Otrdiena, 11.12.18, 10:22Galvenie | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Sadaļas kategorijas

Indija [2]

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 905

Vietnes draugi

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Saita sadaļas

Kosmiskā būtība. (Šri Anandamurti Ananda Marga Elementārā filosofija.) 2. daļa



                                                     



   Mēs noskaidrojām, ka Brahma eksistē (Lasiet 1 daļu). Tāpat noteicām, ka Brahma ir Paramatman, Bhumačaitanja, visuma Apziņa jeb Apziņa visā tās pilnībā. 
   Bhumačaitanja (kosmiskā Apziņa, Apziņa visā tās pilnībā) tāpat ir zināma kā Čitišakti jeb Puruša. Tika paskaidrots, ka Prakriti - ir Puruša (Apziņas) spēks, unikāla enerģija un, ka tā nosaka (apveltī ar īpašībām, dabu, raksturojumu) Purušu. Prakriti ir Purušas enerģija, un vienmēr ar to ir saistīta tik cieši, ka tās nevar nodalīt, tās ir nenodalāmas tāpat kā uguns, un tā spēja sadedzināt. Enerģija, kas apveltī objektu ar īpašību vai iezīmi, nevar tikt atdalīta no šī objekta. Tāpēc, neskatoties uz to, ka Puruša un Prakriti ir divi dažādi sākumi, tos nevar nodalīt. Sekojoši, Puruša nepārprotami eksistē visur, kur eksistē Prakriti, un kopā tās sauc par Brahmu. 
   Mēs zinām, ka Puruša ir Gjana jeb Čaitanja (Apziņa). Šie termini ļauj mums izdarīt secinājumu, ka kaut kas eksistē, bet no tā izejot, mēs nevarm iztēloties nekādu konkrētu veidolu vai formu. Mēs tikai varam noformēt ideju par Purušu ar bhavan (objektivizēta saprāta introspektiska plūsma) palīdzību. Tā Puruša jeb Čaitanja ir abstrakta būtība, un var tikt mūsu saprāta uztverts tikai esot objektīvi izpausts. Prakriti, kas nosaka sākumu šai abstraktajai būtībai, var saprast tikai kā enerģiju, spēku, ko nevar redzēt, pat neskatoties uz to, ka tas apveltī ar īpašībām pat pašus rupjākos priekšmetus. Nav iespējams aprakstīt tās formas vai veidolu. Uguns ir rupjš objekts, un tā īpašība sadedzināt arī ir rupja īpašība. Bet pat šo uguns īpašību nav iespējams redzēt. Lai ar cik rupju īpašību nebūtu apveltīts priekšmets, šīs īpašības forma vienmēr paliks smalka. Enerģijai nevar būt formas, to nevar redzēt vai dzirdēt. Prakriti ir unikāla enerģija, un ir smalks sākums. Abi šie sākumi, Puruša un Prakriti, ir smalki, tāpat kā Brahma (tā sauc Purušu un Prakriti kopumu), ko var sasniegt tikai stadijā, kad saprāts saplūst ar savu avotu. Tāpēc Brahma nevar būt kaut kādas formas vai veidola. Viņu nav iespējams ne aprakstīt, pat ne pateikt, kam tas ir līdzīgs. Brahmai jābūt bez formas. Tā vienkārši nav spējīga būt par kaut kādu formu.
