Galvenie » Raksti » Citi noslēpumi » Neizzinātais

Lapsas - vilkači !


Lapsu viltība jau sen ir iegājusi folklorā. Bet par lapsām vēl ir zināms, ka viņas ir ļoti gudras un ir apveltītas ar noteiktu raksturu - katra ar savu, kā cilvēki. Varbūt, dažos gadījumos tas ir tāpēc, ka lapsu ādās slēpjas...viltīgi vilkači.
 

Lūk trīs stāsti, kuros galvenie varoņi ir vilkači vilku dzimtas veidolos ( zooloģija nosaka 10 sugu lapsas, kuras mīt praktiski visās sauszemēs un kontinentos, ieskaitot Austrāliju, kur tās ieveda cilvēki). Bet vispirms - neliels ievads.

Lapsas (tāpat kā vilki) - ir ļoti noderīgi un labsirdīgi dzīvnieki. Ja dabā saglabājas ekoloģisks līdzsvars, ja to nepadzen no tās mītnes vietas vai cilvēka ietekme, tad lapsas (un vilki) ne par ko mums nekaitēs. Nezags cāļus no kūtīm: lai barotos tām pilnībā būtu jāpietiek ar grauzējiem. Bet, ja ekoloģija ''pieklibo'' - gaidi no lapsas (arī no vilkiem) nepatikšanas. Sen jau ir piefiksēts: jo lielākas ir notikušās kataklizmas vienā vai otrā vietā, jo vairāk anomālijas tajā vietā rodas - dzīvnieki mutanti, būtnes ar paranormālām spējām u.c. (īpaši vietās, kur notikušas kodolkatastrofas, un izpaužas sekas pēc gadiem desmit parasti). Acīmredzot dēļ tā arī radušies pēdējos gados starp dzīvniekiem daudz līdzīgu būtņu, kas skaidri ir izgājuši aiz normālās robežas rāmjiem. Tas attiecas arī uz vilkačiem dzīvnieku veidolā, tai skaitā arī lapsām... 

Wervolf izrādījās lapsa 

Vārds ''wervolf'' no sen-vācu valodas tulkojas vienkārši - ''cilvēks vilks''. 
Par vilkaci vilka veidolā sūdzējās kāda Altajas ciema iedzīvotāji: milzīgs dzīvnieks, visvairāk atgādinošs blāvā mēness gaismā vilkaci, visvisādi kaitēja ciemata iedzīvotājiem, vēl jo vairāk tā, ka nekādas iespējas noķert briesmoni un izdzīt no viņa ļauno garu iedzīvotājiem 4 gadu laikā nebija. Bet dosim vārdu pašiem ciema iedzīvotājiem, kas tika apprasīti komandējuma laikā. 
Andrejs Grigorjevčs, 42 gadi, agrofirmas traktorists: ''Pļaujas laikā - strādājam arī naktī: darbojamies, sējam, pļaujam, ievācam maizīti. Šis zvērs pamanījās draiskoties, ja mana atmiņa neviļ, jau 1999 gadā, lai gan citi apgalvo, ka viņš ir novērots arī agrāk. Zaga ēdamo (mēs desu un gaļu likām upē, lai pa dienu nesabojājas), bojāja traktoru vadus, ja novērsāmies uz pāris minūtēm. Milzīgs - kā teļš. Pēc izskata it kā vilks, bet vai pa nakti īsti sapratīsi? Ļoti gudrs dzīvnieks: mēs visādi centāmies viņu viltībā pārspēt - gan ēdienu devām, lai mūsu neaiztiek, gan slazdus likām, gan tīklus ar āķiem, lai noķertu, nopērtu un palaistu; nu lai nenāk vairs pie mums, cik tad var. Bezjēdzīgi! - visu saprata, ne reizi nenoķērām. Un skatījās uz mums tik saprātīgi. 
Tatjana Mihailovna, slaucēja, 38 gadi:''Redzēju viņu bieži, tikai naktī: kad pagalmā izgāju (skatīties, kas tur trokšņo, kāpēc suņi rej), arī no loga varēja redzēt, kā acis mirdz. Līdzīgs vilkam. Tas, ka tas ir vilkacis, bija skaidri zināms uzreiz: pie mums 1997 gadā nomira viena ļauna vietējā, Aleksandra Ņikitična, visiem kaitēt uzspēja, vecā bāba: kam aku sabojāja, kam kaķi noindēja, kam lieveni aizdedzināja. (Jūs jau laikam ziniet, katrā ciemā pa tādai atradīsies). Lūk, vilkacim, tādas pašas manieres bija - Ņikitičinas dvēsele vai iemiesojās lapsā. Man gan noveicās, viņš neko tādu nesadarīja pagalmā, bet kaimiņienei Valentīnai, gan nē. Vaļai vilkacis iznīcināja visus cāļus (turklāt ne tāpēc, lai apēstu, bet lai parotaļātos), sētu izgrauza cauri. Otrā ciema pusē, 5-6 gadus atpakaļ, arī trakoja Ņikitična. Žēl, ka toreiz viss ciems nesodījām - tagad viņa citā ādā turpina savus nedarbus. 
Lidija, bibliotekāre, 23 gadi:''Protams, tas bija vilkacis! Bibliotēkā ir dažas grāmatas par šo tēmu. Es visas izpētīju un sapratu: tik tiešām vilkacis. Vai es pati redzēju? - jā, trīs reizes. Pirmajā reizē stipri nobijos un knapi paspēju ieskriet mājā. Otrajā reizē, kur aizbēgt man nebija: stāvēju pie bibliotēkas aizmugures sienas. Man bija tikšanās ar puisi, bet viņš nenobijās: izvilka no azotes žurnālu, aizdedzināja un sāka vēzēties, un vilkacis aizbēga. Bet trešajā reizē vairs nebaidījos: nolēmu apskatīt - likās man dīvains ''vilks'', kaut kas viņā nebija no vilka''. 
Lida uzminēja: patiesībā vilkacis izrādījās...milzīga lapsa. Viņu par laimi noķēra veči pagājušajā rudenī, tiesa gan, nejauši. Ciema večuks izlasīja pār lapsu dažas lūgšanas, bet ciema zintniece Avdote veica savus slepenos rituālus. Pēc tam lapsu atlaida - un vilkača ''ālēšanās'' beidzās. Ciema iedzīvotāji vēl redzēja lapsu vairākas reizes, bet mežā, un gana tālu no ciema. No šī gada februāra vilkacis nav rādījies, uzskata iedzīvotāji - nācis pie prāta: te viņam vairs neļaus draiskoties - ''ālēšanās'' pārāk dārga sanāk. 

