Sestdiena, 17.11.18, 20:33Galvenie | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Sadaļas kategorijas

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 898

Vietnes draugi

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Saita sadaļas

Milži

Praktiski visas pasaules tautu reliģijās, mitoloģijās un mītos var atrast informāciju par gigantiem, kuri dzīvoja uz Zemes.
Šeit neliels apkopojums par populārākajiem šāda veida nostāstiem:

Nefilimi "Nephilim”: Šie bija kristīgā dieva dēli, par kuriem pirmajā Mozus grāmatā rakstīja ka, viņi ir pārojušies ar cilvēku sievietēm, radot gigantu paaudzi. Enoha grāmatā viņi tika nosaukti par "Sargātājiem”.

Kainīti: Šī bija gigantu rase, kura radās no Kaina un dzīvoja pazemes pasaulē, sauktā par "Arka”. Pirmajā Mozus grāmatā teksts "tajos laikos, un pēc tam, uz zemes dzīvoja giganti” nav īsti precīzs, jo oriģinālajā tekstā bija teikts "zem zemes dzīvoja giganti”.

Anakimi: Šis bija vēl viens nosaukums "Sargātājiem”. Tas nozīmē "Anaka pēcnācēji”. Ir mīts, ka tika sūtīti plūdi, lai viņus nonāvētu, bet arī pēc tam vēl esot bijušas veselas pilsētas Kānā, kuras apdzīvoja Anakimi vēl pat Mozus laikā. Ebreju hronists Jozefs raksta par to, ka pat vēl viņa laikā tā bija ierasta lieta, atrakt milzu skeletu atliekas. Mozus sūtītie spiegi, kuru uzdevums bija izlūkot Anakimu cietokšņus, ziņoja ka Anakimi bija tik milzīgi ka ebrejs, salīdzinājumā ar tiem, izskatījās pēc sienāža.

Tritoni: Šī bija milzu dievu rase, kura radās no Poseidona un mirstīgās sievietes Kleito mīlas rotaļām. Dažos mītos viņi tiek aprakstīti kā pa pusei zivis, kā arī tiek minēts ka, tie ir aizbēguši no Atlantīdas, kad to iznīcināja plūdi.

Titāni: Šie bija grieķu gigantu rase, kuru radīja Urāns un Gaja. Nostāsti par Titāniem, neapšaubāmi, ir aizgūti no Tritonu sāgas.

Atlas: Viņš bija Atlantīdas karalis un Tritonu gigants. Viņš bija tik liels un tik stiprs, ka dažkārt viņu atveidoja turošu Zemi uz saviem pleciem.

Kuetzalkotls (Quetzalcoatl): Šis bija Dienvidamerikas indiāņu milzīgs baltais dievs, kurš, pēc folkloras nostāstiem, ir pamatlicējs viņu civilizācijai un tāpat kā Atlas, arī tiek atveidots, turot uz saviem pleciem Zemi. Folkloras nostāstos viņš stāsta vietējiem iedzīvotājiem ka, civilizācija, no kuras viņš radās, tika milzīgu plūdu iznīcināta, no kuriem viņš izvairījās, uzbūvējot milzīgu kuģi.

Herkules: Arī viņš bija gigants un mītos runā par to, ka arī viņš ir pilotējis milzīgu šķirstu.

Kukulains (Cuculainn): Viņš tiek dēvēts par īru Herkulesu un Īrijā ieradās ar kuģi, pēc tam kā viņa dzimtene tika plūdu iznīcināta. Interesanti ir tas, ka viņš dublējas ar Dienvidamerikas indiāņu balto dievu Kukulkanu (Kukulcan), kurš bija gara auguma tēls, kurš arī esot ieradies svešā zemē ar kuģi, stāstot teju vai to pašu stāstu.

Votāns (Votan): Šis arī ir samērā gara auguma baltādains, aizbildniecisks dievs Dienvidamerikas indiāņiem. Jau atkal mēs varam novērot dīvaino sakritību, ka viņa vārds skan tāpat kā ziemeļeiropiešu dieva Votāna (Wotan) vārds – dievība, kurš tika pielūgts pavisam citā Zemes puslodē.