   Pirms tam bija teikts, ka buddhitattva rodas Prakriti sattvagun iedarbības rezultātā uz individuālo apziņu jeb atman. Ahamtattva veidojas zem radžogun ietekmes uz buddhitattvu, bet čitta, savukārt, izpaužas tamogun iedarbības rezultātā uz ahamtattvu. Čittas formēšanās ir atkarīga no ahamtattvas, jo tā izpaužas tikai kā tamogun iedarbības rezultāts uz ahamtattvu. Čittas esamība, sekojoši, nav neatkarīga. Ja tamogun Prakriti neiedarbosies uz ahamttatvu, vai ahamtattva pārtrauks savu eksistenci, čittas veidošanās kļūs neiespējama. Bet čittas neesamība nenozīmē ahamtattvas un Prakriti neesamību. Tas norāda tikai uz to, ka tamagun Prakriti neiedarbojas uz ahamtattvu, un, ka ahamtattvas eksistence nav atkarīga no čittas klātbūtnes. Ahamtattva ir neatkarīga no čittas. Ja mēs pielietosim tās pašas loģiskās pārdomas uz ahamtattvu, tad redzēsim, ka tā ir atkarīga no radžogun Prakriti iedarbības uz buddhitattvu. Bet buddhitattvas eksistence nav atkarīga no ahamtattvas klātbūtnes esamības vai neesamības. Buddhitattva ir neatkarīga no ahamtattvas. Līdzīgi tam, buudhitattvas eksistence ir atkarīga no sattvagun Prakriti iedarbības uz individuālo apziņu. Bet individuālās apziņas eksistence nav atkarīga no tā, vai eksistē buddhitattva.
   Piemēram, no tērauda var izliet pannu, bet tas nenozīmē, ka, ja panna neeksistētu, neeksistētu arī tērauds. Dēļ tā, ka panna ir izgatavota no tērauda, pirmā attiecas uz otro, bet tērauds eksistētu pat tajā gadījumā, ja nebūtu pannas. Tāpat kā tērauda eksistence nav atkarīga no pannas esamības vai neesamības, individuālā apziņa nav atkarīga no buddhitattvas. Visas šīs dažādās formas, sākot ar buddhitattvu līdz čittai, ir atkarīgas no individuālās apziņas, jo katras nākamās formas eksistence ir atkarīga no iepriekšējā eksistences. Bet, kad mums ir darīšana ar apziņu, mēs redzam, ka tās esamība nav atkarīga ne no vienas no šīm formām. Mēs nevarēsim atrast neko no kā būtu atkarīga apziņas eksistence. Sekojoši, apziņa ir absolūta neatkarīga. 
   Un tā, Puruša (Apziņa) ir absolūti neatkarīga. Iepriekšējā rindkopā mēs sacījām, ka tā ne no kā nav atkarīga un tai nav ne sākuma, ne pirmatnējā iemesla. Tā ir beziemesla. Prakriti ir enerģija, kas apvelta ar īpašību Purušu, un tai ir jābūt it visur, kur eksistē Puruša. Tomēr tas nenozīmē to, ka Prakriti bija Purušas radīta. Dedzināt - ir uguns īpašība, kas vienmēr eksistē kopā ar uguni, bet šī īpašība nebija uguns radīta. Tāpat kā uguns nevar pats sevi apveltīt ar šo īpašību, tā arī Puruša nav spējīga radīt Prakriti. Puruša pat nav spējīga apzināties pati savu eksistenci bez noteicošās Prakriti ietekmes. Dabiski, ka tāda Puruša nekad nevarēs radīt Prakriti. Tāpat kā gadījumā ar Purušu, nav iespējams atrast Prakriti radīšanas avotu vai iemeslu - Prakriti ir beziemesla. Tādējādi abas, Puruša un Prakriti, ir beziemesla. 
   Brahma - Purušas un Prakriti kopums. Sekojoši arī Brahma ir beziemesla. Brahmai nav ne sākuma, ne avota, tam nav pirmreizēja iemesla. Bet vai Brahmai ir robeža? Ja šī robeža ir, tad mums ir jānoskaidro, cik liels ir Brahmas izmērs; lai to noteiktu, mums būs Brahma jāizmēra. Lai izmērītu dažādus objektus ir vajadzīgi attiecīgi instrumenti. Piemēram, lai izmērītu zemi mums ir vajadzīgi mērīšanas stabi un mērauklas, lai noteiktu sēklu daudzumu - svari un atsvari, lai izmērītu temperatūru mums ir vajadzīgs termometrs, bet atmasfēras spiedienu - barometrs. Instrumenta izvēle ir atkarīga no izmērāmā objekta īpašībām. Brahma ir smalka, un, kā jau mēs sapratām, ir tikai ideja. Instrumentam, lai varētu izmērīt Brahmu, arī ir jābūt smalkam. Lai izmērītu Brahmu, ir jāatrod kaut kas daudz smalkāks par Brahmu. 
