Otrdiena, 07.07.20, 17:05 | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Ieejas forma

Meklēšana

Mūsu aptauja

Es šajā saitā meklēju informāciju par:
Atbildes: 1023

Vietnes draugi

Statistika

Ģeopolitika Baloņas izglītības sistēmas „mērcē” - Forums
[ · Jaunākie ieraksti · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Forums » Foruma kopējā sadaļa (piereģistrējoties būs pieejami visi forumi) » Piezīmes » Ģeopolitika Baloņas izglītības sistēmas „mērcē” (Par reāliem draudiem cilvēcei.)
Ģeopolitika Baloņas izglītības sistēmas „mērcē”
DaugavietisDatums: Sestdiena, 02.08.14, 14:55 | Ziņojums # 1
Grupa: Lietotāji
Ziņojumi: 42
Status: Offline
Šo rakstu man pamudināja rakstīt gan mana un TantukaMantuka polēmika par filmu „The Secret”, gan kāds analītiskais raidījums Krievijas TV kanālā.

Ceru, ka lasot šo rakstu, Jūs sapratīsiet, kādas briesmas draud cilvēcei. Apskatīšu šo vispasaules briesmu, civilizācijas degradēšanas un iznīcības gan materiālos, gan bioenerģētiskos pamatus.

Sākšu ar konkrētiem piemēriem no savas dzīves un ar pasaulē vispārzināmiem, ļoti neitrāli izsakoties, gadījumiem.

1. Manam paziņam, jau no 2. Pasaules kara beigām, Vācijā dzīvo radi. Ir nomainījušās paaudzes un cilvēki, kas dzīvo tur tagad ir 45 – 50 gadu veci. Mana stāsta sižets notika apmēram 1990. gadā. Tātad, toreiz šiem latviešu vāciešiem bija ap 25 gadi.

Atvērās padomijas „dzelzs aizkars” un mani paziņas devās uz Vāciju. Radus apciemot. Radi dzīvoja, kādā mazā Vācijas pilsētā. Lunebergā, ja pareizi atceros. Iekoptā, skaistā privātā mājiņā. Apkārt mājai zālājs. Labi kopts. Kopumā skaista, mierīga dzīve. Par kādu tie, kas tikko „izlīduši” no padomijas žņaugiem, varēja tikai sapņot.

Mana paziņas radi bija diezgan pārtikusi ģimene. Vīrs bija izmācījies un strādāja par elektriķi, kādā privātā uzņēmumā. Bija labs sava, kā izrādījās pēc tam, amata „sadaļas” speciālists. Sieva strādāja par kaut kādu lietvedi, kas lielā firmā kārtoja dokumentus. Sistematizēja tos pēc numerācijas. satura datumiem un lika arhīvos. Abiem laba alga, nodrošināts darbs, skaisti bērni – viss ko vidēja sociālā līmeņa cilvēks var vēlēties. Dzīvo un nebēdā.

Bet te tieši sākas mana stāsta, pati interesantākā un arī, reāli, bēdīgākā daļa. Proti. Mājas priekšā, zālājā. Pašā tā vidū, „krāšņojās” kaut kāds dekoratīvs krūms. Galīgi nokaltis un kropls no slimībām. Mans paziņa uzzināja, ka šis kroplais krūms, savā šausmīgajā izskatā, tur atrodas jau nedēļas divas.

Mans paziņa pajautāja, kādēļ radinieks šo krūmu neizrauj un nepārstāda. Un tagad UZMANĪBU ! latviskā vācieša atbilde: „Zini, pēdējā laikā tik daudz darba (par „darbu” pastāstīšu pēc tam), neesmu mājās līdz vēlai pēcpusdienai. Nav laika nokontrolēt, kad atbrauks KRŪMU IZRAUŠANAS MEISTARS (!!!!) izraus kroplo krūmu. Un kad, tad man atliks laiks, lai sagaidītu KRŪMU IESTĀDĪŠANAS MEISTARU (!!!!!!!!).”

Bez tam šim stāstam ir vēl divas, manuprāt, idiotiski bēdīgas daļas.

