Galvenie » Raksti » Citi noslēpumi » Neizzinātais

Gigantu cīņa vai evolūcijas grimases

Ja tuvākās divas-trīs desmitgades cilvēki nepārstās piesārņot dabu, tad labākajā gadījumā dos vietu kiborgiem, bet sliktākā – vispār pazudīs no Zemes virsas, uzskata zinātņu doktors, profesors Vsevolds Zubakovs. Vai tiešām daba vai Dievs iznīcinās savu labāko no radītajiem – cilvēku?

No planētas vēstures redzes punkta cilvēks – nav ''radīšanas vainags'', bet tikai kārtējais evolūcijas līderis, apgalvo zinātnieks. Pagātnē bija citi līderi. Bet ''bojāeja'' nāk, tāpēc ka visi līderi indē vidi ar savu darbību produktiem.


Rīkste un cepums


Kā tomēr ir sanācis, ka ''radīšanas vainags'' uzvedas uz savas planētas kā pēdējais kāpņu telpas vandālis? Turklāt mūsu zemē ir piecpadsmit procenti teritorijas, kas atrodas kritiskā stāvoklī, pēc ekologu domām.

Lieta ir tāda, ka par ''radīšanas vainagu'' cilvēks sevi ir nosaucis pats. Dabai par viņu ir cits viedoklis. Dabai viņš ir tikai kārtējais evolūcijas līderis. Uz Zemes, līdz cilvēkam, valdīja baktērijas. Un lūk kas ir pārsteidzoši – izsitoties vadībā gan baktērijas, gan cilvēks sāka uzvesties vienādi: indē vidi ar savu darbību produktiem. Dēļ šiem ''produktiem'' mūsu laikos katru minūti no Zemes virsas izzūd 30 floras un faunas veidi. Tai skaitā pats ''vainags''.

Kā atzīmē profesors Zubakovs, divus miljardus gadu atpakaļ biosfērā notika katastrofa, dēļ kā dzīve uz Zemes pilnībā izmainījās. Par iemeslu kalpoja tā laika evolūcijas līderi – cianobaktērijas. Tā ir viena no senākajām, zināmām dzīvības formām uz Zemes. Tai ir vairāk kā 2,8 miljardu gadu. Šie ''radības vainagi'' elpoja ogļskābo gāzi un azotu (skābekļa tad vēl nebija) un kā darbības blakusproduktu ražoja skābekli - indi visām arhibaktērijām, kuras sedza kā paklājs visu Zemes virsmu. Rezultātā Zemes kaimiņi ātri izmira. Bet ne ilgi mūzika spēlēja: cianobaktērijām pienāca kārta pamest pasaules vēstures arēnu, jo vulkāniskie procesi piezemējās un atmosfērā parādījās pārāk daudz skābekļa.

Iztukšoto ekoloģisko vidi daudzus miljonus gadu piepildīja mutanti. Pakāpeniski radās principiāli jauna dzīvības forma – šūna ar kodolu. Tā arī beigu beigās attīstījās līdz homo sapiens stāvoklim...

Šobrīd darbojas tie paši evolūcijas mehānismi, kas divus miljardus gadu atpakaļ. Tikai šoreiz līderis ir cilvēks, bet viņa eksistences produkts – smagie metāli, radionuklīdi un ķīmiskie toksīni. Tie indē kodolorganismu starpšūnu vidi, vēl jo vairāk tas notiek epidēmijas ātrumā. Un tā nav viena cilvēka slimība, un tāpēc ar to cīnīties vienatnē nav iespējams.

''Izslavētais trūkstošais posms starp pērtiķi un civilizētu cilvēku – tie kā reiz esam mēs''.(Konrads Lorens austriešu zoologs)


Mutējam pamazām?


Noteiktā momentā sākas gēnu lavīniska mutācija un mūsdienu augstāko organismu izmiršana. Pēc mediķu domām, tas notiks, pats vēlākais pēc simts gadiem. Mutācijas karstajos punktos jau notiek un pēc gadiem trīsdesmit-piecdesmit draud palikt lavīniski-neatgrieziniska. Piemēram, starp vilkiem pieci procenti jau ir mutanti, bet somu līcī mutējošo molusku daudzums jau sen ir vairāk par normālajiem pārstāvjiem. Delfīni Ziemeļu jūrā zaudē spēju vairoties.

Nekas jautrāks nav arī cilvēku pasaulē: visu pilsētu iedzīvotāju kaulos atrodams svins, kas pārsniedz pieļaujamo normu. Čapajevskā, kur atrodas spēcīgs ķīmiskais kombināts, vietējiem bērniem ir novērojama pataloģija, kas ieguvis nosaukumu ''čapajeviešu sindroms'', - panīkuma iestāšanās jau divdesmit gadu vecumā, domāšanas spējas zaudēšana, pilnīgs vājprāts. Krievijā tagad dzimst 14-15% slimie ar debīlismu. Laiks zvanīt visos zvanos: taču pie 18% sākas nācijas degradācija.

Kā gan šeit neatcerēties zinātnisko nostāstu par profesoru Vulfu, kurš ziedoja savu mūžu leminga izpētei. Viņš uzzināja par viņiem visu: katra kauliņa uzbūvi, katru skaņas nozīmi, ko viņi izdod.

Bet reiz , pētot kārtējo grauzēju, cienījamais profesors iekliedzās:''Nu kāpēc jūs lemingi vienā nelaimīgā dienā savācieties kopā un ejiet slīcināties?''