   Visa šīs pasaules matērija eksistē piecu fundamentālu faktoru jeb tattvu izskatā. Matērija var eksistēt kā akaša (ēteriskais faktors), vaiju (gaisa faktors), agni (gaismas faktors), džapa (šķidruma faktors) un khiti (cietais faktors). Ar vienu vai otru tanmatr klātbūtni tiek noteikts objekta rupjums. Rupjš objekts vienmēr ir apveltīts ar tanmatr, tai laikā, kad smalkajiem tā nav vispār. Tāpēc, jo ar vairāk tanmatr ir apveltīts objekts, jo tas ir rupjāks. Eksistē piecu veidu tanmatras: šabda (skaņa), sparša (pieskāriena sajūta), rupa (forma), rasa (garša) un gandha (smarža). Akaša, ēteriskais faktors vai teorētiski pieļaujamā smalkā vide, kas atrodas aiz planetārās atmosfēras robežām, nesatur neko no tā, ko varētu redzēt, tomēr šis faktors pārraida šabda tanmatru un tiek uzskatīts par rupju. Vaiju piemīt divas tanmatr: šabda un sparša. Tas nozīmē, ka vaiju pārraida skaņu, un, ka šis faktors ir sajūtams. Vaiju, sekojoši, ir rupjāks par akašu. Agni, džapa un khiti ir vēl rupjāki, jo tos var redzēt: tiem piemīt rupa tanmatra vēl bez iepriekšējām tanmatr. Un tā, visi pieci fundamentālie faktori, jeb tattvas, kā izskatā var eksistēt matērija, ir rupji. Neviens no tiem nevarētu būt instruments ar ko pietiktu, lai izmērītu Brahmu, kas ir smalka būtība. Katrā no pieciem fundamentāliem faktoriem (akaša, vaiju, agni, džapa un khiti) klāt ir vēl viens elements, kas atšķiras no matērijas. Šis elements ir saprāts jeb antahkarana (introspektīvs psihisks spēks). Novērtējot to pēc tiem pašiem kritērijiem kā tanmatr, mēs nonākam pie secinājuma, ka saprāts ir smalks. Saprāts ir vienīgais, kas ir abstrakts: nevar iztēloties to saturam kaut vai vienu tanmatr. Citiem vārdiem sakot, šajā Visumā tikai saprāts ir smalks, bet viss pārējais ir rupjš. Sekojoši, saprāts ir vienīgais, ko var izmantot kā instrumentu Brahmas mērīšanā; bet tā kā saprāts nesatur tanmatr, ar to nevar sasaistīt kādu rupju vai fizisku formu: tam nevar pieskarties, to nevar dzirdēt, redzēt, pagaršot vai pasmaržot. Bez šīm īpašībām no saprāta nav iespējams pagatavot instrumentu. Saprāts ir smalks, un tam piemīt tikai spēja domāt, just, radīt un apzināties idejas. Lūk, saprātam pieejamie veidi, ar kā palīdzību var izmērīt Brahmu. 
