance pie meditācijas objekta paliks arvien īsāka un īsāka. Tā teikt prāts ātrāk atmostas. Un arī nodoms tiek trenēts meditācijas praksē. Beigās mantras atkārtošanas laikā notiek tikai prāta mikro kustības. Nevar teikt, ka saprāts pilnībā apstājas, bet tikko tas nedaudz novēršas, tu jau viņu esi noregulējis atpakaļ pie meditācijas objekta. Tas nozīmē, ka prāts nepaspēj padomāt vienu, otru, trešo, ceturto domu, viņš var padomāt pusi domas, ceturtdaļu domas vai vienu astoto daļu domas - pēc būtības viņš nenovēršas. 
Tas savukārt nozīmē, ka milzīgs daudzums garīgās enerģijas netērējas, bet saglabājas. Un kopā ar to kā garīgā enerģija saglabājas, cilvēkā parādās magnētisms, jeb harizma. Viņš šo enerģiju ir saglabājis un tagad izstaro. Tā ir ļoti labvēlīga, pozitīva enerģija, tā pozitīvi ietekmē apkārtējo pasauli.

Daudzi domā, ka meditācija ir zināms transa stāvoklis, kaut kāds lidojums. Tas ir ļoti jauki, un tas viss ļoti piesaista, un jā, tas pat tā zināmā mērā ir, bet tas nav pats galvenais meditācijā. Tas notiek, kad tiek sasniegta simts procentīga koncentrācija, tad jā, to var just, cik tas ir lieliski. Tomēr pats galvenais ir kultivēt savu nodomu un pamosties - trenēt sava prāta muskuļus. Jo nevar taču teikt, ka:
-''Ai, es aizgāju uz treniņu un man nesanāca treniņš''. 
-''Kā tas ir nesanāca?'' 
-''Nu es nevarēju pacelt 200 kilogramus''. 
-''Bet tu taču kaut kādas hanteles cilāji?'' 
- ''Nu jā, cilāju''. 
- ''Tev muskuļi taču ir noguruši, jūt, ka ir kaut kas darīts''? 
- ''Nu jā, jūtās''. 
- ''Tātad muskuļi tika trenēti''?
- ''Nu jā, tika''. 
- ''Tātad tev treniņš sanāca :)''.

Tieši tas pats meditācijā. Ja tu sēdēji, ja tu strādāji ar savu prātu, kultivēji nodomu, kultivēji koncentrāciju, un pat ja nevar teikt, ka tu sasniedzi koncentrētu stāvokli, mēs simts procenti varam teikt, ka tu strādāji, tu centies, un tu viennozīmīgi sasniedzi lielu progresu. Ir simts procentu garantija, ne astoņdesmit, ne deviņdesmit, ne piecdesmit, bet simts procenti - ka tad, kad tu strādā ar savu prātu, tu darbojies, kultivē nodomu, apzinātību un gribu, tev būs attīstība meditācijā, un viss notiks arvien labāk un labāk, kā arī ikdienas dzīvē arī notiks attīstība. Tu iegūsi lielāku prāta skaidrību, lielāka kārtību, mazāk tā haotisma prātā, labāks paliks intelekts, atmiņa, intuīcija. 
Intuīcija ir tā lieta, kas atrodas mūsu prāta dziļākajos slāņos, un šī te apzinātības spēja arī atrodas mūsu prāta dziļākajos slāņos. Un šie te mēģinājumi ieslēgt šo te apzinātību iedarbina mūsu prāta dziļākos slāņus. Kad prāta dziļākie slāņi ieslēdzas, ieslēdzas arī intuīcija.

Vajag saprast, ka meditācija nav nekāda kapsula, ko var norīt un var aizlidot. To dara citas kapsulas...Tas, kad var apsēsieties un aizlidot tevi nepadara labāku, bet kad tu darbojies ar sevi, strādā ar sevi, pat, ja tu neaizlidoji, tu viennozīmīgi kļuvi labāks, tu kļuvi stiprāks, tu kļuvi tīrāks, tu kļuvi mierīgāks. Tāpēc izskatiet meditāciju kā procesu, kā vingrinājumu, kas padara labāku un spēcīgāku, nevis kā to stāvokli. Tas stāvoklis atnāks, neuztraucaties. Tagad ir svarīgi koncentrēties uz procesu.

Tāpēc uzdevums ir samazināt intervālus starp meditācijas mērķi un plūstošajām domām. 
Praktizējiet regulāri meditāciju. Atkārtojiet mantru, ieklausieties tās skanējumā un arvien dziļāk apzinieties šo ideju, kļūstiet par šo ideju, pārvērtieties mīlestībā uz ko jūs meditējiet. Pārvērtieties priekā uz ko jūs meditējiet. Ja prāts bēg prom, un jūs noķeriet to mirkli, kad viņš ir aizskrējis kaut kur, nevajag sevi apvainot, nesakiet sev, ka es nemāku meditēt, man nesanāk meditēt. Vienkārši noķeriet un atgrieziet uz mērķi. 
Tāpat šādu pieeju vajag praktizēt ikdienas dzīvē, tas ir, koncentrēties uz šo mirkli - te un tagad, un uz visiem simts procentiem uzsūkt dzīvi. Ja prāts kaut kur aizskrien, nevajag ļaut viņam atrasties tādā haotiskā kustībā, bet vajag atgriezt to uz šo te pozitīvo tagadnes mirkļa uztveri.

 

Kategorija: Garīgās spējas | Pievienoja: Sanistra (08.11.18)
Skatījumu skaits: 122 | Atslēgvārdi: domāšana, koncentrācija, apzinātība, meditācija, progress, griba
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2019 | Uzturēšanu nodrošina uCoz