Izrādījās, ka mana paziņas radiniece. Tā, kas kārto dokumentus uzņēmumā, prot šos dokumentus tikai sakārtot un prot tos aiznest uz arhīvu. Ar to viņas zinības ir izsmeltas. Gan savā profesijā, gan pakārtoti, privātajā dzīvē. Mana paziņas, radiniece, lai arī lietvede, neprata uzrakstīt jebkādu juridiski pareizu dokumentu. Pat, lai uzrakstītu savām ģimenes vajadzībām nepieciešamo iesniegumu vietējai pašvaldības, šī „lietvede” algoja savu kolēģi, arī „lietvedi – speciālisti” IESNIEGUMU RAKSTĪTĀJU.

Viņa paša prata tikai, sistematizēt dokumentus un nest uz arhīvu, sistematizēt un nest uz arhīvu, sistematizēt un nest uz arhīvu, sistematizēt un nest uz arhīvu, sistematizēt un nest uz arhīvu, sistematizēt un nest uz arhīvu, .................

Visur citur viņa un viņas vīrs ir tikai un vienīgi patērētāji. Kaut gan abiem, ir (it kā) izglītība. Viņi ir beiguši koledžas. Un viņiem ir „diplomi”.

Jā, vēl interesants un daudz izsakošs fakts par vīru, kas „ieguvis elektriķa specialitāti”. Šis „speciālists” veic šādu darbu – braukā pa pilsētu, NOMAINA dzīvokļos IZDEGUŠĀS ELEKTROSPULDZES, PIEVIENO TELEVIZORUS UN CITU SADZĪVES TEHNIKU ELEKTROTĪKLAM. „Iztulkošu” – iesprauž elektro ierīču kontaktdakšas elektriskajā rozetē) un veic citus, apmēram tādas pašas „sarežģītības” „elektriķa” darbus. Kaut ko vairāk no elektriķa profesijas viņš neprot un vajadzības gadījumā sauc talkā un par maksu savus „kolēģus – speciālistus”............ ............... Jautri, vai ne ! Ja nebūtu tik bēdīgi.

Piebildīšu, ka mans paziņa palūdza radus aizvest viņu uz supermārketu, nopirka jaunu krūma stādu, izraka un pārstādīja nokaltušo krūmu. Aizņēma, tas, viss kopā, pusotru stundu.

Otrs „jautrais” stāsts no cilvēku – marionešu dzīves.

Mans brālēns ir 45 gadu vecs, kārtīgs čoms, kas visu savu apzināto dzīvi, nostrādājis par tālbraucēju. Normāls radagabals. Bet runa nav par manu radinieku. Runa ir par atgadījumu, kas ar viņu reāli notika.

Atkal, tajā pašā Vācijā.Kārtējā reisā, uz trases, viņa autiņam nojuka kāda svarīga autodaļa. Cik atceros, tad ātrumkārba.

Mans radinieks apstādināja, kādu citu tālbraucēju un salūzušā automašīna tika aizbuksēta uz tuvāko pie trases, smago automašīnu servisu.

Izrādījās, ka lai viņa auto saremontētu, nepieciešams izcelt pašu dzinēju un tikai tad, autoatslēdznieki var nomainīt salūzušo autodaļu. Kad mans brālēns, paprasīja servisa saimniekam cik tas maksās un cik ilgs laiks viņam nepieciešams – vācu autoremonta profesionāļi atbildēja, ka paša rezerves daļa maksā 400 evro, bet, lai to nomainītu, nepieciešamas vismaz 3 dienas un par darbu jāmaksā vēl 3500 evro.

Mans brālēns bija stipri izbrīnīts, gan par remonta termiņu, gan par pakalpojumu izcenojumiem. Arī tik lielas naudas summas viņam, vienkārši, nebija.

Tomēr viņš sarunāja izīrēt, uz diennakti, autoservisa ārpusē estakādi un pārvietojamo telferi. Summa par šo iekārtu nomu bija 250 evro. Autoservisā brālēns nopirka arī vajadzīgo rezerves daļu.