   Saprāts sastāv no buddhitattvas, ahamtattvas un čitas. Buddhitattvu formē Prakriti, nosakot individuālo apziņu; ahamtattva veidojas tālākās Prakriti iedarbības rezultātā uz buddhitattvu; tāpat formējas arī čitta. Ahamtattva ir saprāta daļa, kas veic darbību, un tāda spēja piemīt tikai ahamtattvai. Tāpēc izmērīt Brahmu var tikai ahamtattva. Individuālo apziņu un ahamtattvu nodala buddhitattva, tāpēc ahamtattva nevarēs sasniegt individuālo apziņu, ja neizies cauri buddhitattvas stadijai. Bet ahamtattva ir tikai buddhitattvas funkcionāla forma. ''Es'', kas eksistē kā buddhitattva un, kam piemīt sajūta ''es eksistēju'', kļūst par ahamtattvu, kad uzņemas uz sevis funkciju ''es rīkojos''. Tajā mirklī, kad ahamtattva atgriežas buddhitattvā, ahamtattvas funkcionāli atšķiroša iezīme (''es rīkojos'') pārtrauc eksistēt. Ahamtattva nevar ieslīgt individuālajā apziņā, paliekot par ahamtattvu. Pirms saskarties ar individuālo apziņu, tai ir jāpārveidojas buddhitattvā, bet šajā stāvoklī tā nevarēs izpildīt nevienu darbību, nemaz nerunājot par individuālās apziņas izmērīšanu. Un tā kā saprāts nav spējīgs saskarties ar individuālo apziņu, tas nekad nevarēs to izmērīt. Brahma ir nominācija, kas apzīmē visu individuālo apziņu kopumu. Tādējādi, pat nerodas jautājums par visa reizinājuma atsevišķo reizinātāju izmērīšanu, kas ir individuālās apziņas. Saprāts nekad nevarēs saprast, sajust vai apzināties Brahmas izmērus. 
   Saprāts ir spējīgs noteikt tikai to objektu robežas, kas atrodas tā uztveres sfērā. Tas nevar noteikt priekšmeta robežas, kas atrodas aiz tā sasniedzamajām robežām. Radīšana ir tikai Brahmas daļa. Saprāts eksistē iekšpus šīs radīšanas. Sasniedzot saprāta uztveres virsotni (ahamtattvas formā), mēs saprotam, ka eksistē tas, kas paliek aiz līnijas, kaut kas tāds, ko saprāts nav spējīgs saprast. Radīšana, tādējādi, stiepjas aiz saprāta uztveres robežām. Tā ir bezgalīga. Radīšana - ir tikai daļa un, ja daļa ir bezgalīga, Brahmai kā visai pilnībai nepārprotami ir jābūt bezgalīgam.
   Brahma ir Puruši un Prakriti kopums. No iepriekš minētām pārdomām ir skaidrs, ka gan Purušai, gan Prakriti nav iemesla. Bet, ja tiem abiem nav iemesla, tas nozīmē, ka tie arī ir neatkarīgi viens no otra. Tāds stāvoklis, kad gan Puruša, gan Prakriti ir neatkarīgi viens no otra dēļ tā, ka tie ir beziemesla, - ir Brahmas, Brahmasvarupa augstākie stāvokļi. Prakriti ir unikāla enerģija, kā funkcija ir apveltīt Purušu ar gunu (īpašību). Vārds guna parasti tiek saprasts kā atribūts vai īpašība, un tulkojumā no sanskrita nozīmē ''virve, kas paredzēta, lai sasietu kaut ko''. Apveltīt ar gunu nozīmē sasiet ar virvi. Tas, kad Prakriti nosaka un apveltī Purušu ar gunu nozīmē, ka Prakriti sasaista Purušu ar virvi (gunu) un vada to saskaņā ar saviem nodomiem un vēlmēm. Bet Brahmasvarupa augstākā stāvoklī Puruša ir neatkarīga. Neskatoties uz to, ka Prakriti tādā gadījumā nevar sasaistīt Purušu, tā tomēr eksistē kopā ar Purušu, jo Brahma - ir to kopējais nosaukums. Gulošs cilvēks nevar izpildīt kaut kādas darbības, viņš ir bezdarbīgs, bet darba spējas viņam piemīt. Līdzīgi Prakriti ir neaktīva Brahmasvarupā. Tā nav spējīga izpildīt kaut kādas funkcijas, tāpēc ir bezdarbīga. Prakriti funkcija - ir Purušas apveltīšana ar īpašību jeb gunu. Ja Prakriti nefunkcionē, Puruša neiegūst nekādus atribūtus un raksturojumu. Tādā gadījumā tā eksistē ārpus gun, bez gun.