Āri (Ari): Šī bija Šumēru, dieviem pielīdzināto karaļu rase. "Ari” ir karalisks apzīmējums, kas nozīmē "Spīdošie”. Viņi, acīmredzot, bija prototipi Enoha grāmatas "Sargātājiem”. Daudzās Šumēru plāksnēs viņi tiek attēloti kā gigantiska auguma vīri. Viņi parasti tiek attēloti garāka auguma, nekā viņu galma ļaudis, pat tad, kad atrodas sēdus stāvoklī. Šumēru plāksnēs, kurās viņi ir attēloti stāvot kājās, viņi krietni pārspēj blakusstāvētējus auguma ziņā.

Tuatha de Danaan: Šī bija gigantisku Ķeltu galveno dievu rase. Tāpat kā Kainīti un citi giganti, viņi dzīvoja pazemes pasaulē vai arī dobjos kalnos. Viens no galvenajiem dieviem bija Lugus, kas nozīmē "Spīdošais”, tādējādi norādot uz saikni ar Šumēru, dieviem pielīdzinātajiem karaļiem.

Elū (Ellu): Šī bija Mezopotāmijas rase ar karaļiem, kuri bija dievu pēcnācēji. Un jau atkal, Elū ir karaliskā galma nosaukums, kas tulkojas kā "Spīdošais”. Tiek uzskatīts ka "Ellu” ir patams vārdam "Elohim”, kas nozīmē "dieva dēli”. Daži uzskata ka "Elohim” ir sinonīms vārdam "Nephilim”.

Albions (Albion): Viņš bija Poseidona dēls, viens no Titānu gigantiem. Pēc lielajiem plūdiem viņš ieradās Anglijas teritorijā un daudzus gadus bija šīs salas principiālais dievs. Tajos laikos Anglijas teritoriju dēvēja par "Albionu”, pēc viņu Titān-dieva karaļa. Pie tam, daudzas Anglijas vietas vai iestādes sevi dēvē par "Albion” vai "Albany” vēl līdz pat šai dienai.

Iberijs (Iberius): Titāns, Albiona brālis. Pēc plūdiem viņš devās uz Spāniju. Un tieši tāpat, arī Spānija tika saukta par "Iberia” viņa godināšanai. Mūsdienu Spānijā viena no avipakalpojumu firmām tiek saukta par "Iberia”.

Karalis Artūrs: Ir teikas par karali Artūru, kurās par viņu raksta, ka viņš ir vadījis milzīgu šķirstu plūdu laikā un šajās leģendās ir minēts ka viņš bija garāks par 9 pēdām (vairāk kā 2.70m). Karalis Henrijs II, iespaidojies no leģendām par karali Artūru, kurš tika apglabāts Glastonburijā (Glastonbury), izveidoja komandu, lai atrastu šo kapu. Deviņu pēdu dziļumā viņi atrada krustu, uz kura bija rakstīs "Šeit guļ Karaļa Artūra ķermenis”. 16 pēdu dziļumā tika atrasts akmens sarkofāgs, kurā atradās deviņu pēdu gara cilvēka kauli. Vēlāk, 15. gs. sākumā, vēl viens gigantisks zārks tika atrasts, kurā atradās vairāk kā astoņas pēdas gara cilvēka skelets. Vēsturē nav dokumentālu liecību par to, kas tālāk notika ar šiem kauliem, bet karaļa Artūra kauli esot tikuši pārapbedīti.

Ciklopi: Grieķu mitoloģijā Ciklopi bija vienacaini giganti. Runā ka viņi Grieķijā esot uzbūvējuši pilsētu "Mycenae”, no milzīgiem bluķiem, kuri svēruši vairākas tonnas katrs. Šī iemesla dēļ vairākām līdzīgām konstrukcijām, kuras atrastas pilsētās Bālbekā (Baalbek), Lake Titikakā (Lake Titicaca) un citur, tiek piedēvēta "ciklopiska” arhitektūra.

Kabirī (Cabiri): Šī bija gigantisku kalēju rase, kura dzīvoja izdegušā vulkānā. Viņiem uz pierēm bija milzu solārā diska tetovējumi, liekot domāt ka, leģendas par vienacainiem ciklopiem ir radušās kopā ar viņiem.