Un tad sākās šovs priekš Krūmu rāvējiem !!!

Viens pats, bez jebkādas palīdzības no vāciešu puses, mans brālēns, 8 stundu laikā – izņēma sava auto motoru un nomainīja salūzušo mehānismu.

Visu šo laiku, gan autoservisa īpašnieks, gan tā strādnieki staigāja apkārt mana brālēna darba vietai. Viņi bija šokēti par to, ko paveicis mans brālēns. Tas, priekš viņiem, bija brīnums.

Kad darbi bija pabeigti, manu brālēnu, uz kafijas tasi paaicināja autoservisa īpašnieks. Viņš piedāvāja manam brālēnam darbu autoservisā. Un, pats, piedāvāja manam brālēnam pārvākties uz Vāciju dzīvot. Piesollīja brālēnam algu 5000 evro apmērā, ar iespējām viņu palielināt, vēl dienesta, bet labu, mājiņu. Apsolīja arī iekārtot labi apmaksātā darbā brālēna sievu. Mans brālēns, laipni atteica (muļķis, manuprāt).

Sarunas, pie kafijas tases, laikā, mans brālēns uzzināja, ka viņa auto, vācieši tiešām nevarēja atremontēt, laikā, kas ātrāks par 3 dienām. Nevarēja arī atļauties pazemināt cenu par remontpakalpojumiem.

Jo, lai veiktu šo pasūtījumu, bija jāizsauc atsevišķa brigāde, kas nomazgātu, notīrītu auto motora nodalījumu, jāizsauc atsevišķa brigāde, lai izņemtu auto motoru, vēl atsevišķa brigāde, kas nomainītu salūzušo detaļu, un vēl brigāde, atkal atsevišķa, kas visu saliktu kopā.......................................

No mana paziņas un brālēna stāstītā var saprast, ka jebkurš no iepriekš minētajiem, abos stāstos, „speciālistiem”, savas profesijas šaurajā sadaļā, ir tiešām labi, zinoši speciālisti. Bet, reāli, viņus nevar vairs nosaukt par speciālistiem savā profesijā. Nedz par elektriķiem, nedz par lietvežiem, nedz par remontstrādniekiem. Šī vārda vispārpieņemtajā nozīmē. Nosaukt par krūmu izrāvējiem, krūmu iestādītājiem, dokumentu kārtotājiem un nesējiem uz arhīvu, iesniegumu rakstītājiem pašvaldībai, automotoru mazgātājiem, automotoru izņēmējiem, rezerves daļu nomainītājiem, un automotoru salicējiem, gan var.

Viņiem valsts un vecāki ir nodrošinājuši „izglītību”.

Galvenais ! Viņi jūtas par zinošiem speciālistiem, ir pārliecināti par savu zinību fundamentālismu. Viņu darbs tiek labi apmaksāts, viņi dzīvo pārticīgu dzīvi, bauda visas patērētāja priekšrocības un ir savā iekšējā pasaulē LAIMĪGI !

Piebilde: Es, protams, nedomāju par postpadomju valstīm (arī Latviju), kur nav nodrošināta arī darba alga un citas sociālās garantijas. No vienas puses, ceru, ka šo sociālo garantiju esamība drīz iestāsies. Bet no otas puses saprotu, ka šo sociālo garantiju neesamība vēl nav pilnībā padarījusi mūsu sabiedrību par marionetēm, pūli, kas tiek vadīti, kā koka lelles, lai arī dzīvo „laimīgi”.

Trešais „jautrais” stāsts no cilvēku – marionešu dzīves. Šoreiz par maniem kolēģim profesionāliem ezotēriķiem.

Skatījos, šo sižetu kādā arī analītiski – kriminālā raidījumā. Šajā raidījumā nopēla ezotērisko skolu Krievijā, bet es gan pievērsu uzmanību, nevis ezotēriskās skolas dibinātājiem, bet šīs skolas absolventei – krāpniecības upurim.