Absolūtā viltība

Tā raksturoja vilkača-lapsas uzvedību citā ciematā, Mihails Ļeontjevičs - vietējās administrācijas vadītājs. Runājot ar viņu, tika apskatītas visai neizteiksmīgas fotogrāfijas, ko viņš fotografēja 2001 gada 16 decembra vēlā vakarā, spilgtā luktura gaismā. Fotogrāfijās bija redzama parastā rudā lapsa: galva pagriezta pretī fotogrāfam, ķermenis saspringts un gatava jebkur mirklī traukties prom.
- Tā dranķe mums pamatīgi pabojāja nervus - Mihails, smagi nopūšoties un grozot galvu, uzsāka stāstu. Mūsējo tad puse ir dzērāju un viņiem pie kājas, bet tie, kuri nedzēra cītīgi strādāja. Un vai dzirdēts maz ir kas tāds, ka kaut kāda lapsa nolaupījusi bērnu, ievilka to mežā un vilka aiz sevis dažu dienu garumā? 
Es ar neticību skatos uz Mihailu, un viņš iesmejas: 
- Es arī no sākuma neticēju, kad stāstīja. Bet tad pats redzēju. 
Lapsa-vilkacis šajā ciemā sāka zagt...krūts mazuļus. Lai kā māmiņas necenstos pieskatīt savus bērnus - bezcerīgi: lapsai vienalga izdevās kaut kādā veidā nozagt bērnu pašā dienas vidū. Neko sliktu lapsa bērniem nenodarīja (ja neskaita to, ka vairāku stundu garumā bērniem bija jāiztiek bez krūts piena, dēļ kā viņi patstāvīgi bļāva). Zīdaiņus lapsa-vilkacis nēsāja pa visai apjomīgu teritoriju, pārvietojoties ļoti ātri - tādējādi izvairoties no tā, ka vietējie vīrieši nevarēja paspēt noķert dīvaino zagli. 
Par to, ka dzīvniekam piemīt cilvēka dvēsele, vietējie nenojauta uzreiz. Bet, kad saprata - sāka cīnīties ar citiem veidiem. Tomēr dažu bērnu psihe izjuta ļoti spēcīgu triecienu, kas laikam jau izpaudīsies bērnam pieaugot. 
Vīrieši iemānīja lapsu-vilkaci lamatās, kur autiņos bija ietīts mazs kaķēns. Kaķēns neņaudēja kā citi - izdvesa skaņas gandrīz kā bērnu raudas. Vilkacis uzķērās uz šī āķa: satvēra saini un skrēja uz mežu, bet tur viņu jau gaidīja. Vīrieši nopēra lapsu un atņēma kaķēnu. Vairs viņa it kā nedraiskojas, - Mihails aizdomājas un piebilst, - bet es viņu nofotografēju nejauši. Mana meita pie vīra izgāja un nesen dzemdēja, laikam lapsa staigāja apkārt un vēroja, kā vislabāk nozagt bērnu. Vēlu vakarā izgāju uz lieveņa, skatos, klaiņo pie sētas. Paspēju aizskriet pēc fotoaparāta un lukturīša un viņu nobildēt. Atmiņai - Mihails iesmejas, bet uzreiz atkal kļūst nopietns. Bet pēc tam uzzināju: vienā ciemā, mūsu rajonā, ne tik tālu (km 40-45) sieviete sešas reizes dzemdēja, bet zīdaiņi visu laiku miruši piedzima. Neveicās sievietei...Tā viņu kādu nakti neizturēja un uztaisīja pašnāvību, bet pirms nāves, raudādama vīram stāstīja: laime kaut uzsmaidītu, kaut reizi ar bērnu paņemties. Acīmredzot, viņas dvēsele lapsas ādā atradās, tad nu paņēmās ar bērniem...Te tici vai netici, bet asaras negribot tek: lūk kāda pārsteidzoša lieta ir dzīve.. 