Lemings aizdomājās un atbildēja:''Mēs arī, cienījamais profesor, jau sen novērojam cilvēkus. Un nevaram saprast tikai vienu: kāpēc arī jūs laiku pa laikam to nedariet?''


Kiborgi iziet cilvēkos


1995. gadā Londonas kongresā robot-tehniķi profesors Kevins Uorviks nodemonstrēja savus ''Septiņus rūķīšus'' – robotus ar elektroniskām smadzenēm, kam intelekta līmenis ir kā kukaiņiem. Viņi izvēlējās sev līderi un tam pakļāvās. Katrs sekoja savai programmai. Uorviks izdarīja secinājumu: tādu robotu elektronisko smadzeņu evolūcijas ātrums ir miljons reizes lielāks par mūsu priekšteču evolūciju.

Kam gan ir perspektīvi augstākas iespējas? Cilvēki, kuri attīstās lēni būs nevajadzīgi strauji evolucējošā robotu pasaulē.

Pētījumi, kas ir virzīti uz mākslīgā intelekta un tā nēsātāja radīšanu ASV finansējas bez ierobežojumiem.

Tā ieguldot pusotra desmitu miljonu dolāru, amerikāņu zinātnieku grupa radīja trīsdimensionālu cilvēka smadzeņu kompjūter-atlasu. Septiņi tūkstoši brīvprātīgo no deviņām valstīm piekrita iziet skanēšanu, dāsni piedāvājot savas smadzenes, lai sastādītu universālo atlasu, kurš, bez šaubām, tiks izmantots, lai radītu kiborgus.

Pagaidām gan amerikāņi ir piebāzuši robotus ar zivs smadzenēm. Eksperimentatori izņēma no dzīvas zivs galvas un daļu muguras smadzenes. Tad izņēma no iegūtā materiāla šūnas, kas atbild par iegūtās informācijas pārstrādi un pievienoja tām elektrolītus. Pateicoties visām šīm operācijām robots ''iemācījās'' reaģēt uz gaismas impulsiem tieši tāpat, kā uz tiem reaģēja zivs.

Ar katru jaunu tādu ''spēļmantiņu'' mēs tuvojamies cilvēka-mašīnas radīšanai. Vai mašīn-cilvēka. Pienāks laiks, kad ''parastajam cilvēkam'' tehniskajā vidē paliks tikpat neomulīgi, kā reiz tas bija cianobaktērijām. Jau tagad Oksfordas mediķi atrod mūsdienu cilvēkiem garšas un smaržas atrofiju. Bet tā kā lielu daļu no cilvēka ķermeņa aizņem āda, tad pat nepiebāzts ar elektroniskām ierīcēm, viņš arvien vairāk līdzinās mašīnai. Gribot-negribot nāksies atjaunot atrofējušās daļas mehāniski.


Smadzenes kosmosā


Ja trešā evolūcijas vītne ir cilvēces ''kiborgizācija'' tomēr kļūs par realitāti, pienāks arī kārtējais dzīves vides iepazīšanas etaps – Saules sistēmas. Bet pat kiborgiem nav pa spēkam iepazīt tālo kosmosu. Šis uzdevums ir pa plecam, pareizāk, pa prātam mākslīgam intelektam, kurš nomainīs kiborgus kārtējā evolūcijas spirālē.

Mākslīgajam saprātam varēs ''pārrakstīt'' no jebkura cilvēka smadzenēm visu, ieskaitot emocijas. Zināmā mērā tā būs cilvēka pāreja uz nemirstību. Evolūcijai tas laikam ir labi. Tomēr nemirstīga kļūs vispirms transnacionālo korporāciju pasaules elite un tās apkalpojošie zinātnieki, kopumā – daži simti tūkstošs cilvēki. Bet tikai uz laiku. Kas gan tādā gadījumā sagaida parastu mirstīgo?...

Iegūstot jaunu informāciju milzīgos apmēros, mākslīgais saprāts sāks ātri atdalīties no ''vecākiem''. Līdzko tas iegūs ķermeni un spēju pārvietoties, evolūcijas kokā parādīsies jauns stumbrs – mākslīgā dzīvība. Cilvēce zaudēs evolūcijas līdera lomu, un visticamāk, tiks konkurenta iznīcināta. Kā bioloģisks veids homo sapiens, acīmredzot, saglabāsies dažos tūkstots eksemplāros kā zooloģiskā dārza eksponāts un eksperimenta objekts.


Būt vai nebūt?


Kādas ir mūsu iespējas palikt par evolūcijas līderiem? Iepriekšējiem līderiem nebija izvēle, cilvēkam tā ir. Kā uzskata Vsevolds Zubakovs, vajag aizvietot stihisko evolūciju uz apzinātu un pat vadāmu. Cilvēcei, lai noturētos uz jaunās vēstures gredzena, nāksies iet uz savas apziņas un dzīves revolucionārām izmaiņām.

Un informācijas gadsimtā cilvēki ir spējīgi radīt savas nākotnes variantu. Tikai priekš tā nāksies saprast, ka patēriņa pasaule – ir kolapss. Izdzīvot var tikai, ja konkurenci nomainīs sadarbība.


Kategorija: Neizzinātais | Pievienoja: Sanistra (23.01.14)
Skatījumu skaits: 210 | Atslēgvārdi: Evolucija, evolūcija, pasaule, kiborgi, roboti, mākslīgais saprāts
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]