Rādīja kādu skolu Maskavā, kura par 4200 USD iemāca saviem audzēkņiem bioenerģētisko testēšanu ar rokas plaukstas palīdzību. Tādu, kā esmu publicējis sava cāļbloga tēmā par testēšanu ar plaukstas palīdzību darbā ar fotogrāfiju.

Princips, kā tāds. Rādīja kādu dāmu no Krievijas pašas tālākās daļas – Kamčatkas. Sieviete bija sakrājusi naudiņu, ar vilcienu, tūkstošiem kilometru, aizbraukusi uz Maskavu, izīrējusi dzīvoklīti Maskavā un divas nedēļas uzcītīgi mācījusies „ekstrasensu kursos”.

Skolā, blakus apmācību zālei, atradās kabinets, kurā ar kompjūtera un printera palīdzību tika izgatavoti „ekstrasensu diplomi” un tiem likti virsū nu ļoti lieli un skaisti zīmogi. Pašu diplomu poligrāfiskais noformējums bija arī jaunrades kalngals. Skaists un krāšņs. Cepure nost, „diploma noformējuma priekšā.

Pēc divām nedēļām, sieviete ļoti labi bija iemācījusies skolā pasniegto tehniku. Skolotāji sievieti nebija mānījuši ar reklāmu. Šo tehniku viņa apguva superkvalitatīvi. Lekciju ievadā, viņai tika paskaidrots, ka šīs „nenovērtējamās” zināšanas ir fundamentāls cilvēces sasniegums un seno samaņu supernoslēpums, ko skolas vadība, netīšām, kaut kādos arheoloģiskajos izrakumos, ir atradusi un tagad tikai izredzētajiem, pasniedz.

Iztērējusi savu pēdējo naudiņu atpakaļceļam uz Kamčatku, sieviete atgriezās mājās. Tur viņa ieķīlāja bankā savu dzīvokli, atvēra ofisu, goda vietā, kabinetā piekāra krāšņo diplomu un sāka pieņemt klientus.

Sakarā ar to, ka sieviete kursos mācījās labi, bija uzņēmīga, gudra, viņa ātri vien ieguva plašu klientu loku un lielu popularitāti. Jaunizceptā ekstrasense, atdeva kredītu, atpelnīja kursos iztērēto naudu un sāka pelnīt un dzīvot, nu ļoti labi. Tā viņa, starp citu, dzīvo arī tagad. Viņa un viņas ģimene dzīvo laimīgi.

Un uz filmas iznākšanas laiku, viņai nezin no kurienes, parādījās zināšanas karmas slimību, lāsta noņemšanas un citās sfērās. Viņa bija palielinājusi arī savu „fundamentālo zināšanu” loku. Kaut gan par skaistajā diplomā nekas par to nav minēts. Un citur mācījusies viņa nav.

Tomēr viņai sabiedrībā ir autoritāte un viņa ir tiesīga apgalvot, ka viņai ir diploms un viņa ir apmācīta fundamentālām un senām bioenerģētiskām tehnikām. Ko viņa arī visur, kur tas iespējams dara.

Kopumā, loģiski spriežot, ezotēriskā skola, kurā sieviete mācījusies, nav krāpnieki. Viņi tiešām pasniedz reāli eksistējošu, reāli darbojošos, jau gadsimtiem zināmu bioenerģētisko tehniku. Bet šī skola, tāpat, kā Vācijā ir laidusi pasaulē vēl vienu „krūmu izrāvēju”. Šoreiz tikai ezotērikā. Tāpat, kā es rakstīju par The Secret un manis publicēto „Lēnas domāšanas tehniku”.

Vēl sakarā ar to, ka esmu ezotēriķis, īsi pastāstīšu par pāris ezotērisko skolu apmācības programmām. Mans mērķis nav kritizēt šīs skolas. Nebūt ne.

Bet. Pievēršu Jūsu uzmanību, visos iepriekš un tālāk aprakstītajos gadījumos, uz informācijas pasniegšanas metodiku dažādās Pasaules valstīs, dažādu novirzienu skolās un dažādās dzīves sfērās.

Daudziem zināma Hamburgas Astroloģiskā skola. Tās filiāle ir arī Rīgā. Rīgā notiek arī apmācības.