   Kāpēc gan Prakriti, kā vienīgā funkcija ir tajā, lai noteiktu Purušu, nevar uz to iedarboties Nirguna Brahmā? Kaut kas tāds var notikt tikai dēļ diviem iemesliem: Prakriti vai nu snauduļo, un sekojoši nav aktīva, vai arī tā ir vājāka par Purušu un tāpēc nevar to sasaistīt. Ja mēs piekrītam pirmajam apgalvojumam, mēs atzīstam, ka Nirguna Brahmā jeb Brahmasvarupā, Prakriti snauduļo. Bet kaut kādā brīdī Prakriti to tomēr sasaista. Ja Nirguna Brahmā tā atrodas miega stāvoklī, tad, pirms tā varēs iedarboties uz Purušu, to kaut kam ir jāatmodina. Bet Nirguna Brahmā eksistē tikai Puruša un Prakriti un nevienas citas būtnes, tāpēc atmodināt Prakriti var tikai Puruša. Bet kā mēs zinām, Puruša nav spējīga pat apzināties savu personīgo eksistenci līdz tam, kad Prakriti sāks to pārveidot. Kā gan tā atmodinās Prakriti? Mēs esam spiesti atteikties no pieņēmuma, ka Nirguna Brahmā Prakriti snauduļo, jo nav trešās būtības, kas aktivizētu Prakriti, lai tā sasaistītu Purušu un liktu tai izpausties kā buddhitattvai. Tas nozīmē, ka Nirguna Brahmā Prakriti atrodas atmodinātā stāvoklī. Tā neguļ. Prakriti daba, dharma jeb funkcija ir tajā, lai apveltītu Purušu ar īpašību, tas nozīmē, ja Nirguna Brahmā Prakriti atrodas atmodinātā stāvoklī, tai ir jāiedarbojas uz Purušu. Bet Puruša Nirguna Brahmā nav apveltīta ar īpašību, neskatoties uz aktīvu Prakriti klātbūtni. Vienīgais iemesls kāpēc tā var būt ir tas, ka Nirguna Brahmā Prakriti ir vājāka par Purušu. Tā ir mazāk spēcīga un tāpēc nav spējīga sasaistīt Purušu. Tādējādi, Puruša un Prakriti mūžīgi eksistē Brahmā. Sekojoši, Puruša pēc savas dabas ir spēcīgāka par Prakriti, un ir transcendentāla būtība, bet Prakriti - tās enerģija. Stāvokli, kurā Prakriti ir vājāka par Purušu un nav spējīga ietekmēt Purušu vai apveltīt to ar īpašību, sauc par Nirguna Brahmu jeb Brahmasvarupa, tas ir, stāvokli, kad Puruša atrodas Brahmā, neizmainoties. Purušu, uz ko neiedarbojas un neapveltī ar īpašību Prakriti, kā arī Purušu, kas eksistē Brahmā neizpaustā stāvoklī, sauc par Nirguna Purušu - nenosacītu (beznosacījumu) Apziņu; bet Purušu, kas tiek pakļauta Prakriti ietekmei, sauc par Saguna jeb Gunajukta Puruša - nosacītu (nosacījumu) Apziņu. Sekojoši, Saguna Brahma ir tāds Brahmas stāvoklis, kad Puruša ir pakļauta Prakriti ietekmei un to nosaka. 
   Te var rasties divi jautājumi. Pirmkārt, ja Nirguna Brahma ir Brahmasvarupa, jeb Brahmas augstākais stāvoklis, tad kas ir Saguna Brahma? Otrkārt, ja Puruša ir pēc savas dabas spēcīgāka par Prakriti, tad kā tā spēja pārveidot Purušu Saguna Brahmā? Citiem vārdiem sakot, kā radās Saguna Brahma?
