Galvenie » Raksti » Citi noslēpumi » Cilvēka fenomens

Marķīzs de Sads,jeb Marķīza de Sada sadistiskās spēles.

Sāku lēnā garā pārcilāt un kārtot (arī mest ārā) gadiem sakrāto makulatūru, no vairākiem desmitiem (ja ne simtiem) iekrāto žurnālu un avīžu , protams maģiska rakstura. Un interesantāko un , manuprāt , noderīgāko publicēšu forumā. Nu un šis te amizantais raksts, neatstāja mani vienaldzīgu, tāpēc to publicēju.

Franču rakstnieka marķīza de Sada (1740-1814) vārds kļuvis par apzīmējumu pašām pretīgākām un perversākām cilvēku uzvedības izpausmēm.No viņa vārda arī atvasināts termins ''sadisms''.

Kādā jaukā dienā marķīzs de Sads no Praīzes ierodas Marseļā.Viņu sagaida sulainis, kurš noīrējis apartamentus un nolīdzis četras prostitūtas.Sievietes vēl nenojauš, ka tas, kas ar viņām notiks, drīz kļūs par eiropiešu seksualitātes vēstures sastāvdaļu.Kā izrādās, Sads nav nolīdzis priekameitas , lai tām dāvātu glāstus un čukstētu liriskas frāzes.Marķīzs ķeras pie pletnes un , sagādājot sev seksuālu baudu , kārtīgi noper prostitūtas.Sievietēm izdodas aizbēgt no asinskārā monstra, un viņas par notikušo pastāsta policijā.Likuma sargi gatavojas arestēt marķīzu, bet tas, nojaušot ko nelabu, pamet Marseļu ar savu draudzeni, kas tikko iznākusi no klostera.

Parīzē jau kļuvis zināms par Sada ''dīvainajām izpriecām''. Klīst baumas , ka marķīza dārzā atrasti cilvēku kauli un viņa pilī pazūd bērni.Runā, ka marķīzs dzer savu upuru asinis.Parīzes centrā salasās pūlis . Histēriskākie parīzieši sagatavo Sada lelli un iemet to ugunskurā.
Kad marķīzu beidzot notver, viņu iesloga Bastīlijas cietumā, kur viņš ļaujas iztēlei un sāk rakstīt.Cietuma uzraugi domā, ka marķīzs nožēlo izdarīto un aiz sentimentalitātes sācis sacerēt visādus stāstiņus.Uzraugi kļūdās, jo marķīzs rada pašus perversākos romānus pasaules literatūras vēsturē.Sadistiskās ainas viņš papildina ar filozofiskiem prātojumiem par tikumības un pastāvošās morāles bezjēdzību.
Sads raksta , ka ir muļķīgi apspiest seksualitāti, tai jāļauj vaļa visās iespējamajās formās.Ja vēlies pārgulēt ar māsu, māti vai meitu – dari to, nevis apspied šo vēlēšanos.

Vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta Sads pavadīja dažādās ieslodzījuma vietās , un mūža beigās viņu ievietoja psihiatriskajā slimnīcā.Savā testamentā marķīzs ieteica sadedzināt gan viņa ķermeni, gan viņa manuskriptus.Tā likās – marķīza novēlējums ir izpildīts, tomēr pēc vairākiem gadiem izrādījās , ka Sada romāni nav iznīcināti.Protams, varas iestādes aizliedza tos publicēt, bet mēs taču labi zinām, ka aizliegtais auglis ir tas saldākais.
Vēlāk apkopojot visus Sada laterālos darbus, tika izdoti 30 sējumi.Marķīza grāmatu izdošanu ir pavadījuši gan skandāli, gan tiesu darbi. Grāmatu izdevēji atsaukušies uz vārda brīvību, bet cenzori sašutumā iebilduši, ka tādas perversijas un cūcības nevajadzētu publicēt.
Sads pat pēc savas nāves vainots dažādos zvērīgos noziegumos, jo uzskatīja , ka noziedznieki ''iedvesmojušies'' no marķīza darbiem.Faktiski arī mūsdienu seksuālos maniakus var uzskatīt par Sada skolniekiem.
Par pašu galveno marķīza darbu uzskata romānu ''Sodomas 120 dienas''. Sižetā vēstīts, ka Parīzes ievērojami un bagāti ļaudis dodas ceļojumā, kurā nododas sadistiskām un seksuālām izpriecām.

Sads uzskatīja , ka cilvēks pēc savas būtības nemaz nav tikumīgs, kā to sludināja Apgaismības laikmetā.Marķīzs sludināja cilvēkiem atbrīvot savus instinktus un tos apmierināt.Viņaprāt , cilvēkam vajadzētu dzīvot pēc dabas, nevis ''dieva'' likumiem.
Sads rakstīja:''Ja dievs pastāvētu , uz zemes būtu mazāk ļaunuma, es domāju, ja ļaunums pastāv, tad vai nu šīs nekārtības ir ar dieva pavēli, un tādējādi viņš ir barbariska būtne, vai nu viņš nav spējīgs tās aizkavēt, šai gadījumā dievs ir bezspēcīgs, un visos gadījumos – neciešama būtne, būtne , par kuras zibens spērieniem man jāsmejas un jānicina''.

*Sada briesmīgās fantāzijas piepildījās nacistu moku kambaros.
Fragmenti no marķīza de Sada romāna ''Justīne jeb Tikumības nedienas''.

''Tad viņš viņu nikni sagrābj, novieto tāpat, kā bija darījis ar mani, ar divām melnām lentēm pie griestiem piesietām rokām , man tiek uzticētas rūpes uzlikt saites ; viņš pārbauda apsējus ; neatrazdams tos pārāk stingrus, viņš sasien ciešāk, lai, kā viņš saka, asinis izšļāktos ar lielāku spēku, viņš patausta vēnas un iedur tanīs abās gandrīz vienlaikus. Asinis aizšļācas tālu : viņš ir sajūsmā ; un atgriezies ieņem vietu pretī, kamēr tek šīs divas strūklas, viņš man liek mesties ceļos, starp viņa kājām...''

''Nav nevienas novirzes pasaulē, kurai es nebūtu nodevies, neviena nozieguma, kuru es nebūtu veicis, un ne viena paša, ko mani principi nepiedotu un neattaisnotu.Es bez mitas esmu jutis savdabīgu pievilcību ļaunumā, kas vienmēr vēršas par labu manai baudkārei.Noziegums iededzina manu izlaidību;jo tas ir briesmīgāks, jo vairāk tas mani satrauc ; izdarīdams noziegumu , es izbaudu tāda paša veida baudu, kādu parasti cilvēki izbauda neķītrībā''.


Kategorija: Cilvēka fenomens | Pievienoja: Sanistra (10.01.14)
Skatījumu skaits: 834 | Atslēgvārdi: De Sads, Marķīzs De Sads
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]