Vienā no skolas pasniegtajiem priekšmetiem, par pasniedzēju ir Hamburgas Astroloģiskās skolas vadītājs Latvijā.

Savā priekšmetā pasniedzējs apgalvo, ka visi „normālie” cilvēki ir atlidojuši no citām planētām. Katrs no savas. Te uz Zemes līdz tam dzīvojuši tikai pērtiķi. Atlidojušie no Kosmosa cilvēki ir krustojušies ar pērtiķiem. Tagad uz Pasaules ir 3 rases. Pērtiķi, atlidojušie cilvēki un krustojums.

Tālāk – pats „saistošākais” izrādās, ka 1917. gadā Krievijā apvērsumu ir organizējuši, nedz atlidojušie, nedz krustotie, bet tikai un vienīgi pērtiķi.

Jā, vēl. Visi, kas tic ezotēriskām lietām ir vai nu atlidojušie cilvēki, vai nu no krustojuma rases. Kaut ko šīs skolotājs ir teicis arī par drīzu Pasaules galu.

Visu cieņu Hamburgas Astroloģiskajai skolai un visiem pērējiem šīs skolas pasniedzējiem. No šīs skolas skolnieka, mana drauga, vārdiem, pārējie priekšmeti šajā skolā tiek pasniegti kvalitatīvi.

Bet šajā gadījumā, kā jau teicu, tas nav galvenais. Galvenais, ka sērga skolot pusspeciālistus, izplešas. Un nav atkarīgs no tā vai skola atrodas Rietunos vai Austrumos.

Otra ezotēriskā skola, par kuru vēlos stāstīt, ir saistīta ar jogu. Kad kāds mans paziņa tajā iestājās, viņam arī tika apgalvots par iespēju iegūt fundamentālas un senas zināšanas. Skolas nosaukums bija arī autoritatīvu vārdu salikums. Šoreiz gan apmācības kurs sastāvēja no tā, ka skolniekiem dažādās jogas pozās bija pat 1 – 2 stunda jāstāv, jātup vai jāguļ. Tas tika pasniegts, kā meditāciju kalngals.

Pats interesantākais bija tas, ka cilvēkiem maz pasniedza klasiskās jogas pozas. Bet šīs pozas, pats skolotājs, varēja izdomāt, turpat, „apmācību” laikā.

Bez tam, šo „meditāciju” laikā netika nosprausti kaut kādi uzdevumi – pareizi elpot, pilnveidot sevi, attīrīties vai kas cits. Vienkārši bija jāstāv noteiktā pozā un noteiktu laiku, un viss.

Nodarbības notika tikai Vācijā, visiem bija jābrauc, lai mācītos, tikai uz turieni. Jā triju dienu „stāvēšanas” nedabiskā, pat ne jogas, pozā, maksāja 350 latu. Bet beigās mans paziņa dabūja skaistu maģistra diplomu. Tas gan bija fakts.

Tagad „nolaidīsimies uz zemes” un es pieminēšu vēl divus (no daudziem, kurus zinu), šokējošus faktus par Pasaules garīgās un materiālās izglītošanās līmeni.

Zviedru un īru psihologi ir secinājuši, ka vidējais cilvēka domāšanu raksturojošais līmenis IQ, pēdējo 100 gadu laikā ir sasniedzis kritisko līmeni.

Domāju, ka visi ir dzirdējuši par Ņujorkas Universitātē, kas slavens ar to, ka jau 100 gadus koordinē ASV Pētniecisko institūtu darbu, lielā nopietnībā un apjomā studentiem jāmācās un jāapcer seriāla „Bafija – Vampīru medniece” sižets un darbojošās personas.

Toties Dienvidkarolīnas Universitātē Socioloģijas fakultātē studenti 2 gadus apgūst tēmu „Lady Gaga un slavas socioloģija”.

Parīzes Politiskās izpētes institūtā, kur mācās jau nevis studenti, bet jau aspiranti, tiek pasniegta tēma „Gary Poters”. Tiek pētīts literatūrais un poltiskais šī fantastiskā - pasaku bestsellera aspekts.