Nirguna un saguna ir tikai Brahmas divi dažādi aspekti. Nirguna stāvoklī Puruša un Prakriti pastāv kopā, bet Prakriti nevar sasaistīt Purušu. Saguna stāvoklī Puruša un Prakriti arī eksistē, bet te jau Prakriti iedarbojas uz Purušu un apveltī ar gunu. Tieši pateicoties šai Purušas un Prakriti atšķirīgai savstarpējai ietekmei, pirmo (stāvokli) sauc par Nirguna, bet otro par Saguna Brahmu. Gulošs Rama un Rama nomodā - ir tikai viena un tā paša cilvēka divi stāvokļi, nevar teikt, ka tie ir divi dažādi cilvēki. Līdzīgi. Nirguna un Saguna Brahma - ir vienas un tās pašas Brahmas divi stāvokļi. 
   Mēs jau nonācām pie slēdziena, ka buddhitattva veidojas, kad Prakriti sāk iedarboties uz individuālo apziņu. Bhumačaitanja, Parama Puruša jeb kosmiskā Apziņa ir neskaitāma skaita individuālo apziņu kopuma vienots nosaukums. Parama Puruša seko tai pašai dharmai, kā individuālā apziņa, abiem piemīt vienādas īpašības, atšķirība ir tikai tajā, ka individuālā apziņa ir ierobežota, tai laikā, kad kosmiskā Apziņa ir neierobežota. Tādējādi, tas nozīmē, ka radīšana notiek uzreiz pēc tam, kad kosmiskā Apziņa jeb Parama Puruša, pakļaujoties Prakriti ietekmei, iegūst īpašību. Stāvokli, kurā Prakriti nosaka Purušu, sauc par Saguna Brahmu. Visums ir radīts pateicoties Saguna Brahmai. 
   Mēs esam spiesti atzīt Saguna Brahmas eksistenci, jo katru savas dzīves mirkli mēs novērojam radīšanas procesu, ko veic Saguna Brahma; tas arī norāda uz to, ka Saguna Brahmā Prakriti iedarbojas uz Purušu un to nosaka. Var eksistēt tikai divi nosacījumi, pie kuriem Prakriti būtu iespēja iedarboties uz Purušu: pirmais - ja Prakriti Saguna Brahmā ir stiprāka nekā Nirguna Brahmā, un otrais - ja Puruša Saguna Brahmā ir vājāka par Prakriti. Prakriti, kā mēs zinām, ir unikāla enerģija. Tās izpausmes intensitāte visur ir vienāda. To var salīdzināt ar jebkuru rupju enerģiju, piemēram, ar elektrību. Elektrībai, kas iet pa vadu jūdzes garumā, būs 440 volti katrā vada punktā. Dažādos punktos spiegums būs vienāds. Tāpat ir arī ar Prakriti, kas ir unikāla enerģija, un kurai visur būs vienāds spēks. Nerodas šaubas, ka Saguna Brahmā Prakriti ir visspēcīgākā: Purušai te ir jābūt vājākai, savādāk tā nenonāktu zem Prakriti ietekmes. Nebeidzamā Brahmā Purušas ''blīvums'' dažādās vietās ir atšķirīgs. Nebeidzamās Brahmas Apziņa ne visur izpaužas vienādi. Prakriti iedarbojas uz Purušu, atrodot ''vājās'' vietas tur, kur Purušas ''blīvums'' (Apziņa) ir mazāks. Tā rodas radīšana. Tur, kur Apziņa ir ''blīvāka'', Prakriti nespēj nosacīt Purušu. Puruša paliek bez īpašībām un tiek noteikta kā Nirguna Brahma - beznosacījuma kosmiska Būtība. 
   Brahma ir bezgalīga, un tās visaugstākais stāvoklis - nirguna. Tajos Nirguna Brahma apvidos, kur bezgalīgās Purušas (Apziņas) ''blīvums'' ir mazāks, Prakriti uz to iedarbojas, kā rezultātā rodas Saguna Brahma. Sekojoši, Saguna Brahma atrodas iekšpus Nirguna. Ahamtattva līdzinās milzīgam aisbergam okeānā. Dēļ klimata nevienmērīgajiem apstākļiem viena daļa okeāna aizsalst, bet pārējais ūdens turpina būt iepriekšējā stāvoklī. Līdzīgi, Nirguna Brahmā Prakriti nosaka Purušas ''vājos'' apvidus, un tie pārvēršas Saguna Brahmā, bet, viss, kas palika, turpina pastāvēt Nirguna stāvoklī. Sekojoši, Saguna Brahma, eksistē iekšpus Nirguna Brahmas. 