Simbrī (Cimbri): Šie giganti dzīvoja Ķeltu Gaulā (Gaul). Viņiem bija garas, blondas krēpes un nikna, kareivīga uzvedība, kādēļ viņus salīdzināja ar lauvām. Viņus pazina arī kā Simērus (Cimmerian), kam varētu būt kāda saistība ar Šumēriem (Sumerian).

Kā var novērot, šiem visiem aprakstiem ir ļoti daudz līdzības vienam ar otru. Visām šīm leģendām, lai arī no kura kontinenta tās nāktu, pamatā ir viens un tas pats stāsts, kurš tiek atstāstīts atkal un atkal, vienalga, vai tā būtu Dienvidamerika, Ziemeļeiropa, Britu salas, Skandināvija vai Dienvidu zemes. No šādām liecībām varētu arī secināt, ka, iespējams, daļā no šī visa ir arī kāda patiesība. Nevarētu izslēgt arī to, ka šie visi "varoņi” bija īsti cilvēki un, iespējams, arī milži.
Tādā gadījumā, vai arheologiem, veicot arheoloģiskos izrakumus, regulāri nevajadzētu uzdurties kāda milža kauliem?

Autors Stīvs Kveils (Steve Quayle) publicēja grāmatu "Genesis 6 Giants”, kurā ir apkopoti materiāli par mitoloģiskiem milžiem, bibliskiem milžiem, liecības par vēsturiskiem milžiem un neskaitāmas liecības no cilvēkiem, kuri ir izrakuši milžu atliekas. Uzskaitīšu pāris šādus ziņojumus:
- 1891. gadā, Kritendenā, Arizonā, celtnieki, rokot pamatus jaunais būvei, 8 pēdu dziļumā uzdūrās milzīgam akmens sarkofāgam. Kad viņiem izdevās atvērt sarkofāgu, viņu priekšā pavērās 9 pēdas (2.70m) gara milža atliekas, kuras laika zobs bija gandrīz pārvērtis putekļos.
- 30' gados, veicot arheoloģiskos pētījumus alā, kura atrodas blakus Barranc de Cobre kanjonam Ziemeļu Meksikā, pētnieks Pakstons Heiss uzdūrās 34 mumificētiem vīriešiem un sievietēm. Visiem bija blondi mati. Visi bija augumā no 7 līdz 8 pēdām (2.10 – 2.40m).
- 1833. gadā, karavīri, rokot izrakumus Lampoku Rančo Kalifornijā, izraka 12 pēdas (3.60m) garu milzi, ar dubultām zobu rindām, divas augšpusē un divas apakšpusē. Lampoku Rančo giganta zobi, lai gan neordināri, nebija unikāli. Vēl kādam senam skeletam, kuru atrada Santa Rosas salā pie Kalifornijas, bija tāda pati dentālā īpatnība.
- 1879. gadā, daži Indiānas arheologi izpētīja senu kapukalnu Brēversvillā, Indiānā. Viņi izraka cilvēka skeletu, kurš bija 9 pēdas un 8 collas (gandrīz 3m) garš. Kauli, kuri tika izvietoti labības dzirnavās, tika aizskaloti 1937. gada plūdos.
- 1880tajos gados, rokoties Sairas kalnā, Bredfordā, Pensilvānijā, godājamu antikvariātu grupa, atrada skeletus, kuri ne tikai bija garāki par septiņām pēdām, bet viņiem bija arī ragi (apmēram divas collas virs uzacīm). Racēji, ieskaitot divus profesorus un Pensilvānijas vēsturnieku, nodevu savu atradumu Amerikas Pētniecības muzejam Filadelfijā, bet kauli vēlāk tika vai nu pārvietoti, nozagti vai nozaudēti.
- 1903. gadā, arheoloģiskos pētījumos Fiškrīkā, Montānā, profesors S.Fārs un viņa Princentonas Universitātes studentu grupa, uzdūrās pāris apbedījumiem. Atrokot vienu, viņi atrada vīrieša skeletu apmēram deviņu pēdu garumā. Blakus viņam tika atrakta sieviete, apmēram tikpat gara.
- 1891. gada 17.decembrī tika ziņots par atradumu Ohaio. Ekskavatori no apbedījumiem izcēla apjomīga izmēra vīrieša atliekas. Vīrietis bija vara bruņās, vara ķiverē un arī viņa žokli sargāja vara izlējums. Tāpat vara bruņas sargāja viņa rokas, krūtis un vēderu. Viņam blakus gulēja sieviete, iespējams – viņa sieva.
- 1860. gadā, ekskavatoriem rokoties Mariona kalnā, Ohaio, tika atsegti 30 skeleti, kuri izmēros bija no 7 līdz 8 pēdām gari.
- 20. gadsimta sākumā, komanda, tīrot alu no sikspārņu guano, netālu no Lovelokas, Nevadā, atrada dažus gigantiskus līķus, kuri augumā bija krietni virs astoņām pēdām. Viņu mati, kuri vēljoprojām atradās pie galvaskausa, bija gari un ar sarkanīgu nokrāsu.