Piebaltijas vilkacis: lapsa un vīnogas

Uz beigām - par neparastu stāstu, kurš pagaidām turpina attīstīties. Tas notiek vienā no kravas termināliem Baltijas jūrā, bet sākās dīvainie notikumi 2001 gada pavasarī, kad ostā tika ievestas kravas ar sasaldētiem augļiem. 
Termināla vadītājam sāka bieži pārmest kravu saņēmēji: no konteineriem pazūd..vīnogas. Banāni-ananāsi, apelsīni-citroni, āboli-bumbieri ir neskarti, bet vīnogas kāds zog, ne varbūt tik daudz, cik ļoti neģēlīgi: izrakā kastes saturu, nokož pašas lielākās ogas no dažādiem ķekariem - un līdz ar to tiek sabojāts preces izskats. 
Mēs veicām kolosālu darbu - stāsta termināla drošības dienesta priekšnieks. Termināls ir jauns, tāpēc mēs jau agrāk ieplānojām un iepirkām video novērošanas kameras. Beigu beigās noteicām nelieti. Zaglis izrādījās lapsa, kura nāk no tuvākā meža. Viņai izdevās apiet nepamanītai kā minimums 4 kontroles punktus, pamānīt ne mazāk kā 10 apsardzes darbiniekus (mēs domājam, ka viņai piemīt hipnotiskas spējas) un mierīgi iekļūt konteineros, kur glabājās augļu kastes. 
- Bet kāpēc Jūs nolēmāt, ka tas ir vilkacis? - pajautāju. Ieradumi viņai cilvēciski - tas viens. Pēc tam, kad mēs noskaidrojām vaininieci, viņa sāka reaģēt uz mūsu mēģinājumiem ietekmēt viņu ar vārdiem (neko citu diemžēl pagaidām mēs izdarīt nespējam, jo lapsai brīnumainā veidā visu laiku izdodas izvairīties pat no lodēm): bet viņa ar savu balsi (kaut kas pa vidu rējienam un klepum) atbild, nekaunīgi rādot zobus uz apsardzes vārdiem. Nu un ir vēl viens apstāklis: 
- Ciemā netālu nesen no tuberkulozes nomira pieredzējis noziedznieks, kurš zaga importa preču partijas, tai skaitā arī augļu. Mēs izsaucām paranormālo lietu speciālistu. Viņš visu rūpīgi izpētīja un paziņoja savas analīzes rezultātu: visdrīzāk, mūsu priekšā tipisks reinkarnācijas gadījums, un zagļa dvēsele pārdzima lapsā..


Kategorija: Neizzinātais | Pievienoja: Sanistra (09.08.15)
Skatījumu skaits: 339 | Atslēgvārdi: lapsa, vilkači
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]