   Saguna Puruša (nosacījuma Apziņa) atrodas iekšpus Nirguna Purušas (beznosacījuma Apziņa). Apvidu, kur Puruša ir saistīta ar Prakriti, sauc par Saguna Brahmu. Mēs jau noskaidrojām, ka Brahmas augstākais stāvoklis (Brahmasvarupa) - ir beznosacījumu apziņa. Sekojoši, Saguna Brahma nav Brahmasvarupa, tomēr, neskatoties uz to, to vajag saukt par Brahmu, jo tajā ir gan Puruša, gan Prakriti. Ņemot vērā piemēru par aisbergu, var paskaidrot, kas ir Saguna Brahma. Dēļ atšķirības klimatā daļa okeāna ūdens pārvēršas aisbergā. Okeāns ir Nirguna Brahma, aisbergs - Saguna Brahma, temperatūra, kas sasaldē ūdeni - Prakriti, ledus - Puruša Saguna Brahmā, palikušais pāri nesasaldētais ūdens - Puruša Nirguna Brahmā. Ledus un ūdens - ir vienas un tās pašas vielas dažādi stāvokļi, dažās vietās dēļ klimatiskiem apstākļiem ūdens pārvēršas ledū. Ledus - ir ūdens cits stāvoklis, bet mēs to nevaram nosaukt par ūdeni; mēs to varam pieņemt tikai kā ūdens citu formu. Līdzīgi, mēs nevaram Saguna Brahmu nosaukt par Brahmas augstāko stāvokli (Brahmasvarupa). Tas ir Brahmasvarupa cits stāvoklis. Tāpēc, lai sasniegtu Brahamsvarupu, mums ir jāiepazīst Nirguna Brahmu. Tikai Sagunas Brahmas sasniegšana nenovedīs pie augstākā stāvokļa iepazīšanas, jo Saguna Brahma ir tikai augstākās Būtības izmainīta forma. 
   Tad, kas tādā gadījumā ir Bhagavan - Saguna Brahma vai Nirguna Brahma? Bhagavan ir sanskrita vārds, kas rodas no savienojuma bhaga+matup, tas ir, Bhagavan ir tas, kuram piemīt bhaga. Bhaga nozīmē ''absolūts spēks'', ''labdarība'', ''gaisma''. Bhagavan, sekojoši, ir tas, kas ir visvarens, pats starojošākais un labvēlīgākais (sarvašaktiman, džjotirmaija, maungalamaja). 
   Un tā, Bhagavanam ir trīs īpašības, trīs iezīmes. Sekojoši, Bhagavan ir nosacījuma Puruša (Gunajukta). Nirguna Brahmā Puruša ir beznosacījuma, tai piemīt īpašības Saguna Brahmā. Tādējādi, Bhagavan ir Saguna Brahma. Nirguna Brahma ir Brahmas visaugstākais stāvoklis - Brahmasvarupu, bet Saguna Brahma ir tikai Brahmas stāvoklis, un Bhagavan nav Brahmasvarupa. 
   Lai iepazītu Brahmasvarupu vajag iziet aiz Bhagavana robežām un jāsasniedz Nirguna Brahmu. Tieši Nirguna Brahma ir tā būtība, kuru nepieciešams tiekties sasniegt.


 
Kategorija: Indija | Pievienoja: Sanistra (04.10.18)
Skatījumu skaits: 53 | Atslēgvārdi: Puruša, tattva, Prakriti, Gun, tanmatra, Saguna Brahma, Nirguna Brahma, Brahma, tamogun
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Copyright MyCorp © 2018 | Uzturēšanu nodrošina uCoz