Uzskaitītās liecības ir tikai neliela daļa no Kvailija grāmatā uzskaitītajām. Pārsvarā tika uzskaitītas liecības no Amerikas Savienotajām Valstīm, bet gandrīz identiskas liecības ir apkopotas arī no Eiropas, Dienvidamerikas, Britu Salām, Āfrikas, Ķīnas, Vidus un Tuvajiem Austrumiem, Austrālijas un Jaunzēlandes – īsāk sakot, no jebkuras Pasaules vietas.

Lai gan nostāsti ir atšķirīgi detaļās, pamatīpašības šiem nostāstiem parasti ir līdzīgas: milzu skeleti, parasti ar gariem, blondiem matiem, parasti aprakti dziļumā no 9 līdz 12 pēdām un parasti viņi tiek atrasti ar vara artifaktiem. Dažās liecībās ir ziņojumi par šo artifaktu rotājumiem ar dažādiem simboliem un hieroglifiem. Daudzi no šiem atradumiem tika izrakti no kapu kalniem, kas vieš uzticību Indiāņu stāstītajam pirmajiem ieceļotājiem, ka viņi nezin kas izveidoja šos kapu kalnus, jo tie tur ir atradušies jau pirms tur ieradās paši Indiāņi.

Dažām Indiāņu ciltīm ir folkloras nostāsti par gigantu rasi, kas dzīvoja tur jau pirms viņu senčiem. Tomēr, citas ciltis stāsta ka, grupa ar gigantiskiem baltajiem dieviem ieradās, lai dzīvotu starp viņiem, pēc tam kā viņu dzimtā zeme (viņi to saukuši par "Balto Cilvēku Salu”) tika plūdu iznīcināta.

Ir pat ļoti iespējams ka, dažas indiāņu ciltis, ne tikai līdzāspastāvēja ar šiem gigantiem, bet arī pārojās ar tiem, jo pirmie aizceļotāji uz Jauno Pasauli pastāvīgi dokumentēja nonākšanu kontaktā ar Indiāņu ciltīm, kuras bija milzīgā augumā. Šādas liecības ir pierakstītas Amerigo Vespuči, Magelāna, Koronādo, De Soto un Sera Francisa Drākes hronikās, gan par Ziemeļu, gan par Dienvidameriku.

Lai gan iepriekš uzskaitītās liecības ir reāli eksistējošas, apbēdinošais fakts ir tāds, ka, kopīgais šīm liecībām un stāstiem ir tas, ka, fiziskās liecības – kauli – ir kaut kādā veidā pazuduši.

Dažos gadījumos tas var tikt izskaidrots ar faktu ka, lokālās autoritātes, uzskatot ka mirstīgās atliekas ir vietējo cilšu īpašums, vienkārši atdeva tās cilšu līderiem pārapbedīšanai, neiemūžinot nevienu attēlu, neievācot nevienu DNS paraugu, lai neaizvainotu vietējo iedzīvotāju senču piemiņu.

Protams, lielākā daļa no šiem atklājumiem tika izdarīti 19. gadsimtā, kas bija laiks, kad iezemiešu tiesības un cieņa pret viņu reliģiskajām paražām prasīja daudz lielāku piesardzību, nekā tas ir mūsdienās.



Kategorija: Neizzinātais | Pievienoja: Orion (15.01.14)
Skatījumu skaits: 384 | Atslēgvārdi: Milži
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2018 | Uzturēšanu nodrošina uCoz