Galvenie » Raksti » Citi noslēpumi » Neizzinātais

Pagātnes Noslēpumi


   Nesen neirologs Huans Gomos Alonso no Vigo pilsētas (Spānija) hospitāļa pavēstīja , ka viņaprāt vampīru baismie notikumi var būt saistīti ar cilvēkiem, kuri slimojuši ar trakumsērgu. Viņš konstatēja , ka leģendas par vampīriem radās uzreiz pēc tam, kad Centrālajā Eiropā XVIII g.s. Sākumā bija trakumsērgas uzliesmojums, agresivitāte, dīvainas reakcijas.Droši vien ar trakumsērgu slimie cilvēki izrādījās neparasti, jo ar kodienu spēja savas vērtības nodot citiem.Doktors pieļauj iespēju, ka trakumsērgas uzliesmojums veicināja leģendas par vilkačiem, jo briesmīgā slimība cilvēkam sākas pēc trako zvēru kodieniem.
     Patiesībai ļoti tuva ir cita pagātnes noslēpuma atklāšana – dinozauru bojāeja , jo zinātniekiem izdevās atrast kosmiskā slepkavas šķembu.
     Pirms 65 miljoniem gadu Jakutanas rajonā nokritis ļoti liels kosmiskais ķermenis.Krišanas rezultātā radās gigantiski – ap 100 m augsti viļņi, kas savā ceļā visu noslaucīja.Kontinentos sāka liesmot ugunsgrēki, bet putekļu un sodrēju mākoņi mēnešiem ilgi aizsedza sauli, tas sekmēja auksta klimata iestāšanos.Šī pagātnes Armagedona sekas bija briesmīgas – izzuda ap 90% visu mugurkaulnieku.Līdz nesenai pagātnei , par šo kosmisko slepkavu nekas nebija zināms – komēta vai asteroīds kļuva par zinātnieku diskusiju objektu. Bioķīmiķim Frenkam Kitem izdevās atklāt šī briesmīgā nāves sūtņa pirmo fragmentu. Tas notika pētniecības laikā Klusajā okeānā, ziemeļos no Havaju salām.Kādā iežu paraugā zinātnieki pamanīja ko neparastu.''Šo mazo šķembu es ieraudzīju iezī un izņēmu'', stāsta bioķīmiķis.'' Izrādījās , ka šī izvilktā šķemba  - 65 miljonus gadu veca – bija tikai 2,5 mm garš asteroīda fragments. Tā saturēja irīdiju, hromu un dzelzi, kas liecina par piederību asteroīdam , nevis komētai.'' Droši  vien mēs atklājām objekta fragmentus, kas atbildīgi par visbriesmīgāko periodu Zemes vēsturē''.
     No Dienvidāfrikas saņemta cita sensacionāla ziņa.Tur atklātas cilvēka pēdas, kurām ir 200 tūkstoši gadu!
     Pirms 200 tūkstošiem gadu, pēc spēcīgām lietus gāzēm, kāds mūsu senais priekštecis gājis pa smilšu kāpām.Smiltis aizbēra viņa pēdas un ar laiku tās sacietēja , pārveidodamās smilšakmenī.
     Aizritēja simtgades, pateicoties erozijai, pēdas atkal izrādījās virspusē, kur celtnieki tās nejauši atklāja.Sākumā zinātnieki aplēsa, ka pēdām ir aptuveni 30 tūkstoši gadu, bet ģeologs Deivs Robertss Keiptūnā, pētniecībai izmantoja jaunākās mūsdienu metodes – termolumescenci, kas ļauj noteikt , kad smilšakmens dienas gaismai bijis pakļauts pēdējo reizi.

Kategorija: Neizzinātais | Pievienoja: Sanistra (25.01.14)
Skatījumu skaits: 326 | Atslēgvārdi: pagātnes noslēpumi
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]