Tamlīdzīga murga pietiek vēl daudzos citos Pasaules nostūros. Iepriekš minētie piemēri ir tikai daļa no Pasaules izglītības sistēmas = lielu korporāciju un dažādu valstu vadību marionešu apmācības sistēmas.

Un tendence, tādam vājprātam, ar katru gadu pieaug un pieaug.

Kāda starptautiska zinātnieku – psihologu grupa visā Pasaulē veica eksperimentu. Uz ielas iztaujāja cilvēkus. Izrādījās, ka visās Pasaules valstīs daudzi nezina savu valstu elemetāru vēsturi un pat reizrēķina tabulu.

Kaut gan, tālu nav jāskrien, arī pie mums Latvijā „diplomētu” bakalauru un maģistru profesionālā „kvalitāte” atbilst pārējās Pasaules izglītības sistēmu kvalitātes rādītājiem.

Droši vien, visi atceras vēl nesen notikušo konkursu uz Ģenerālprokuratūrā esošajām vakantajām vietām, kad kandidātu bija pietiekami, bet pieņēma tikai daļu no nepieciešamā speciālistu – prokuroru daudzuma.

Kandidāti nezināja elementāras lietas. Nezināja savas valsts elementāro vēsturi, svinamos svētkus ar tiem saistītos notikumus. Nezināja pat Tieslietu sistēmas uzbūvi mūsu valstī. „Iztulkošu” – nezināja savas (iespējami) nākošās darba vietas strukturālo hierarhiju.

Vienvārd sakot, izglītības sistēma mūsu valstī ir sagatavojusi „speciālistus – krūmu izrāvējus vai uz arhīvu nesošos”. Tikai juridiskajā nozarē. Bet iedomājieties, ka no šādiem „speciālistiem” var būt reāli atkarīgs daudzu cilvēku liktenis.

Cienījamie, Dāmas un Kungi ! Es nerakstīju antiglobālista „palagu”. Es neesmu šajā brālībā. Jo arī lielās korporācijas, finansu magnāti, dažādi valstu kopumi, masoni, 300 padome un citi tamlīdzīgie „lielie”, paši ir totālā sprostā. Tikai to, savas bagātības un visatļautības dēļ nejūt. Protams, tikai pagaidām un šis „pagaidām” vairs nav aiz kalniem.

Arī Baloņas izglītības sistēmas aizvadīšana nebūtībā, nav mans galvenais mērķis.

Viņa, šī swistēma, ir tikai viens no daudziem ķēdes posmiem cilvēka ceļā uz skudrai līdzīgu dzīvi. Kad skudra, kā lelle un marionete, visu savu dzīvi skraida no vien pūžņa sektora uz otru. Bet vienmēr pa vienu un to pašu maršrutu. Bez tiesībām un iespējas izmainīt likteņa nolikto skraidīšanas posmu un virzienus (divus – vienu turp un otru atpakaļ).

Zinu, ka ja no šīs „karātavu ceļa” ķēdes posma izņemt kādu posmu, tad tā vietā radīsies jauns un vēl rafinētāks cilvēku kopuma programmētājs.

Cilvēce ir viens kārtīgs Holivudas bestsellera „Matrica” prototips. Tikai piedevām tam arī paši „brīvie”, tie, kas cīnījās par cilvēka prāta brīvību un arī „ļaunie”, kas gribēja gūt varu pār cilvēku prātiem un likteņiem – visi paši atrodas jau citas pakāpes Matricas ietekmē.

Kā ar šo murgu var sadzīvot un nepalikt par skudru skudru pūznī, es rakstīšu citos egregoriālajai tēmai veltītajos „palagos”.

Jebšu – turpinājums sekos.
   
Forums » Foruma kopējā sadaļa (piereģistrējoties būs pieejami visi forumi) » Piezīmes » Ģeopolitika Baloņas izglītības sistēmas „mērcē” (Par reāliem draudiem cilvēcei.)
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Meklēšana:

Copyright MyCorp © 2020 | Uzturēšanu nodrošina uCoz